19. augustā tiek atzīmēta Pasaules humānās palīdzības diena. Tā ir iespēja godināt ārkārtīgi svarīgos un nemitīgos palīdzības darbinieku pūliņus glābt dzīvības visā pasaulē. Krīžu un konfliktu gadījumā humānās palīdzības sniedzēji ir vieni no pirmajiem, kas uz vietas sniedz ārkārtas palīdzību cietušajiem. Nesenās pasaules krīzes, piemēram, Krievijas agresijas karš Ukrainā un konflikts Tuvajos Austrumos, diemžēl ir parādījušas, ka pārāk bieži tieši palīdzības darbinieki par saviem centieniem maksā visaugstāko cenu. 2023. gadā ir gājuši bojā līdz šim visvairāk palīdzības darbinieku, un 2024. gadā šī traģiskā tendence, visticamāk, saglabāsies. Daudzi palīdzības darbinieki tiek norīkoti saskaņā ar ES apņemšanos sniegt humāno palīdzību cilvēkiem, kurus skārušas cilvēku izraisītas katastrofas un dabiski apdraudējumi visā pasaulē. ES jau vairāk nekā 30 gadus ir pildījusi šīs humānās palīdzības saistības vairāk nekā 110 valstīs, katru gadu palīdzot miljoniem cilvēku visā pasaulē. ES — ES valstis un iestādes kopā — ir viena no vadošajām humānās palīdzības devējām pasaulē ar sākotnējo humānās palīdzības budžetu 2024. gadam 1,8 miljardu eiro apmērā. ES humānā palīdzība aptver tādas intervences jomas kā pārtika un uzturs, pajumte, veselības aprūpe, ūdens un sanitārija, kā arī izglītība ārkārtas situācijās. Tā tiek objektīvi novirzīta krīzes skartajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, dzimuma, vecuma, valstspiederības vai politiskās pārliecības, un tā ir vērsta uz visneaizsargātākajām grupām. ES humānās palīdzības ekspertu tīkls vairāk nekā 40 valstīs visā pasaulē ļauj cieši sekot līdzi krīzes situācijām un palīdzības operācijām. Dažas no galvenajām nesen īstenotajām ES humānās palīdzības iniciatīvām: ES humānās palīdzības “gaisa tilta” lidojumu uzsākšana, lai palīdzību novirzītu uz visgrūtāk sasniedzamajām teritorijām. Ar šiem gaisa tilta lidojumiem palīdzība tika novirzīta Etiopijai Tigrajas krīzes laikā, Kongo Demokrātiskajai Republikai, kā arī nesen tika sniegta palīdzība Gazas iedzīvotājiem; globālo palīdzības krājumu — Eiropas humānās palīdzības spēju — izveide. Šie krājumi izvietoti Latīņamerikā, Tuvajos Austrumos, Āzijā un Eiropā, lai varētu ātrāk nosūtīt palīdzību uz krīzes zonām, piemēram, pēc zemestrīces Turcijā un Sīrijā 2023. gadā. Turklāt, izmantojot līdz šim lielāko civilās aizsardzības mehānisma operāciju, ES ir sniegusi Ukrainai 149 000 tonnu humānās palīdzības un koordinējusi vairāk nekā 3500 Ukrainas pacientu evakuāciju uz slimnīcām visā Eiropā. Lai palīdzētu aizsargāt vietējos palīdzības darbiniekus visā pasaulē, ES ir izveidojusi iniciatīvu Protect Aid Workers (“Palīdzības dalībnieku aizsardzība”), kas tiem, kuri, pildot pienākumus, ir cietuši no uzbrukumiem vai citiem drošības incidentiem, palīdz saņemt juridisko palīdzību un ātras finanšu dotācijas. Kopš 2024. gada februāra no šā pirmā šāda veida mehānisma humānās palīdzības darbiniekiem, kuriem nepieciešams atbalsts, ir piešķirtas 25 dotācijas, kuru kopējā summa pārsniedz 240 000 eiro. Ar šo iniciatīvu ES tiecas izveidot drošības tīklu vietējiem palīdzības sniedzējiem, kuriem bieži vien ir ierobežoti resursi un kuri nevar paļauties uz lielu starptautisku organizāciju aizsardzību. Plašāka informācijaES humānā palīdzībaAugstā pārstāvja un Komisijas priekšsēdētājas vietnieka Žuzepa Borela un komisāra Janeza Lenarčiča paziņojums saistībā ar Pasaules humānās palīdzības dienu 2024Iniciatīva “Protect Aid Workers” ES humānās palīdzības tilts Sīkāka informācija Publikācijas datums2024. gada 19. augustsAutorsKomunikācijas ģenerāldirektorāts