Pāriet uz galveno saturu

ES dalība COP 27 Klimata pārmaiņu konferencē

Eiropas Komisija Klimata pārmaiņu konferencē apliecināja gatavību rīkoties vērienīgi un elastīgi, lai garantētu, ka mērķis ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem joprojām ir sasniedzams. Neatlaidīgi un vienoti Eiropas centieni palīdzēja sarežģītās sarunās panākt vienošanos saglabāt spēkā Parīzes nolīguma mērķrādītājus. ES veidotās saiknes arī palīdzēja ieviest jaunu līdzsvarotu finansēšanas kārtību ar plašāku līdzekļu devēju bāzi, kuras mērķis ir palīdzēt neaizsargātām kopienām pārvarēt klimata pārmaiņu radītos zaudējumus un kaitējumu.

President Ursula von der Leyen

Pateicoties COP 27, mērķis ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem joprojām ir reālistisks. Diemžēl pasaules lielākie emitētāji nav izpildījuši savas saistības pakāpeniski samazināt fosilā kurināmā izmantošanu un neizskanēja arī jaunas apņemšanās mazināt klimata pārmaiņas. Tomēr ES turpinās virzīties uz priekšu – galvenokārt īstenojot Eiropas zaļo kursu un “REPowerEU” –, jo ir svarīgi nenovirzīties no Parīzes nolīgumā izvirzītā mērķa.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena

Galvenie rezultāti

ES iniciatīvas Klimata pārmaiņu konferencē

Stratēģiskās partnerības

Komisija COP 27 laikā noslēdza daudzas divpusējas un daudzpusējas vienošanās. Tā parakstīja vairākus stratēģiskās partnerības nolīgumus:

Meža partnerības

Participation of Ursula von der Leyen, President of the European Comission, in the the UN Climate Conference (COP27) in Egypt

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena noslēdza meža partnerības ar Gajānu, Mongoliju, Kongo, Ugandu un Zambiju. ES šo partnerību ietvaros palīdzēs saviem partneriem ilgtspējīgi apsaimniekot mežus – vienu no pasaules bagātākajiem dabas resursiem –, lai sekmētu cīņu pret klimata pārmaiņām un veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Lasīt vairāk

Dabas nozīmei savstarpēji saistītajās klimata un biodaudzveidības krīzēs tika pievērsta galvenā uzmanība arī COP 15 par biodaudzveidību, kas decembrī notika Monreālā, Kanādā.

Globālais metāna emisiju mazināšanas solījums

The Civaux Nuclear Power Plant

Amerikas Savienotās Valstis, ES un tās partneri oficiāli izsludināja iniciatīvu “Globālais metāna emisiju mazināšanas solījums”. Ar tās palīdzību pasaulē tiks mazinātas metāna emisijas, lai būtu iespējams sasniegt globālās sasilšanas ierobežojuma mērķi – 1,5 grādi pēc Celsija. Komisija Klimata pārmaiņu konferencē pauda gandarījumu par pieaugošo atbalstu šai iniciatīvai, kurai šobrīd pievienojušās jau vairāk nekā 150 valstis. Lasīt vairāk

Atbalsts klimatadaptācijai un klimatnoturībai Āfrikā

ES un Āfrika paziņoja par jaunu Eiropas komandas iniciatīvu klimatadaptācijas un klimatnoturības atbalstam Āfrikā, kas tiks īstenota kā daļa no stratēģijas “Global Gateway” ieguldījumu paketes. Šī Eiropas komandas iniciatīva apvienos esošās un jaunās klimatadaptācijas programmas vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā un vairos to ietekmi, uzlabojot koordināciju un pastiprinot ES un ĀS dialogu par politiku klimatadaptācijas jomā.

Enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas partnerība

Dienvidāfrikas, Francijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes un ASV valdības, kā arī ES 2021. gadā paziņoja par jaunu vērienīgu ilgtermiņa partnerību enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas jomā, lai atbalstītu Dienvidāfrikas dekarbonizācijas pūliņus. Šīs partnerības mērķis ir paātrināt Dienvidāfrikas ekonomikas dekarbonizāciju, galveno uzmanību pievēršot elektroenerģijas sistēmai. Eiropas Savienība COP 27 laikā arī atzinīgi novērtēja un atbalstīja Dienvidāfrikas Enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas investīciju plānu un parakstīja jaunu Enerģētikas taisnīgas pārkārtošanas partnerību ar Indonēziju G20 sanāksmē Bali.

ES papildpasākumi COP 27 laikā

Visit by Frans Timmermans, Executive Vice President of the European Commission, to Egypt

Konferences laikā Komisija ES paviljonā Šarm eš Šeihā un tiešsaistē sarīkoja vairāk nekā 125 papildpasākumus par tādiem jautājumiem kā biodaudzveidības aizsardzība un dabas atjaunošana, enerģētiskā drošība un zaļā pārkārtošanās, ilgtspējīgs finansējums, pārtikas un ūdens nodrošinājums, kā arī pētniecība un inovācija. Viens no šiem pasākumiem bija dialogs starp priekšsēdētājas izpildvietnieku Fransu Timmermansu un jaunatnes pārstāvjiem no visas pasaules.

Eiropas ieguldījums globālajā klimatfinansējumā

Lai pārvarētu klimata krīzi, visā pasaulē ir jāsamazina emisijas. Daudzas valstis jau saskaras ar šīs krīzes sekām. No 2013. līdz 2020. gadam ES vāca līdzekļus jaunattīstības valstu atbalstam, lai palīdzētu šīm valstīm mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, tai skaitā

a field of crop
  • finansējot klimatrīcības pasākumus pasaules mērogā, īpašu uzmanību pievēršot nabadzīgākajām un neaizsargātākajām valstīm un kopienām,
  • izmantojot dotācijas, lai piesaistītu privātos ieguldījumus un starptautisko attīstības banku finansējumu.
27 mljrd. USD
mobilizējusi Eiropa
56,3 mljrd. USD
mobilizējuši citi līdzekļu devēji
16,7 mljrd. USD
vēl pietrūkst, lai sasniegtu mērķi – 100 mljrd. USD

ES un tās dalībvalstis ir lielākās publiskā klimatfinansējuma sniedzējas jaunattīstības valstīm. 2020. gadā to kopējais ieguldījums bija 23,4 miljardi USD, no kuriem gandrīz puse bija dotācijas. Tā ir nozīmīga daļa no globālā mērķa (100 miljardiem USD), ko attīstītās valstis ir apņēmušās sasniegt saskaņā ar 2009. gada Kopenhāgenas klimata samitā doto solījumu.