Politikas programmā “Digitālās desmitgades ceļš” ir noteikti konkrēti uzdevumi un mērķi 2030. gadam, kas palīdzēs virzīt Eiropas digitālo pārveidi.
IKT joma: 20 miljoni speciālistu + dzimumu konverģence
Digitālās pamatprasmes: vismaz 80 % iedzīvotāju
Tehnoloģiju ieviešana: 75 % ES uzņēmumu izmanto mākoņdatošanu, mākslīgo intelektu, lielos datus
Novatori: atbalsts augošiem uzņēmumiem un finansējums ES jaunuzņēmumu (“vienradžu”) skaita divkāršošanai
Vēlīnie lietotāji: vairāk nekā 90 % MVU digitālā intensitāte ir vismaz pamatlīmenī
Savienojamība: katram pa gigabaitam
Jaunākie pusvadītāji: divkāršot ES ražojumu īpatsvaru pasaules ražošanas kopapjomā
Dati (perifērdatošana un mākoņdatošana): 10 000 klimatneitrālu drošu robežmezglu
Datošana: pirmais dators ar kvantu paātrinājumu
Svarīgākie sabiedriskie pakalpojumi: 100 % tiešsaistē
E-veselība: 100 % iedzīvotāju ir piekļuve savai slimības vēsturei tiešsaistē
Digitālā identitāte: 80 % iedzīvotāju ir piekļuve digitālajai ID
Komisija 2030. gadam izvirzīto ES digitālo mērķu sasniegšanai izmantos konkrētus līdzekļus:
- prognozētās trajektorijas ES un valstu līmenī un galvenos snieguma rādītājus, pēc kuriem vērtēt progresu virzībā uz digitālo mērķrādītāju sasniegšanu,
- ikgadēju sadarbības ciklu progresa uzraudzībai un ziņošanai par to,
- daudzvalstu projektus, kuros apvienoti ES, dalībvalstu un privātā sektora ieguldījumi.
Digitālās tiesības un principi
2022. gada 26. janvārī Komisija ierosināja pieņemt oficiālu starpiestāžu deklarāciju par digitālajām tiesībām un digitālās desmitgades principiem.
Ciparu tehnoloģijām jāaizsargā cilvēku tiesības, jāatbalsta demokrātija un jānodrošina, ka visi digitālās nozares dalībnieki rīkojas atbildīgi un droši. Šīs vērtības ES popularizē visā pasaulē.
Cilvēkiem jābauda priekšrocības, ko sniedz taisnīga tiešsaistes vide, jābūt pasargātiem no nelikumīga un kaitīga satura un jājūtas droši, mijiedarboties ar jaunām un progresīvām tehnoloģijām, kā mākslīgais intelekts.
Digitālajai videi jābūt drošai un aizsargātai. Visiem lietotājiem – gan bērniem, gan senioriem – jābūt labi informētiem un aizsargātiem.
Tehnoloģijai būtu jāapvieno, nevis jānodala cilvēki. Ikvienam vajadzētu būt piekļuvei internetam, digitālajām prasmēm, digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem un taisnīgiem darba apstākļiem.
Jāgādā, lai pilsoņiem būtu iespēja iesaistīties demokrātijas procesā visos līmeņos un būt noteicējiem par saviem datiem.
Digitālajām ierīcēm jābūt ilgtspējīgām un atbilstošām zaļās pārkārtošanās principiem. Cilvēkiem jāzina, kā viņu ierīces ietekmē vidi un kāds ir to energopatēriņš.
Deklarācijā izklāstītās digitālās tiesības un principi papildinās pašreizējās tiesības, piemēram, tās, kas noteiktas ES Pamattiesību hartā un tiesību aktos datu aizsardzības un privātuma jomā. Iedzīvotājiem šīs tiesības un principi būs galvenais atsauces punkts jautājumos par digitālajām tiesībām, savukārt ES dalībvalstīm un uzņēmumiem tās sniegs ievirzi darbam ar jaunajām tehnoloģijām. To mērķis ir palīdzēt ikvienam ES iedzīvotājam gūt maksimālu labumu no digitālās pārejas.
Ierosinātās tiesības un principi ir šādi.
- Cilvēku un viņu tiesību izvirzīšana digitālās pārkārtošanās centrā
- Atbalsts solidaritātei un iekļaušanai
- Izvēles brīvības nodrošināšana tiešsaistē
- Līdzdalības veicināšana digitālajā publiskajā telpā
- Uzlabota drošība, drošums un plašākas iespējas iedzīvotājiem
- Digitālās nākotnes ilgtspējas veicināšana
Digitālo principu īstenošanu Komisija izvērtēs ikgadējā ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē. Komisija arī reizi gadā veiks Eirobarometra aptauju, lai pārraudzītu turpmākos pasākumus dalībvalstīs. Šajās aptaujās tiks vākti kvalitatīvi dati, pēc kuriem varēs vērtēt iedzīvotāju izpratni par digitālo principu piemērošanu dažādās dalībvalstīs.
