Eiropas demogrāfija, jaunatne un daudzveidībaPanākt pārmaiņas Jauna realitāte Covid-19 pandēmija, starptautiski konflikti, masveida pārcelšanās no laukiem uz pilsētām un demogrāfiskās pārmaiņas maina ES sabiedrības struktūru. Ir svarīgi pielāgoties šai jaunajai realitātei un rīkoties, lai nodrošinātu, ka ES iedzīvotāji un ekonomika to spēj izmantot savā labā.Šajā nolūkā mēs izmantojam daudzpusīgu pieeju. No vienas puses, mēs veicam pasākumus, ar kuriem tiek risinātas iedzīvotāju novecošanas un migrācijas problēmas. No otras puses, mēs aktīvi iesaistām jauniešus un sabiedrību kopumā ES politikas izstrādē un Eiropas nākotnes veidošanā. GALVENIE SASNIEGUMI GALVENIE SASNIEGUMI Pielāgošanās sabiedrības novecošanai Eiropā ir notikušas un joprojām notiek dziļas demogrāfiskas pārmaiņas. Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums Eiropas Savienībā pēdējo 50 gadu laikā ir palielinājies par 10 gadiem. Tas ir ievērojams sasniegums un apliecina mūsu sociālās tirgus ekonomikas spēku un vērtību. Tomēr sabiedrības novecošana ietekmē mūsu dzīvesveidu, un mūsu sociālais modelis un politika ir jāpielāgo šīs jaunās realitātes tempam.Ko Komisija dara šajā jomāPilnvaru sākumā tika pieņemta Zaļā grāmata par novecošanu.Tika sākta plaša sabiedriskā apspriešana par problēmām un iespējām, kas saistītas ar novecošanas ilgtermiņa ietekmi, kura skar visas paaudzes. Sabiedriskās apspriešanas rezultāti tiks atspoguļoti Eiropas Aprūpes stratēģijā, ar ko plānots nākt klajā 2022. gada septembrī. Spēcīgāki lauku apvidi Lauku apvidi aktīvi piedalās ES zaļās un digitālās pārkārtošanās norisē. Brīvas iespējas strādāt vai mācīties attālināti ātri vien ir kļuvušas par realitāti daudziem ES iedzīvotājiem un pavērušas daudzas iespējas jaunajām ģimenēm, uzņēmumiem vai lauku iedzīvotājiem. Inovācijas ilgtspējīgas lauksaimniecības jomā labvēlīgi ietekmē ne tikai cilvēku veselību un klimatu, bet arī Eiropas nodrošinātību ar pārtiku. Eiropas lauku apvidi aktīvi piedalās ES zaļās un digitālās pārkārtošanās norisē30 % no ES iedzīvotājiem (jeb 137 miljoni iedzīvotāju) dzīvo laukos80 % ES teritorijas aizņem lauku apvidi Kā Komisija atbalsta laukus 2021. gada jūnijsIlgtermiņa redzējums par lauku apvidiemIr noteikta virzība uz to, lai lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti un pārtikuši.2021. gada decembrisLauku paktsTajā tiks iekļauti lauku iedzīvotāju viedokļi un vēlmes. Kopīgi izstrādāts lauku rīcības plāns palīdzēs ilgtermiņa redzējumu pārvērst realitātē.2022. gada jūnijsAtveseļošanas un noturības plāni25 nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos lauku un attālajiem apvidiem paredzēts aptuveni 14,6 miljardu eiro finansējums, tai skaitā investīcijas un reformas dabas vides atjaunošanā, ātrdarbīga interneta savienojumu un vietējo dzelzceļu līniju izveidē. Migrācija — turpmākie pasākumi Talantu piesaisteIr nepieciešama vērienīga un ilgtspējīga ES likumīgās migrācijas politika, lai piesaistītu talantīgus cilvēkus, kas vajadzīgi mūsu uzņēmumiem gan pilsētās, gan laukos. 