Eiropa sadarbojas, lai glābtu dzīvības

Pēdējos gados dabas katastrofas ir kļuvušas biežākas un smagākas. Ir skarti visi Eiropas reģioni, un upuru skaits un infrastruktūrai un videi nodarītie kaitējumi ir nozīmīgi. ES ir izšķiroša loma ar katastrofām saistīto reaģēšanas pasākumu koordinēšanā visā Eiropā un ārpus tās — epidēmiju, plūdu, vētru, mežu ugunsgrēku, zemestrīču un cilvēku izraisītu katastrofu gadījumos. 

Katastrofām nav robežu, un tās var vienlaicīgi bez brīdinājuma skart vienu vai vairākas valstis. Labi koordinētu kopīgu reakciju ārkārtas situācijā nodrošina vienots kontaktpunkts, uzlabojot efektivitāti un lietderību. ES civilās aizsardzības mehānisms, tika izveidots 2001. gadā, lai stiprinātu sadarbību starp ES dalībvalstīm un 10 iesaistītajām valstīm civilās aizsardzības jomā un līdz ar to uzlabotu katastrofu prevenciju, sagatavotību un reaģēšanu uz tām.

Ārkārtas situācijas gadījumā katra valsts var vērsties Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrā (ERCC) pēc palīdzības. Tas pastāvīgi (24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā) uzrauga globālos notikumus un nodrošina ārkārtas atbalsta ātru izvietošanu, pateicoties tiešām saiknēm ar valstu civilās aizsardzības iestādēm. Specializētas vienības un aprīkojums, kā ugunsdzēsības lidmašīnas, meklēšanas un glābšanas vienības, kā arī medicīniskās palīdzības vienības, var tikt ātri mobilizēts, lai īstenotu misijas Eiropā un ārpus tās. Šī pieeja apvieno pirmās palīdzības sniegšanas zinātību un resursus, novērš centienu dublēšanu un nodrošina ātru palīdzības sniegšanu.

Plānošanā tiek iesaistīts ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums Copernicus (EMS), kas sniedz atjaunotus un precīzus ģeodatus palīdzības sniegšanas operāciju plānošanai katastrofu gadījumā. Tas iesaistās dažādu veidu katastrofu gadījumos un atbalsta prevencijas, sagatavotības, reaģēšanas un atjaunošanas pasākumus.

Programma rescEU, ko pilnībā finansē ES un uztur ES valstis, vēl vairāk uzlabo aizsardzību katastrofu gadījumos un pārvalda jaunos riskus. Šī Eiropas spēju rezerve ietver ugunsdzēsības lidmašīnas, helikopterus, medicīniskās evakuācijas lidmašīnas, medicīnisko preču krājumus un lauka slimnīcas, kas ir gatavas ārkārtas situācijām veselības jomā. Lai sagatavotos meža ugunsgrēkiem 2024. gada vasarā, ES papildus rescEU rezervei ir sagatavojusi 32 ugunsdzēsības lidaparātu floti un 556 ugunsdzēsējus visā Eiropā.

Ārkārtas situācijās veselības jomā reakciju ES civilās aizsardzības mehānisma ietvaros koordinē Eiropas Medicīniskais korpuss. Kopš 2020. gada ES ir nostiprinājusi savu sagatavotību medicīniskām krīzēm, liekot lietā rescEU. Runa ir par medicīnisko preču rezervēm un evakuācijas spējām, lai stiprinātu Eiropas Medicīniskā korpusa spēju sniegt ātru medicīnisko palīdzību ES un ārpus tās.

Tūlītējai palīdzībai ārkārtas situācijā Eiropas neatliekamās palīdzības tālruņa numurs 112 ir par velti pieejams visā ES. Zvanot uz numuru 112, varat sazināties ar neatliekamās palīdzības dienestiem, tai skaitā neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestiem, ugunsdzēsības dienestiem vai policiju; īpaši apmācīti operatori zvanu pārvirzīs uz attiecīgo dienestu.

Eiropas vienotā pieeja reaģēšanai katastrofu gadījumos, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu un rescEU, ilustrē to, cik stipra ir sadarbība nolūkā aizsargāt dzīvības un līdz minimumam samazināt katastrofu sekas.

Vairāk informācijas

Dabas ugunsgrēki

ES civilās aizsardzības mehānisms

rescEU

Eiropas Medicīniskais korpuss

Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centrs (ERCC)

Ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums.Copernicus

112: neatliekamās palīdzības tālrunis

ES aizsargā: kā Eiropa apvienoja spēkus, lai cīnītos pret meža ugunsgrēkiem

ES ātrā palīdzība: kā Eiropa reaģē uz globālām katastrofām