Demogrāfijas spēks
Demogrāfija ir mūsu dzīves stāsts: vecums, kuru, visticamāk, sasniegsim, iespējamais mūsu bērnu skaits, vieta, kur mēs, visticamāk, pavadīsim savu dzīvi, kā arī tas, kā mēs to pavadīsim. Demogrāfiskās pārmaiņas būtiski ietekmē mūsu ekonomiku, mūsu sociālā nodrošinājuma un veselības sistēmas, kā arī mājokļu un infrastruktūras vajadzības Eiropas reģionos. Tas savukārt ietekmē valstu budžetus un politiku. ES integrē demogrāfiskos jautājumus attiecīgo rīcībpolitiku izstrādē, un mēs esam uzsākuši vairākas konkrētas ES līmeņa iniciatīvas, kuru mērķis ir palīdzēt dalībvalstīm risināt ar demogrāfiskajām pārmaiņām saistītus jautājumus.
Aktualitātes
2024. gada 23. aprīlis. Komisija sniedz ieteikumus, kā labāk aizsargāt bērnus no vardarbības
Šodien Komisija, pildot ES stratēģijā par bērna tiesībām iekļauto apņemšanos, pieņēma Ieteikumu par integrētu bērnu aizsardzības sistēmu izstrādi un stiprināšanu bērna interesēs. ES joprojām saskaras ar būtiskām problēmām saistībā ar bērnu aizsardzību pret vardarbību, ieskaitot terorizēšanu un seksuālu vardarbību bērnībā. Ieteikums palīdzēs dalībvalstīm stiprināt savas bērnu aizsardzības sistēmas.

