Digitālās desmitgades politikas programmā ir noteikti konkrēti mērķrādītāji un mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, lai īstenotu Eiropas digitālo pārveidi.
PrasmesIKT joma: 20 miljoni speciālistu + dzimumu konverģence
Digitālās pamatprasmes: vismaz 80 % iedzīvotāju
Uzņēmumu digitālā pārveideTehnoloģiju ieviešana: 75 % ES uzņēmumu izmanto mākoņdatošanu, mākslīgo intelektu vai lielos datus
Novatori: atbalsts augošiem uzņēmumiem un finansējums ES jaunuzņēmumu (“vienradžu”) skaita divkāršošanai
Vēlīnie lietotāji: vairāk nekā 90 % MVU digitālā intensitāte ir vismaz pamatlīmenī
Droša un ilgtspējīga digitālā infrastruktūraSavienojamība: katram pa gigabaitam
Jaunākie pusvadītāji: divkāršot ES ražojumu īpatsvaru pasaules ražošanas kopapjomā
Dati (perifērdatošana un mākoņdatošana): 10 000 klimatneitrālu drošu robežmezglu
Datošana: pirmais dators ar kvantu paātrinājumu
Sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijaSvarīgākie sabiedriskie pakalpojumi: 100 % tiešsaistē
E-veselība: 100 % iedzīvotāju ir piekļuve savai slimības vēsturei tiešsaistē
Digitālā identitāte: 100 % iedzīvotāju ir pieejama digitālā identifikācija
Digitālās desmitgades ceļš
Digitālās desmitgades politikas programmas 2030. gadam ietvaros ir izveidots ikgadējs sadarbības cikls, kas sekmēs kopējo mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu. Šī pārvaldības satvara pamatā ir ikgadējs sadarbības mehānisms, kas ietver Komisiju un dalībvalstis.
Sadarbības mehānismu veido šādi elementi:
- strukturēta, pārredzama un kopīga monitoringa sistēma, kuras pamatā ir digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) un ar kuras palīdzību varēs novērtēt, ciktāl izdevies sasniegt katru no 2030. gada mērķrādītājiem;
- ikgadējs ziņojums, kurā Komisija izvērtē panākto progresu un iesaka turpmāk veicamās darbības. Otrais ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē tika publicēts 2024. gada jūlijā;
- pielāgoti digitālās desmitgades stratēģiskie ceļveži (reizi divos gados), kuros valstis izklāsta pieņemtos vai plānotos pasākumus, kas vērsti uz 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanu;
- Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcijs – mehānisms daudzvalstu projektu īstenošanas atbalstam.
Komisija ir izstrādājusi ES līmeņa trajektorijas. Pamattrajektorijās tiek aplēsta ES turpmākā rīcība, pamatojoties uz pašreizējām tendencēm, savukārt prognozētās trajektorijas iezīmē ceļu, pa kuru ES būtu jāvirzās, lai līdz 2030. gadam sasniegtu noteiktos mērķrādītājus. Atšķirība starp aplēstajām tendencēm un ideālo ceļu mērķrādītāja sasniegšanai ļaus Komisijai apzināt jomas, kurās jāpieliek papildu pūles.
Komisija līdz 2026. gadam šos mērķrādītājus pārskatīs, ņemot vērā tehnoloģiju un ekonomikas attīstību, kā arī norises sabiedrībā.
Daudzvalstu projekti
Tiecoties sasniegt digitālos mērķus un mērķrādītājus, Eiropas Komisija paātrinās un atvieglos daudzvalstu projektu uzsākšanu, lai sekmētu tādu liela mēroga projektu īstenošanu, kuru izstrāde nevienai atsevišķai dalībvalstij nebūtu pa spēkam.
Ar šo projektu palīdzību varētu īstenot šādas darbības:
- apvienot investīcijas no ES budžeta, tai skaitā no Atveseļošanas un noturības mehānisma, no dalībvalstīm un privātā sektora,
- novērst ES kritisko spēju nepilnības,
- atbalstīt savstarpēji savienotu, sadarbspējīgu un drošu digitālo vienoto tirgu.
Komisija ir izveidojusi daudzvalstu projektu sākotnējo sarakstu. Tajā iekļautas tādas investīciju jomas kā datu infrastruktūra, mazstrāvas procesori, 5G sakari, augstas veiktspējas datošana, droši kvantu sakari, sabiedriskie pakalpojumi, blokķēde, digitālās inovācijas centri, digitālās prasmes un kiberdrošība.
Otrais ziņojums par daudzvalstu projektu īstenošanu tika publicēts 2024. gada jūlijā.
Digitālās tiesības un principi
2022. gada 15. decembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena kopā ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu un Padomes prezidentvalsts Čehijas premjerministru Petru Fialu parakstīja Eiropas Deklarāciju par digitālajām tiesībām un principiem.
Deklarācijā, ko Komisija ierosināja 2022. gada janvārī, ir izklāstīta ES apņemšanās, ievērojot ES pamatvērtības un pamattiesības, īstenot drošu, aizsargātu un ilgtspējīgu digitālo pārkārtošanos, kuras centrā izvirzīti cilvēki.
Centrā – cilvēkiCiparu tehnoloģijām jāaizsargā cilvēku tiesības, jāatbalsta demokrātija un jānodrošina, ka visi digitālās nozares dalībnieki rīkojas atbildīgi un droši. Šīs vērtības ES popularizē visā pasaulē.
Izvēles brīvībaCilvēkiem jābauda priekšrocības, ko sniedz godīga tiešsaistes vide, kas ir brīva no nelikumīga un kaitīga satura un kas aizsargā cilvēkus, kad viņi mijiedarbojas ar jaunām un progresīvām tehnoloģijām, piemēram, ar mākslīgo intelektu.
Drošība un drošumsDigitālajai videi jābūt drošai un aizsargātai. Visiem lietotājiem – arī bērniem un senioriem – jābūt labi informētiem un aizsargātiem.
Solidaritāte un iekļautībaTehnoloģijām cilvēki jāapvieno, nevis jānodala. Ikvienam vajadzētu būt piekļuvei internetam, digitālajām prasmēm, digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem un taisnīgiem darba apstākļiem.
LīdzdalībaJāgādā, lai pilsoņiem būtu iespēja iesaistīties demokrātijas procesā visos līmeņos un būt noteicējiem par saviem datiem.
IlgtspējaDigitālajām ierīcēm jābūt ilgtspējīgām un jāatbilst zaļās pārkārtošanās principiem. Cilvēkiem jāzina, kā viņu ierīces ietekmē vidi un kāds ir to energopatēriņš.
Deklarācijā izklāstītās digitālās tiesības un principi papildinās pašreizējās tiesības, kas noteiktas, piemēram, ES Pamattiesību hartā un tiesību aktos datu aizsardzības un privātuma jomā. Iedzīvotājiem šīs tiesības un principi būs galvenais atsauces punkts jautājumos par digitālajām tiesībām, savukārt ES dalībvalstīm un uzņēmumiem tās sniegs ievirzi darbam ar jaunajām tehnoloģijām. To mērķis ir palīdzēt ikvienam ES iedzīvotājam gūt maksimālu labumu no digitālās pārejas.
Otrais izvērtējums par digitālo principu īstenošanu ir sniegts 2024. gada ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē.
Komisija arī reizi gadā veic Eirobarometra aptauju, lai pārraudzītu turpmākos pasākumus dalībvalstīs. Otrā šāda veida Eirobarometra aptauja tika publicēta 2024. gada jūlijā.