Skip to main content

Eiropas digitālā desmitgade: digitālie mērķi 2030. gadam

Eiropas mērķis ir paplašināt uzņēmumu un iedzīvotāju iespējas uz cilvēku orientētā, ilgtspējīgā un labklājīgā digitālajā nākotnē.

 Eiropas Komisija 2021. gada 9. martā publiskoja savu redzējumu par Eiropas digitālo pārveidi līdz 2030. gadam un iepazīstināja ar veidiem, kā to paredzēts īstenot. Komisija ierosina ES digitālās desmitgades “Digitālo kompasu”, kura četri galvenie virzieni ir šādi.

Skills, infrastructures, business and governments around a compass
Prasmes

IKT joma: 20 miljoni speciālistu + dzimumu konverģence
Digitālās pamatprasmes: vismaz 80 % iedzīvotāju

Uzņēmumu digitālā pārveide

Tehnoloģiju ieviešana: 75 % ES uzņēmumu izmanto mākoņdatošanu, mākslīgo intelektu, lielos datus
Novatori: atbalsts augošiem uzņēmumiem un finansējums ES jaunuzņēmumu (“vienradžu”) skaita divkāršošanai
Vēlīnie lietotāji: vairāk nekā 90 % MVU digitālā intensitāte ir vismaz pamatlīmenī

Droša un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra

Savienojamība: katram pa gigabaitam, 5G visur
Jaunākie pusvadītāji: divkāršot ES ražojumu īpatsvaru pasaules ražošanas kopapjomā
Dati (perifērdatošana un mākoņdatošana): 10 000 klimatneitrālu drošu robežmezglu
Datošana: pirmais dators ar kvantu paātrinājumu

Sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija

Svarīgākie sabiedriskie pakalpojumi: 100 % tiešsaistē
E-veselība: 100 % iedzīvotāju ir piekļuve savai slimības vēsturei
Digitālā identitāte: 80 % iedzīvotāju izmanto digitālo ID

Komisija 2030. gadam izvirzīto ES digitālo mērķu sasniegšanai izmantos konkrētus līdzekļus:

  • ES līmeņa mērķi un prognozes par ES un katru dalībvalsti atsevišķi,
  • stabilu kopīgu pārvaldes sistēmu progresa uzraudzībai un nepilnību novēršanai,
  • daudzvalstu projektus, kuros apvienoti ES, dalībvalstu un privātā sektora ieguldījumi.

Digitālā pilsonība: tiesības un principi

2022. gada 26. janvārī Komisija ierosināja pieņemt oficiālu starpiestāžu deklarāciju par digitālajām tiesībām un digitālās desmitgades principiem.

Centrā – cilvēki

Ciparu tehnoloģijām jāaizsargā cilvēku tiesības, jāatbalsta demokrātija un jānodrošina, ka visi digitālās nozares dalībnieki rīkojas atbildīgi un droši. Šīs vērtības ES popularizē visā pasaulē.

Izvēles brīvība

Cilvēkiem jābauda priekšrocības, ko sniedz taisnīga tiešsaistes vide, jābūt pasargātiem no nelikumīga un kaitīga satura un jājūtas droši, mijiedarboties ar jaunām un progresīvām tehnoloģijām, kā mākslīgais intelekts.

Drošība un drošums

Digitālajai videi jābūt drošai un aizsargātai. Visiem lietotājiem – gan bērniem, gan senioriem – jābūt labi informētiem un aizsargātiem.

Solidaritāte un iekļautība

Tehnoloģijai būtu jāapvieno, nevis jānodala cilvēki. Ikvienam vajadzētu būt piekļuvei internetam, digitālajām prasmēm, digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem un taisnīgiem darba apstākļiem.

Dalība

Ir jāgādā, lai pilsoņiem būtu iespēja iesaistīties demokrātijas procesā visos līmeņos un būt noteicējiem par saviem datiem.

Ilgtspēja

Digitālajām ierīcēm jābūt ilgtspējīgām un atbilstošām zaļās pārkārtošanās principiem. Cilvēkiem jāzina, kā viņu ierīces ietekmē vidi un kāds ir to energopatēriņš.

Deklarācijā izklāstītās digitālās tiesības un principi papildinās pašreizējās tiesības, piemēram, tās, kas noteiktas ES Pamattiesību hartā un tiesību aktos datu aizsardzības un privātuma jomā. Iedzīvotājiem šīs tiesības un principi būs galvenais atsauces punkts jautājumos par digitālajām tiesībām, savukārt ES dalībvalstīm un uzņēmumiem tās sniegs ievirzi darbam ar jaunajām tehnoloģijām. To mērķis ir palīdzēt ikvienam ES iedzīvotājam gūt maksimālu labumu no digitālās pārejas.

Ierosinātās tiesības un principi ir šādi. 

