Jauni noteikumi ēku energosnieguma uzlabošanai visā ES stājās spēkā 2026. gada 30. maijā. To mērķis ir palīdzēt ES valstīm modernizēt ēku fondu, lai taupītu enerģiju, samazinātu rēķinus un līdz 2050. gadam panāktu, ka ēku fonds ir bezemisiju un pilnībā dekarbonizēts.
Kāpēc ES to dara?
Ēkas ir vienīgais lielākais enerģijas patērētājs ES, veidojot 40 % no ES enerģijas patēriņa un 36 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas saistītas ar enerģiju. Liela daļa ēku ES ir vecas, un 75 % ēku ir slikta energoefektivitāte, tāpēc renovācija ir viena no galvenajām prioritātēm.
Ēku energosnieguma uzlabošana var uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus, palīdzēt samazināt enerģijas patēriņu un izmaksas, stiprināt enerģētisko drošību un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Ko dara ES?
Pārskatītajā Ēku energosnieguma direktīvā ir izklāstīti atjaunināti noteikumi, kuru mērķis ir tuvākajās desmitgadēs pakāpeniski modernizēt mājokļus, birojus un sabiedriskās ēkas.
ES valstīm ir jāizstrādā nacionālie ēku renovācijas plāni, kas pielāgoti vietējiem apstākļiem un ēku fondam. Jaunais satvars mudina ES valstis plašāk izvērst ēku renovāciju, jo īpaši attiecībā uz ēkām ar vissliktāko energosniegumu, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem:
- renovācija: katra ES valsts izlems, kuri renovācijas pasākumi ir vispiemērotākie, lai pakāpeniski izpildītu minimālās energoefektivitātes prasības;
- dekarbonizācija: bezemisiju ēkas kļūs par standartu jaunām ēkām, pakāpeniski integrējot saules enerģiju un pakāpeniski atsakoties no fosilā kurināmā katliem;
- modernizācija un digitalizācija: tai skaitā prasības par elektrotransportlīdzekļu viediem uzlādes punktiem un velosipēdu glabāšanas vietām jaunās un renovētās ēkās, ēku automatizācijas un vadības sistēmām nedzīvojamās ēkās un iekštelpu vides kvalitāti jaunās un esošās ēkās;
- finansiālā un tehniskā palīdzība: mērķtiecīgāks finansējums enerģētiskās nabadzības novēršanai un mazaizsargātu mājsaimniecību un sociālajos mājokļos dzīvojošo cilvēku atbalstam, nodrošinot, ka pārkārtošanās ir sociāli taisnīga.
Lielākajai daļai iedzīvotāju pārmaiņas notiks pakāpeniski. Tās ietvers
- lielāku atbalstu mājokļu renovācijas projektiem;
- jaunus stimulus siltumizolācijai un efektīvām apsildes sistēmām;
- vairāk saules enerģijas iekārtu;
- stingrākus standartus jaunai būvniecībai;
- lielāku uzmanību energoefektivitātei, pērkot vai īrējot īpašumu.
Plašāka informācija
- Publikācijas datums
- 2026. gada 29. maijs
- Autors
- Komunikācijas ģenerāldirektorāts