Demogrāfiskās tendences
Izpratne par demogrāfisko pārmaiņu cēloņiem un ietekmi ļauj mums labāk pārvaldīt to sekas un izmantot iespējas, ko tās sniedz, galu galā palīdzot veidot pārticīgu ES nākamajām paaudzēm.
Tāldarba pieaugumsEiropas Savienībā 2019. gadā no mājām strādāja katrs septītais darbinieks, 2020. gadā – katrs piektais un 2021. gadā – jau gandrīz katrs ceturtais.
Zemāks dzimstības līmenis2020. gadā vidējais sievietes mūžā piedzimušo bērnu skaits bija 1,5, kas ir krietni zem 2,1 atzīmes, kas nepieciešama, lai saglabātu stabilu iedzīvotāju skaitu.
Vairāk senioru2050. gadā cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem, īpatsvars būs aptuveni 30 %, salīdzinot ar aptuveni 20 % pašlaik.
Mazākas mājsaimniecībasMājsaimniecību skaits Eiropā ir turpinājis augt, bet mājsaimniecību vidējais lielums – rukt. Viencilvēka mājsaimniecības ir augušas visstraujāk – līdz vairāk nekā 70 miljoniem 2021. gadā.
Ilgāka dzīvePēc krituma Covid-19 pandēmijas laikā ir atsākusies paredzamā mūža ilguma pakāpeniska pagarināšanās. Saskaņā ar aplēsēm 2021. gadā paredzamais mūža ilgums ES bija 82,8 gadi sievietēm un 77,2 gadi vīriešiem.
Mazāk eiropiešu pasaulēEiropas iedzīvotāju īpatsvars pasaulē samazinās, un 2070. gadā tas būs ap 4 % no pasaules iedzīvotāju skaita, salīdzinot ar 6 % tagad.
Demogrāfisko pārmaiņu sekas
Demogrāfiskās pārmaiņas Eiropas Savienībā ietekmē
- darba tirgu — Eiropas darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits samazinās, tāpēc, lai saglabātu ekonomikas izaugsmi, mums darba tirgū ir jāiesaista vairāk cilvēku un/vai jāpaaugstina produktivitāte, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un attīstot prasmes;
- nodarbinātību — tā kā cilvēki dzīvo ilgāk un ir veselāki, daudzi vēlas strādāt ilgāk, lai gan ne vienmēr vienā un tajā pašā darbavietā;
- aprūpes pakalpojumus — pieaugošais vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars ES palielina vajadzību pēc aprūpes pakalpojumiem un apdraud mūsu sociālās nodrošināšanas sistēmu finansiālo ilgtspēju ilgtermiņā;
- demogrāfisko līdzsvaru — demogrāfiskās tendences dažādās valstīs un dažādos reģionos ir atšķirīgas. Kaut arī vairākās ES valstīs iedzīvotāju skaits jau nākamajos gados varētu samazināties, citās turpretim sagaidāms iedzīvotāju skaita pieaugums;
- lauku reģionus — kopumā iedzīvotāju skaita samazināšanās dabisko pārmaiņu un aizbraukšanas dēļ vairāk skar lauku reģionus nekā pilsētas;
- Eiropas pozīcijas pasaulē — tā kā Eiropas Savienībā dzīvojošo pasaules iedzīvotāju īpatsvars nākamajās desmitgadēs varētu vēl vairāk samazināties, mums ir jāsadarbojas visos līmeņos, lai nodrošinātu mūsu vienotā tirgus konkurētspēju.
Eiropas iedzīvotāju novecošana
Mūsdienās eiropieši dzīvo ilgāk un ir veselāki. Nākamajās desmitgadēs gados vecāku cilvēku īpatsvars un to skaits Eiropas Savienībā palielināsies. Šī tendence būtiski ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi un sabiedrību, un tas rada gan iespējas, gan izaicinājumus.
Jauniešu skaita samazināšanās2011. gadā vecuma grupā no 15 līdz 29 gadiem ietilpa 18,1 % iedzīvotāju, savukārt 2021. gadā vairs tikai 16,3 %. Šī tendence varētu turpināties un kļūt vēl izteiktāka lauku reģionos.
Vairāk senioru2050. gadā cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem, īpatsvars būs aptuveni 30 %, salīdzinot ar aptuveni 20 % pašlaik. Sabiedrības novecošanās rada izaicinājumus tādās jomās kā pensiju sistēmas un veselības aprūpes nozare.
Tomēr, ņemot vērā šīs tendences mērogu, tempu un ietekmi uz visu sabiedrību, mums arī jāaplūko jaunas pieejas un jānodrošina, ka mūsu politika ir piemērota problēmu risināšanai lielu pārmaiņu laikmetā – laikmetā, ko raksturo gan zaļā un digitālā pārkārtošanās, gan jauni darba veidi un pandēmiju draudi.
Spēja risināt novecošanas radītās sekas lielākoties ir dalībvalstu kompetencē, bet ES ir labas iespējas apzināt galvenās problēmas un tendences, kā arī atbalstīt valsts, reģionālā un vietējā līmenī veiktas darbības novecošanas jomā. Eiropas Savienība var palīdzēt dalībvalstīm un reģioniem izstrādāt savus, konkrētajām vajadzībām piemērotus politikas risinājumus novecošanas jomā.
Zaļā grāmata par novecošanu
Komisija 2021. gada janvārī publicēja Zaļo grāmatu par novecošanu, ar kuru tika aizsāktas plašas debates par iespējām paredzēt novecošanas radītās problēmas un iespējas un reaģēt uz tām, kā arī par to, kā pēc iespējas ilgāk saglabāt labu dzīves kvalitāti sabiedrībā, kas noveco. Šai Zaļajai grāmatai veltītās sabiedriskās apspriešanas ietvaros sniegtie viedokļi palīdzēja apzināt pasākumus, kas vajadzīgi, lai atbalstītu ekonomisko un sociālo noturību Eiropā, kura noveco.
Demogrāfijas rīkkopa
Eiropā notiek būtiskas demogrāfiskās pārmaiņas. Šādas izmaiņas būtiski ietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīvi, un tām ir vajadzīgi holistiski un integrēti risinājumi.
Tā kā ES iedzīvotāji dzīvo ilgāk un ir veselāki, visām mūsu politikas jomām jābūt vērstām uz nākotni un jāatbalsta pāreja no sabiedrības, kura noveco, uz ilgmūžīgu sabiedrību.
Eiropadomes 2023. gada jūnija secinājumos Komisija tika aicināta nākt klajā ar rīkkopu, kas palīdzētu dalībvalstīm risināt demogrāfiskās problēmas un mazināt to ietekmi uz Eiropas konkurētspēju.
Komisijas sagatavotā demogrāfijas rīkkopa balstās uz pieredzi, kas gūta visā ES, un tajā izklāstīta visaptveroša pieeja demogrāfiskajām pārmaiņām. Tās pamatā ir četri pīlāri.
- Atbalsts vecākiem, labāk saskaņojot ģimenes vēlmes un apmaksātu darbu, jo īpaši nodrošinot piekļuvi kvalitatīvai bērnu aprūpei un labu darba un privātās dzīves līdzsvaru.
- Atbalsts un iespēju nodrošināšana jaunākajām paaudzēm attīstīties, pilnveidot prasmes, atvieglot viņu piekļuvi darba tirgum un cenas ziņā pieejamiem mājokļiem.
- Iespēju nodrošināšana vecākajām paaudzēm un viņu labklājības uzturēšana, veicot reformas apvienojumā ar piemērotu darba tirgus un darba vietu politiku.
- Darbaspēka trūkuma novēršana, nepieciešamības gadījumā izmantojot pārvaldītu likumīgu migrāciju, kas pilnībā papildina Eiropas Savienībā pieejamo talantu izmantošanu.
Rīkkopā ir atzīta nepieciešamība ņemt vērā demogrāfisko pārmaiņu teritoriālo dimensiju, jo īpaši reģionos, kuros vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās un gados jaunu darba ņēmēju ievērojama ārējā mobilitāte (“intelektuālā darbaspēka emigrācija”).