2022. gada aprīlī Komisija nāca klajā ar prasmju un talantu paketi. Tā ietver vairāku tiesību aktu priekšlikumus, kas paredz uzlabot migrējošo darba ņēmēju tiesības un ES robežās atvieglot mobilitātes iespējas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Komisija izveidos ES talantu fondu, lai būtu vieglāk piemeklēt darbiniekus no ārpussavienības valstu pilsoņu vidus. Šobrīd sākas izmēģinājuma projekta īstenošana, orientējoties uz bēgļiem no Ukrainas. Progress migrācijas un patvēruma jomā 2020. gada septembrisJauns Migrācijas un patvēruma paktsJaunajā paktā stingra un taisnīga robežu pārvaldība ir apvienota ar efektīviem un humāniem noteikumiem patvēruma un migrācijas jomā.2021. gada jūnijsJauna Šengenas stratēģijaKomisija iepazīstina ar jaunu stratēģiju Šengenas zonas nostiprināšanai. Stratēģijas mērķis ir nodrošināt ES ārējo robežu efektīvu pārvaldību, izvērst policijas un tiesu iestāžu sadarbību, uzlabot sagatavotību un pārvaldību un pabeigt Šengenas zonas paplašināšanos.2022. g. janvārisDarbu sāk Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra Eiropas Savienības Patvēruma aģentūra palīdz ES valstīm piemērot vienotu tiesību aktu kopumu, ar ko reglamentē patvēruma jomas jautājumus, starptautisko aizsardzību un uzņemšanas nosacījumus, jeb tā dēvēto kopējo Eiropas patvēruma sistēmu (KEPS). Anastasija Konovalova no Odesas devās bēgļu gaitās uz Bukaresti, kur viņa tagad pamatskolā māca ukraiņu bērnus. Viņai ir 30 gadi. Jaunatne Ieklausīties jauniešosKomisijas priekšsēdētāja fon der Leiena 2021. gada runā par stāvokli Savienībā ierosināja 2022. gadu pasludināt par Eiropas Jaunatnes gadu. Eiropas Savienībai tā ir iespēja plašāk sadarboties ar jauniešiem, uzzināt viņu vēlmes un to, kāds ir viņu redzējums par Eiropu. Eiropai jābūt garā jaunai, lai pārvarētu pandēmiju un pāršķirtu jaunu lappusi. Kā Komisija iesaista jauniešusKomisija 2022. gadā sāka jaunu iniciatīvu ALMA (saīsinājums no angļu val. “Aim, Learn, Master, Achieve” – tiecies, mācies, apgūsti, sasniedz), kas palīdzēs visneaizsargātākajiem vai nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem iekļauties darba tirgū.Garantija jauniešiem, kas sākta 2020. gadā, paredz, ka visas dalībvalstis apņemas nodrošināt, ka ikviens vecumā līdz 30 gadiem saņem kvalitatīvu darba piedāvājumu, var turpināt izglītību, iegūt mācekļa vai prakses vietu 4 mēnešu laikā pēc darba zaudēšanas vai izglītības pabeigšanas. Eiropas pilsoņu iniciatīvas Eiropas pilsoņu iniciatīva pastāv jau desmit gadus; tā iedzīvotājiem sniedz unikālu iespēju — aicināt, lai Komisija ierosina jaunus tiesību aktus. Tiklīdz kādas iniciatīvas atbalstam ir savākts viens miljons parakstu, Komisija lemj par turpmāko rīcību. Komisija kopš 2021. gada septembra vidus ir reģistrējusi desmit jaunas Eiropas pilsoņu iniciatīvas, kas aicina ES rīkoties dažādās jomās, piemēram, darba apstākļu uzlabošana apģērbu ražošanā, nodokļi par videi draudzīgiem ražojumiem un