Politikas programmas “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam ietvaros ir izveidots ikgadējs sadarbības cikls, kas sekmēs kopējo mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu. Šī pārvaldības satvara pamatā ir ikgadējs sadarbības mehānisms, kas ietver Komisiju un dalībvalstis. Komisija kopā ar dalībvalstīm attiecībā uz katru mērķrādītāju vispirms izstrādās prognozētās ES trajektorijas, kuru izpildei dalībvalstis savukārt piedāvās savus stratēģiskos ceļvežus.
Sadarbības mehānismu veidotu šādi elementi:
• strukturēta, pārredzama un kopīga monitoringa sistēma, kuras pamatā ir digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) un ar kuras palīdzību varētu novērtēt, ciktāl izdevies sasniegt katru no 2030. gada mērķrādītājiem,
• ikgadējs “Ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē”, kurā Komisija izvērtēs panākto un ieteiks veicamās darbības,
• pielāgoti digitālās desmitgades stratēģiskie ceļveži (ik pēc diviem gadiem), kuros valstis izklāstīs pieņemtos vai plānotos pasākumus 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanai,
• daudzvalstu projektu īstenošanas mehānisms.
Daudzvalstu projekti
Tiecoties sasniegt digitālos mērķus, Eiropas Komisija paātrinās un atvieglos daudzvalstu projektu uzsākšanu, lai sekmētu tādu liela mēroga projektu īstenošanu, kuru izstrāde nevienai atsevišķai dalībvalsti nebūtu pa spēkam.
Ar šo projektu palīdzību varētu īstenot šādas darbības:
- apvienot investīcijas no ES budžeta, tai skaitā no Atveseļošanas un noturības mehānisma, no dalībvalstīm un privātā sektora,
- novērst ES kritisko spēju nepilnības,
- atbalstīt savstarpēji savienotu, sadarbspējīgu un drošu digitālo vienoto tirgu.
Komisija ir izveidojusi daudzvalstu projektu sākotnējo sarakstu. Tajā iekļautas tādas investīciju jomas kā datu infrastruktūra, mazstrāvas procesori, 5G sakari, augstas veiktspējas datošana, droši kvantu sakari, sabiedriskie pakalpojumi, blokķēde, digitālās inovācijas centri un digitālās prasmes.
Potenciāla daudzvalstu projekta piemērs
ES varētu izveidot ar mākslīgo intelektu vadītu drošības operāciju centru tīklu, lai valstu un ES līmenī paredzētu un atklātu kiberuzbrukumus un reaģētu uz tiem.
Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcijs ir jauns instruments, kura mērķis ir palīdzēt ieinteresētajām dalībvalstīm paātrināt un vienkāršot daudzvalstu projektu īstenošanu.
Starptautiskās partnerības digitālajai desmitgadei
ES savu uz cilvēku orientēto digitalizācijas programmu popularizēs pasaules mērogā un veicinās saskaņošanu vai konverģenci ar ES tiesību normām un standartiem. Tā arī nodrošinās savu digitālo piegādes ķēžu drošību un noturību un sniegs globālus risinājumus. Lai to paveiktu, ES īstenos šādas darbības:
- izveidos rīkkopu, kurā tiks apvienota regulatīvā sadarbība, ar spēju veidošana un prasmju uzlabošanu saistīti jautājumi, ieguldījumi starptautiskajā sadarbībā un pētniecības partnerības,
- izstrādās digitālās ekonomikas paketes, kuras tiks finansētas, izmantojot iniciatīvas, kas rosina sadarbību starp ES, dalībvalstīm, privātiem uzņēmumiem, līdzīgi domājošiem partneriem un starptautiskām finanšu iestādēm,
- kombinēs ES iekšējos ieguldījumus ar ārējās sadarbības instrumentiem,
- ieguldīs līdzekļus savienojamības uzlabošanā ar ES partneriem, piemēram, izveidojot Digitālās savienojamības fondu.
Turpmākie pasākumi
Kolīdz politikas programma būs stājusies spēkā, Komisija kopā ar dalībvalstīm izstrādās galvenos snieguma rādītājus, pēc kuriem vērtēt progresu virzībā uz 2030. gada digitālo mērķrādītāju sasniegšanu. Šie rādītāji tiks iekļauti īstenošanas aktā, kurš tiks pieņemts 2023. gada sākumā.
Pirmo gada ziņojumu par stāvokli digitālajā desmitgadē plānots pieņemt 2023. gada jūnijā. Tajā būs ietvertas trajektorijas, pēc kurām tiks vērtēts panāktais progress. Pēc tam dalībvalstis deviņu mēnešu laikā iesniegs savus pirmos valsts stratēģiskos ceļvežus, kas aizsāks sadarbības ciklu.
Dokumenti