  1. Cilvēku un viņu tiesību izvirzīšana digitālās pārkārtošanās centrā.
  2. Atbalsts solidaritātei un iekļaušanai.
  3. Izvēles brīvības nodrošināšana tiešsaistē.
  4. Līdzdalības veicināšana digitālajā publiskajā telpā.
  5. Uzlabota drošība, drošums un plašākas iespējas iedzīvotājiem.
  6. Digitālās nākotnes ilgtspējas veicināšana.

Digitālo principu īstenošanu Komisija izvērtēs ikgadējā ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē. Komisija arī reizi gadā veiks Eirobarometra aptauju, lai pārraudzītu turpmākos pasākumus dalībvalstīs. Šajās aptaujās tiks vākti kvalitatīvi dati, pēc kuriem varēs vērtēt iedzīvotāju izpratni par digitālo principu piemērošanu dažādās dalībvalstīs. Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome šo priekšlikumu pirms pieņemšanas vēl apspriedīs.

Digitālās desmitgades ceļš

Sadarbības mehānismu veidotu šādi elementi:
•    strukturēta, pārredzama un kopīga monitoringa sistēma, kuras pamatā ir digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) un ar kuras palīdzību varētu novērtēt, ciktāl izdevies sasniegt katru no 2030. gada mērķrādītājiem,
•    ikgadējs “Ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē”, kurā Komisija izvērtēs panākto un ieteiks veicamās darbības,
•    vairākgadu digitālās desmitgades stratēģiskie ceļveži, kuros valstis izklāstīs pieņemtās vai plānotās rīcībpolitikas un pasākumus 2030. gada mērķrādītāju atbalstam,
•    strukturēts satvars, kurā apspriest, kur virzība nav pietiekama, kā arī pieņemt Komisijas un dalībvalstu kopīgas saistības nepilnību novēršanai,
•    daudzvalstu projektu īstenošanas mehānisms.

Digitālais kompass 2030. gadam — tava digitālā desmitgade

Daudzvalstu projekti

Tiecoties sasniegt digitālos mērķus, Eiropas Komisija paātrinās un atvieglos daudzvalstu projektu uzsākšanu, lai sekmētu tādu liela mēroga projektu īstenošanu, kuru izstrāde nevienai atsevišķai dalībvalsti nebūtu pa spēkam.

Ar šo projektu palīdzību varētu īstenot šādas darbības:

  • apvienot investīcijas no ES budžeta, tai skaitā no Atveseļošanas un noturības mehānisma, no dalībvalstīm un privātā sektora,
  • novērst ES kritisko spēju nepilnības,
  • atbalstīt savstarpēji savienotu, sadarbspējīgu un drošu digitālo vienoto tirgu.

Komisija ir izveidojusi daudzvalstu projektu sākotnējo sarakstu. Tajā iekļautas tādas investīciju jomas kā datu infrastruktūra, mazstrāvas procesori, 5G sakari, augstas veiktspējas datošana, droši kvantu sakari, sabiedriskie pakalpojumi, blokķēde, digitālās inovācijas centri un digitālās prasmes.

20 %

Procentuālā daļa no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kas katrai ES dalībvalstij būtu jāatvēl digitālajai pārejai

Starptautiskās partnerības digitālajai desmitgadei

ES savu uz cilvēku orientēto digitalizācijas programmu popularizēs pasaules mērogā un veicinās saskaņošanu vai konverģenci ar ES tiesību normām un standartiem. Tā arī nodrošinās savu digitālo piegādes ķēžu drošību un noturību un sniegs globālus risinājumus. Lai to paveiktu, ES īstenos šādas darbības:

Iespējamās partnerības jomas

6G
Kvantu datošana
Tehnoloģiju izmantošana cīņā pret klimata pārmaiņām un ar vidi saistītām problēmām

Turpmākie pasākumi

Starp Eiropas Parlamentu un Padomi panāktā politiskā vienošanās tagad abiem likumdevējiestādēm ir oficiāli jāapstiprina. Kad programma “Digitālās desmitgades ceļš” būs apstiprināta, tā stāties spēkā.

Kā pirmo soli pēc politikas programmas stāšanās spēkā Komisija kopā ar dalībvalstīm izstrādās galvenos snieguma rādītājus, lai novērtētu progresu virzībā uz 2030. gada digitālo mērķrādītāju sasniegšanu, sagatavojot pirmo gada ziņojumu par stāvokli digitālajā desmitgadē, ko, iespējams, varētu pieņemt jau 2023. gada jūnijā. Snieguma rādītāji tiks noteikti īstenošanas aktā. Deviņu mēnešu laikā dalībvalstis iesniegs pirmās nacionālās stratēģijas ceļvežus, ar ko aizsāksies sadarbības cikls.

Dokumenti

 

Declaration on European Digital Rights and Principles
English
(HTML)
Lejupielādēt

 

Communication: "2030 Digital Compass: the European way for the Digital Decade"
English
(HTML)
Lejupielādēt