nostiprinātas dzīvnieku tiesības. Šajā laikposmā arī trijām citām iniciatīvām biodaudzveidības jomā tika savākti vairāk nekā miljons parakstu, kuru autentiskums jāpārbauda valstu iestādēm: “Pārtraukt haizivju spuru atdalīšanu – pārtraukt tirdzniecību”“Palīdzēsim bitēm un lauksaimniekiem! Virzībā uz bitēm draudzīgu lauksaimniecību veselīgai videi”“Kosmētikas līdzekļi bez nežēlības: tiekties uz Eiropu, kurā nenotiek izmēģinājumi ar dzīvniekiem” 10 gadi Eiropas pilsoņu iniciatīva10 jaunas Eiropas pilsoņu iniciatīvas reģistrētas kopš 2021. gada septembra vidus3 iniciatīvas savākušas vairāk nekā miljonu parakstu kopš 2021. gada septembra vidus Lielāka sabiedrības iesaistīšanās politikas veidošanā Ko dara Komisija Visā politikas veidošanas ciklā sabiedrība un ieinteresētās personas var sniegt informāciju tiešsaistē portālā “Izsakiet viedokli”.2021. gada novembrī Komisija, lai vēl vairāk vienkāršotu apspriešanas procesu, ieviesa vienotus uzaicinājumus iesniegt atsauksmes – pieeju, kas apvieno iepriekšējos divus posmus.Konsultācijas ir kļuvušas pieejamākas cilvēkiem ar invaliditāti.Zinātniskās pētniecības aprindas tiek mudinātas iesniegt attiecīgus zinātniskus pētījumus jau apspriešanas sākumposmā.Rezultāti saistībā ar aktīvāku iesaistīšanu politikas izstrādē 5 000 publicētu iespēju paust viedokli3 miljoni saņemto komentāru600 000 komentāru saistībā ar vairāk nekā 800 politikas iniciatīvām kopš 2021. gada runas par stāvokli Savienībā Iedzīvotāji veido Eiropas nākotni Eiropas Savienība no 2021. gada 9. maija līdz 2022. gada 9. maijam uzrunāja simtiem tūkstošus eiropiešu, kuri agrāk nekad nebija domājuši par iesaistīšanos ES lēmumu pieņemšanā. Konference par Eiropas nākotni bija unikāls piemērs, kā praksē darbojas līdzdalības demokrātija, – vēl nepieredzētā mērogā un plašumā.Vairāk nekā 750 000 dalībnieku daudzvalodu digitālajā platformā kopīgoja un apsprieda gandrīz 19 000 ideju. Šo iesaistes demokrātijas platformu, kas bija izstrādāta īpaši konferences vajadzībām, apmeklēja vairāk nekā 5 miljoni cilvēku. Konference par Eiropas nākotni deva visdažādākajām sabiedrības grupām lielākas iespējas teikt savu vārdu par ES nākotni. Leverne Neimane un Lea Korsmite, saņēmušas Eiropas Solidaritātes korpusa dotāciju, ar velosipēdiem devās no Nīderlandes ziemeļiem līdz Briselei. Viņas uzstājās ar vieslekcijām par ES un tikās ar vairāk nekā 800 jauniešiem, apkopodamas viņu redzējumu, kādai jābūt Eiropas nākotnei. Konferences rezultāti 49 priekšlikumi326 konkrēti pasākumi Vairāk nekā 6500 sarīkotu pasākumu Turpmākie pasākumiKomisija noteica četrus darba virzienus atbilstoši konferencē izvirzītajiem priekšlikumiem. Pirmais jauno priekšlikumu kopums tiks paziņots priekšsēdētājas fon der Leienas runā par stāvokli Savienībā 2022. gada septembrī. Šie priekšlikumi tiks iekļauti Komisijas 2023. gada darba programmā. Lai informētu iedzīvotājus, kas piedalījušies konferencē, un nezaudētu dinamiku, 2022. gada rudenī tiks organizēts konferences atsauksmju pasākums. Atruna. Šajā lapā iekļautie dati pēdējoreiz atjaunināti 2022. gada 31. augustā. Progress citās jomās Pandēmijas pārvarēšanaSolidaritāte ar UkrainuVadošā loma zaļajā pārejāREPowerEUVadošā loma taisnīgajā pārejāEiropas digitālā desmitgadeES vērtību aizsardzībaLīdztiesības savienības veidošanaMore SasniegumiFon der Leienas KomisijaPlašāka informācija Noderīgas saites Mūsu eiropeiskā dzīvesziņaJauns impulss Eiropas demokrātijai
