Īsumā par neto nulles emisiju industrijas aktu
Neto nulles emisiju industrijas akts ir Zaļā kursa industriālā plāna ietvaros ierosināta iniciatīva, kuras mērķis ir paplašināt tīru tehnoloģiju ražošanu Eiropas Savienībā. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībā tiks sekmēta tādu tehnoloģiju ražošana, kas atbalsta pāreju uz tīru enerģiju un darbības laikā rada ārkārtīgi mazas, nulles vai negatīvas siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Šis akts atbalstīs tīro tehnoloģiju ražotājus Eiropas Savienībā, piesaistot investīcijas, radot labākus apstākļus projektu īstenošanai un uzlabojot piekļuvi tirgum. Mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka Savienības vispārējā stratēģiskā neto nulles emisiju tehnoloģiju ražošanas jauda sasniedz vismaz 40 % no Savienības vajadzībām. Tas paātrinās virzību uz ES 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanu un pāreju uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Vienlaikus arī tiks uzlabota ES rūpniecības konkurētspēja, radītas kvalitatīvas darbvietas un atbalstīti ES centieni panākt enerģētisko neatkarību.
Akts arī vienkāršo tiesisko regulējumu šo tehnoloģiju ražošanai. Tas palīdzēs uzlabot neto nulles emisiju industrijas konkurētspēju Eiropā un ļaus arī ātrāk palielināt CO2 emisiju uzglabāšanas kapacitāti.
Neto nulles emisiju industrijas akts attiecas uz tehnoloģijām, kas būtiski veicinās dekarbonizāciju. Tas īpaši atbalsta stratēģiskās neto nulles emisiju tehnoloģijas, kas ir komerciāli pieejamas un kam ir labs potenciāls straujai izvēršanai. Šādas tehnoloģijas stiprina ES rūpniecības konkurētspēju un energosistēmas noturību, vienlaikus sekmējot pāreju uz tīru enerģiju.
Eiropas Parlaments un Padome 2024. gada 6. februārī panāca politisku vienošanos par neto nulles emisiju industrijas aktu. Kolīdz akts būs oficiāli pieņemts, tas stāsies spēkā.
Aktā paredzētie pasākumi atbalsta arī citus neto nulles emisiju tehnoloģiskos risinājumus, to starpā ilgtspējīgas alternatīvo degvielu tehnoloģijas, progresīvas tehnoloģijas no kodolprocesiem iegūstamas enerģijas ražošanai ar minimālu daudzumu degvielas cikla atkritumu, nelielus modulāros reaktorus un saistītās labākās degvielas.
Lai stimulētu investēšanu neto nulles emisiju tehnoloģijās, akts ierosina
- neto nulles emisiju stratēģiskos projektus – par prioritāriem ir noteikti projekti, kas ir būtiski ES neto nulles emisiju industrijas noturības un konkurētspējas stiprināšanai;
- samazināt birokrātiju un paātrināt atļauju piešķiršanu – atvieglot administratīvo slogu, lai veicinātu neto nulles emisiju ražošanas projektu izstrādi un vienkāršotu un paātrinātu atļauju piešķiršanas procedūras. Tas ir īpaši svarīgi stratēģiskiem projektiem, kuriem nepieciešama lielāka plānošanas un ieguldījumu noteiktība;
- palielināt CO2 ievadīšanas jaudu – atbalstīt oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektus, jo īpaši uzlabojot CO2 uzglabāšanas vietu pieejamību;
- piesaistīt investīcijas, izmantojot Neto nulles emisiju Eiropas platformu un Eiropas Ūdeņraža banku;
- atvieglot piekļuvi tirgiem – palielināt pieprasījumu pēc atjaunojamiem energoresursiem, ieviešot ilgtspējas un noturības kritērijus iepirkuma procedūrās un izsolēs;
- atbalstīt inovāciju – izveidot “regulatīvās smilškastes”, kas palīdz izstrādāt un testēt inovatīvas neto nulles emisiju tehnoloģijas un rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus inovācijai;
- pilnveidot prasmes – ar īpašas Eiropas platformas palīdzību izveidot klimatneitrālas industrijas akadēmijas. Tās nodrošinās apmācību un izglītību neto nulles emisiju tehnoloģiju jomā un radīs kvalitatīvas darbvietas.
Neto nulles emisiju Eiropas platforma
Neto nulles emisiju Eiropas platforma palīdzēs pārraudzīt visus aktā paredzētos pasākumus. Eiropas Komisija un dalībvalstis to izmantos, lai koordinētu un apspriestu ierosinātās darbības. Platformā var aicināt piedalīties industrijas pārstāvjus un citus ekspertus.
Eiropas Ūdeņraža banka
Ūdeņradis ir viena no galvenajām tehnoloģijām Eiropas neto nulles emisiju industrijas aktā. Bez tā nebūs iespējams ne dekarbonizēt Eiropas rūpniecību, ne sasniegt ES 2030. gada klimata mērķrādītājus un 2050. gada klimatneitralitātes mērķi. Ūdeņraža ražošanas palielināšana ļaus samazināt fosilā kurināmā izmantošanu Eiropas rūpniecības nozarēs un kalpos grūti elektrificējamu nozaru vajadzībām.
Eiropas Ūdeņraža banka atbalstīs atjaunīgā ūdeņraža ieviešanu ES tirgū, kā arī importu no starptautiskajiem partneriem. Tās mērķis ir piesaistīt privātās investīcijas ūdeņraža vērtības ķēdēs, panākot, ka atjaunīgās enerģijas piedāvājums atbilst pieprasījumam, un risinot ar sākotnējiem ieguldījumiem saistītās problēmas.
Banka radīs jaunu Eiropas ūdeņraža tirgu, piedāvās jaunas iespējas izaugsmei un kvalitatīvu darbvietu radīšanai un palīdzēs sasniegt ES ūdeņraža mērķus saskaņā ar REPowerEU un virzību uz klimatneitralitāti.
2023. gada rudenī Inovāciju fonda paspārnē notiks pirmās izmēģinājuma izsoles par atjaunīgā ūdeņraža ražošanu. Tas ir skaidrs signāls, ka Eiropa ir vieta ūdeņraža ražošanai.
Konteksts
ES ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrāla, taču patlaban tā importē dažādas neto nulles emisiju tehnoloģijas un komponentus, kas ir būtiski šā mērķa sasniegšanai. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka stratēģiskā atkarība un trešām valstīm neapdraud zaļo pārkārtošanos, Komisija Zaļā kursa industriālā plāna ietvaros ir ierosinājusi neto nulles emisiju industrijas aktu. Šajā aktā noteiktais kopējais ražošanas jaudas mērķis 2030. gadam un vienkāršotais neto nulles emisiju tehnoloģiju tiesiskais regulējums palīdzēs ES kļūt par industrijas līderi šajā tirgū. Mācoties no Covid-19 pandēmijas un pašreizējās enerģētiskās krīzes kontekstā gūtās pieredzes, šis akts garantēs, ka piegādes ķēdes vairs nesaskaras ar traucējumiem un ka pāreja uz tīru enerģiju balstās uz iekšzemes ražošanas jaudu.