Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
lv
Eiropas Komisija

Prasmju savienība

Investīcijas cilvēkkapitālā ES konkurētspējas uzlabošanai

Lai Eiropas Savienība varētu reaģēt uz jauniem izaicinājumiem un saglabāt konkurētspēju, tai ir nepieciešams prasmīgs darbaspēks. Tomēr daudzi cilvēki nespēj pielāgoties mainīgajām darba prasībām, savukārt uzņēmumiem ir grūti atrast speciālistus ar vajadzīgajām prasmēm. Šis prasmju un darbaspēka deficīts kavē Eiropas konkurētspēju. Tāpēc Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar prasmju savienību – plānu izglītības, apmācības un mūžizglītības kvalitātes uzlabošanai. 

Tās mērķi ir šādi:

  • panākt pamatprasmju un padziļinātu prasmju augstāku līmeni, 
  • sniegt cilvēkiem iespējas regulāri pilnveidot esošās prasmes un apgūt jaunas,
  • atvieglot pieņemšanu darbā uzņēmumos visā Eiropas Savienībā,
  • piesaistīt un attīstīt labākos talantus un noturēt tos Eiropā.

Svarīgi skaitļi

Prasmju savienība palīdzēs visiem ES iedzīvotājiem apgūt prasmes, kas viņiem nepieciešamas, lai gūtu panākumus akadēmiskajā un profesionālajā dzīvē. Tā arī atvieglos šo prasmju izmantošanu dažādās valstīs. Uzlabojot līdzsvaru starp dzimumiem un palīdzot Eiropas uzņēmumiem atrast tiem nepieciešamos darbiniekus, šī stratēģija palīdzēs padarīt ES konkurētspējīgāku un iekļaujošāku. 

Izglītības un prasmju uzlabošana arī nodrošinās, ka Eiropas sociālais modelis joprojām ir finansiāli pieņemams, pateicoties tās konkurētspējīgajai ekonomikai.

Prasmju savienības galvenie elementi

Prasmju veidošana kvalitatīvai dzīvei un nodarbinātībai

Prasmju veidošanai, izglītībai un apmācībai ir būtiska nozīme labu darbvietu radīšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā. Prasmju savienība paredz

  • īstenot pamatprasmju atbalsta programmas izmēģinājuma projektu, lai palīdzētu uzlabot visu jauniešu digitālās prasmes un sniegumu lasīšanā, matemātikā un dabaszinātnēs;
  • izmantojot stratēģisko plānu STEM izglītības jomā, uzlabot prasmes zinātnē, tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā (STEM), veicināt karjeru STEM nozarēs un sagatavot iedzīvotājus pārejai uz digitālajām un tīrajām tehnoloģijām;
  • ieviest jaunu ES profesionālās izglītības un apmācības (PIA) stratēģiju, lai profesionālo izglītību un apmācību padarītu pievilcīgāku, inovatīvāku un iekļaujošāku.

Regulāra prasmju pilnveide un pārkvalifikācija

Jaunu prasmju apguvei vajadzētu būt pastāvīgai cilvēku profesionālās dzīves sastāvdaļai, kas palīdzētu pielāgoties mūsu mainīgajai ekonomikai un nodrošināt mūžizglītību. 

Komisija

  • ierosinās plašāk izmantot mikroapliecinājumus kā elastīgus mācību risinājumus;
  • nostiprinās Prasmju pilnveides paktu, lai palīdzētu lielākam skaitam stratēģiskās nozarēs strādājošo apgūt jaunas prasmes;
  • izmantos iniciatīvu “Prasmju garantija”, lai darba ņēmējiem, kuriem draud bezdarbs, dotu iespēju pārkvalificēties; pirmais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus tika izsludināts 2025. gada novembrī, un pieteikumus var iesniegt līdz 2026. gada 29. janvārim.

ES atbalstīs ES prasmju akadēmiju izvēršanu, lai uzņēmumiem nodrošinātu zaļās pārkārtošanās un tīras rūpniecības kursa īstenošanai nepieciešamās prasmes. 

Darba ņēmēju brīvas pārvietošanās veicināšana 

Prasmju aprite Eiropas Savienības mērogā pilnībā atraisīs vienotā tirgus potenciālu. Prasmju savienības prioritātes būs 

  • Prasmju pārnesamības iniciatīva, kas veicinās prasmju un kvalifikāciju atzīšanu un pieņemšanu visā Eiropas Savienībā neatkarīgi no tā, kur tās iegūtas;
  • Eiropas grāda izveide nolūkā veicināt inovatīvu kopīgu studiju programmu izstrādi visā Eiropas Savienībā;
  • jauns Eiropas PIA diploms;
  • Eiropas universitāšu alianšu un profesionālās izcilības centru stiprināšana;
  • iniciatīva “Eiropas skolu alianses”, kas veicinās skolotāju un skolēnu mobilitāti.

Talantu piesaistīšana, attīstīšana un noturēšana

Eiropai ir jāpiesaista, jāattīsta un jānotur labākie talanti, kas ir būtiski inovācijai, izaugsmei un konkurētspējai. 

Komisija

  • izveidos ES talantu fondu, ko izmantos, lai piesaistītu darbaspēku no ārpussavienības valstīm visos prasmju līmeņos, jo īpaši jomās, kurās trūkst kvalificētu speciālistu;
  • nāks klajā ar vīzu stratēģiju, lai atvieglotu labāko studentu, kvalificēto darbinieku un pētnieku ieceļošanu Eiropas Savienībā;
  • Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību ietvaros izsludinās iniciatīvu “Izvēlēties Eiropu”, lai piesaistītu un noturētu labākos talantus.

Revolucionāra jauna pārvaldība

Lai īstenotu prasmju savienības mērķus, būs vajadzīga spēcīga pārvaldība. Lai to nodrošinātu, 

  • tiks izmantota Eiropas Prasmju novērošanas centra sagatavotā informācija;
  • Eiropas Prasmju augsta līmeņa padome apvienos izglītības un apmācības sniedzējus, uzņēmumu vadītājus un sociālos partnerus, lai ES politikas veidotājiem sniegtu visaptverošu skatījumu par prasmēm.

Komisija nāks klajā ar jaunu ieteikumu par izglītību un prasmēm. Ar to paredzēts iepazīstināt Eiropas pusgadā – ikgadējā ciklā, kas koordinē ES ekonomikas un sociālo politiku, lai palīdzētu ES valstīm un attiecīgajiem dalībniekiem.

Konteksts

Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politiskajās pamatnostādnēs ir uzsvērta izglītības un prasmju nozīme ES konkurētspējas veicināšanā. 2025. gada martā Komisija nāca klajā ar prasmju savienību – visaptverošu stratēģiju, kas veidos sinerģiju ar Konkurētspējas kompasu, tīras rūpniecības kursu un Savienības krīžgatavības stratēģiju. Prasmju savienības izveidi iedvesmojuši Dragi un Letas ziņojumi, un tās pamatā ir Eiropas izglītības telpa un Eiropas Pētniecības telpa.

Komisija turpinās dialogu ar sociālajiem partneriem un visām pārējām ieinteresētajām personām par darba nākotni Eiropā. Pirmā iespēja pievērsties šim jautājumam būs 2025. gada Eiropas Nodarbinātības un sociālo tiesību forumā, kas ir ES nozīmīgākais pasākums, kurā tiek apspriestas galvenās problēmas, ar ko saskaras Eiropas darbaspēks. 

Dokumenti

  • 2025. GADA 5. MARTS
Paziņojums par Prasmju savienību
latviešu
(563.69 KB - PDF)
Lejupielādēt

Noderīgas saites