Covid-19 pandēmija, starptautiski konflikti, masveida pārcelšanās no laukiem uz pilsētām un demogrāfiskās pārmaiņas maina ES sabiedrības struktūru. Ir svarīgi pielāgoties šai jaunajai realitātei un rīkoties, lai nodrošinātu, ka ES iedzīvotāji un ekonomika to spēj izmantot savā labā.Šajā nolūkā mēs izmantojam daudzpusīgu pieeju. No vienas puses, mēs veicam pasākumus, ar kuriem tiek risinātas iedzīvotāju novecošanas un migrācijas problēmas. No otras puses, mēs aktīvi iesaistām jauniešus un sabiedrību kopumā ES politikas izstrādē un Eiropas nākotnes veidošanā.
Talantu piesaisteIr nepieciešama vērienīga un ilgtspējīga ES likumīgās migrācijas politika, lai piesaistītu talantīgus cilvēkus, kas vajadzīgi mūsu uzņēmumiem gan pilsētās, gan laukos. 2022. gada aprīlī Komisija nāca klajā ar prasmju un talantu paketi. Tā ietver vairāku tiesību aktu priekšlikumus, kas paredz uzlabot migrējošo darba ņēmēju tiesības un ES robežās atvieglot mobilitātes iespējas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Komisija izveidos ES talantu fondu, lai būtu vieglāk piemeklēt darbiniekus no ārpussavienības valstu pilsoņu vidus. Šobrīd sākas izmēģinājuma projekta īstenošana, orientējoties uz bēgļiem no Ukrainas.
Anastasija Konovalova no Odesas devās bēgļu gaitās uz Bukaresti, kur viņa tagad pamatskolā māca ukraiņu bērnus. Viņai ir 30 gadi.
Ieklausīties jauniešosKomisijas priekšsēdētāja fon der Leiena 2021. gada runā par stāvokli Savienībā ierosināja 2022. gadu pasludināt par Eiropas Jaunatnes gadu. Eiropas Savienībai tā ir iespēja plašāk sadarboties ar jauniešiem, uzzināt viņu vēlmes un to, kāds ir viņu redzējums par Eiropu. Eiropai jābūt garā jaunai, lai pārvarētu pandēmiju un pāršķirtu jaunu lappusi.
Eiropas Savienība no 2021. gada 9. maija līdz 2022. gada 9. maijam uzrunāja simtiem tūkstošus eiropiešu, kuri agrāk nekad nebija domājuši par iesaistīšanos ES lēmumu pieņemšanā. Konference par Eiropas nākotni bija unikāls piemērs, kā praksē darbojas līdzdalības demokrātija, – vēl nepieredzētā mērogā un plašumā.Vairāk nekā 750 000 dalībnieku daudzvalodu digitālajā platformā kopīgoja un apsprieda gandrīz 19 000 ideju. Šo iesaistes demokrātijas platformu, kas bija izstrādāta īpaši konferences vajadzībām, apmeklēja vairāk nekā 5 miljoni cilvēku.
Leverne Neimane un Lea Korsmite, saņēmušas Eiropas Solidaritātes korpusa dotāciju, ar velosipēdiem devās no Nīderlandes ziemeļiem līdz Briselei. Viņas uzstājās ar vieslekcijām par ES un tikās ar vairāk nekā 800 jauniešiem, apkopodamas viņu redzējumu, kādai jābūt Eiropas nākotnei.
