Komisija ir nākusi klajā ar 2025. gada Eiropas pusgada pavasara paketi, kurā analizēti galvenie ekonomiskie un sociālie izaicinājumi visā ES. Tā ir sniegusi ES valstīm norādes, kuru mērķis ir stiprināt to konkurētspēju, labklājību un noturību. Šīs norādes ir sagatavotas laikā, kad vide tirdzniecības un drošības ziņā ir īpaši nestabila, un tās ir cieši saistītas ar Konkurētspējas kompasu, kas ir Komisijas plāns ES noturības un tās pozīcijas pasaulē uzlabošanai. Savos konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos Komisija sniedz katras ES valsts konkrētajām vajadzībām pielāgotas norādes trijās galvenajās jomās: fiskālā politika, atveseļošanas un noturības plānu un kohēzijas politikas programmu īstenošana un neatrisinātas un/vai jaunas strukturālas problēmas, īpašu uzmanību pievēršot Konkurētspējas kompasam. Eiropas pusgada pavasara pakete 2025 ir arī pirmais novērtējums, kas veikts pārskatītās ekonomikas pārvaldības sistēmas ietvaros un kas izvērtē progresu, ko valstis panākušas to vidēja termiņa fiskālo un strukturālo plānu īstenošanā, kurus tās iesniedza pagājušā gada rudenī. Saskaņā ar plānu “ReArm Europe / Gatavība 2030” 16 ES valstis ir pieprasījušas tiesības uz laiku palielināt izdevumus, lai varētu vairāk investēt aizsardzībā. Tas ir iespējams saskaņā ar valsts izņēmuma klauzulu. Komisija tagad iesaka Padomei piekrist šīm valstu prasībām. Attiecībā uz valstīm, kurām tiek piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, Komisija uzskata, ka turpmāki pasākumi nav vajadzīgi Francijai, Itālijai, Maltai, Polijai, Slovākijai un Ungārijai. Attiecībā uz Beļģiju tā ir ieteikusi jaunu korektīvo plānu. Attiecībā uz Rumāniju, kuras neto izdevumu pieaugums pārsniedz koriģējošajā plānā noteikto maksimālo apjomu, Komisija iesaka Padomei pieņemt lēmumu, ar ko tiek konstatēts, ka šī valsts nav veikusi efektīvus pasākumus. Komisija arī izvērtējusi pašreizējo makroekonomisko nelīdzsvarotību 10 dalībvalstīs, kuras bija atlasītas padziļināto pārskatu sagatavošanai 2025. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumā. Igaunijā, Kiprā un Vācijā nelīdzsvarotība nav vērojama, savukārt Grieķijā, Itālijā, Nīderlandē, Slovākijā, Ungārijā un Zviedrijā joprojām pastāv nelīdzsvarotība, un to neaizsargātība joprojām kopumā ir aktuāla. Rumānijā joprojām pastāv pārmērīga nelīdzsvarotība, jo tās fiskālais un tekošā konta deficīts palielinājās un izmaksu konkurētspēja 2024. gadā pasliktinājās. Visbeidzot, Komisija ir ierosinājusi atjaunināt nodarbinātības politikas pamatnostādnes. To pamatā ir tās, kuras tika pieņemtas 2024. gada decembrī un kurās galvenā uzmanība tika pievērsta prasmju un darbaspēka trūkumam un jo īpaši — nepietiekamām digitālajām prasmēm. Jauno pamatnostādņu mērķis ir veicināt taisnīgākus un iekļaujošākus darba tirgus saskaņā ar konkurētspējas un prasmju savienību. Plašāka informācija Paziņojums presei par 2025. gada Eiropas pusgada pavasara paketi Jautājumi un atbildes par 2025. gada Eiropas pusgada pavasara paketi 2025. gada Eiropas pusgada pavasara pakete Eiropas pusgads Sīkāka informācija Publikācijas datums2025. gada 4. jūnijsAutorsKomunikācijas ģenerāldirektorāts
