Eiropas Komisijas zaļināšana

Mērķis līdz 2030. gadam sasniegt klimatneitralitāti

Kolēģija 2025. gada 16. decembrī pieņēma progresa pārskatu par Komisijas zaļināšanu, kas liecina, ka Komisija ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu savus 2030. gadam izvirzītos mērķrādītājus.  Saskaņā ar jaunāko vides vadības un audita sistēmas EMAS vides deklarāciju par 2024. gada rezultātiem Komisija ir samazinājusi savu kopējo oglekļa pēdu par 31 % salīdzinājumā ar 2019. gadu jeb par 56 % kopš 2005. gada.  Attiecībā uz ēku, svārstsatiksmes (proti, darbinieku mobilitātes starp darbvietu un mājām) un ekspertu braucienu radīto emisiju samazināšanu ziņojums liecina, ka ir panākts labs progress un centieni būtu jāturpina un, ja iespējams, jāpastiprina. Progress darbinieku komandējumu radīto emisiju samazināšanā ir lēnāks, tāpēc Komisija turpinās centienus pēc 2024. gada pēc iespējas drīzāk un vēlākais līdz 2030. gadam sasniegt –50 % mērķrādītāju salīdzinājumā ar 2019. gadu. 

Lai sasniegtu savu mērķi līdz 2030. gadam kļūt par klimatneitrālu iestādi, Komisija izpētīs iespējas līdz 2030. gadam kompensēt atlikušās emisijas, tostarp iespēju iegādāties kredītus no kopīgas iepirkuma platformas, kā arī iespējamu kopīgu pieeju ar citām ES iestādēm.  

Komisija arī turpinās īstenot 2022. gada zaļināšanas rīcības plānā izklāstītos pasākumus, lai līdz 2030. gadam panāktu klimatneitralitāti. 

Zaļākas ēkas, zaļāks darba stils

Efektīvāku, ilgtspējīgāku un klimatnoturīgāku ēku izmantošana ļaus līdz 2030. gadam par trešdaļu samazināt Komisijas oglekļa pēdu šādi: 

• pārceļoties uz energoefektīvākām un zaļākām ēkām,
• pārejot uz dinamiskām kopstrādes telpām,
• samazinot biroju un ēku skaitu un platību. 

Mūsu izvēli nosaka arī Jaunā Eiropas “Bauhaus” vērtības — ilgtspēja, estētika un iekļaušana. Piemēram, Komisija jau ir iesaistījusies partnerībā ar Briseles reģionu, lai kopā veidotu jauno Eiropas iestāžu kvartālu un jaunos mobilitātes plānus. 

Zaļāka un viedāka mobilitāte

2019.–2030. gadā ar darbu saistītās ceļošanas emisijas var samazināt par 50 % šādi: 

• uzlabojot darbinieku komandējumu organizēšanu,
• nosakot par prioritāriem videi nekaitīgākus transporta veidus,
• sanāksmes ar ārējiem ekspertiem rīkojot kā virtuālu, hibrīda un klātienes sanāksmju kombināciju. 

2019.–2030. gadā ar darbu saistītās mobilitātes emisijas var samazināt par aptuveni 45 % šādi: 

• mudinot darbiniekus ceļam uz darbu un atpakaļ izmantot videi nekaitīgākus transportlīdzekļus,
• plašāk izmantojot tāldarbu,
• organizējot darbinieku informēšanas kampaņas un pasākumus. 

IT infrastruktūras un aktīvu zaļināšana

IT emisijas var samazināt par trešdaļu šādi: 

• paātrinot pāreju uz energoefektīvāku, remontējamu ierīču plašāku izmantošanu,
• racionalizējot IT sistēmas un izņemot no ekspluatācijas novecojušas sistēmas,
• pakāpeniski samazinot vietējo datu telpu skaitu,
• plašāk izmantojot bezpapīra darbplūsmas un arhīvu digitalizāciju. 

Komisija rāda labu piemēru kā iestāde 

Komisija ir apņēmusies atbalstīt ES zaļā kursa īstenošanu arī pati savā ikdienas darbā šādi:  

• zaļāka ēdināšana Komisijā,
• apritīguma uzlabošana, izmantojot zaļā publiskā iepirkuma principus,
• ekosistēmu un biodaudzveidības saglabāšana un atjaunošana Komisijas objektos. 

Darbinieki rāda labu piemēru kā ES pilsoņi  

Tas, vai Komisijai izdosies līdz 2030. gadam panāktu savu klimatneitralitāti, lielā mērā ir atkarīgs no darbinieku gatavības iesaistīties šā mērķa sasniegšanā.  

Tas ir cieši saistīts arī ar pāreju uz ilgtspējīgām darba metodēm un uzvedības veidiem. Komisija aicina savus darbiniekus būt inovatīviem un pieņemt darba metožu izmaiņas, lai Komisija rādītu labu piemēru jaunu inovatīvu zaļo risinājumu ieviešanā.

Komunikācija ar ārējām ieinteresētajām personām  

Komisija uzskata, ka ir svarīgi izmantot visas iespējas. Pateicoties sadarbībai ar partneriem un tam, ka Komisija regulāri tiekas ar ļoti dažādām ieinteresētajām personām, tostarp vietējo/reģionālo pašvaldību, valsts pārvaldes iestāžu, ES iestāžu, starptautisko organizāciju pārstāvjiem, sabiedrībai kļūst labāk pamanāmas Komisijas veiktās darbības tās klimatneitralitātes nodrošināšanai, turklāt Komisija var arī mācīties no citviet īstenotas labas prakses un veicināt globālo virzību uz ilgtspējīgu sabiedrību.