Rīks demogrāfisko pārmaiņu vizualizēšanai, uzraudzībai un prognozēšanai

Uz cilvēku orientētu aprūpes pakalpojumu nodrošināšana visas dzīves garumā

Lauku apvidu savienošana, lai padarītu tos spēcīgākus, noturīgākus un pārtikušākus

Iespēju nodrošināšana bērniem – šodienas pārmaiņu veicinātājiem un nākotnes līderiem

Atbalsts bērniem, kam vajadzīga palīdzība, uzlabojot piekļuvi pamatvajadzībām, kā izglītība un mājoklis

Seksuālas vardarbības pret bērniem novēršana un apkarošana tiešsaistē un bezsaistē

ES stratēģija bērnu aizsardzībai un viņu iespēju veicināšanai tiešsaistē

Iedarbīgas intervences stratēģijas būtisku sabiedrības veselības problēmu risināšanai
Dokumenti
- 2024. GADA 23. APRĪLIS
- Deutsch(182.16 KB - PDF)
- français(187.09 KB - PDF)
- 2024. GADA 23. APRĪLIS
- български(383.52 KB - PDF)
- español(215.23 KB - PDF)
- čeština(318.46 KB - PDF)
- dansk(267.41 KB - PDF)
- Deutsch(333.27 KB - PDF)
- eesti(257.6 KB - PDF)
- ελληνικά(382.83 KB - PDF)
- English(352.08 KB - PDF)
- français(391.9 KB - PDF)
- Gaeilge(282.68 KB - PDF)
- hrvatski(317.3 KB - PDF)
- italiano(284.4 KB - PDF)
- lietuvių(320.46 KB - PDF)
- magyar(343.64 KB - PDF)
- Malti(378.79 KB - PDF)
- Nederlands(282.35 KB - PDF)
- polski(360.87 KB - PDF)
- português(284.19 KB - PDF)
- română(362.07 KB - PDF)
- slovenčina(378.21 KB - PDF)
- slovenščina(313.52 KB - PDF)
- suomi(262.23 KB - PDF)
- svenska(263.16 KB - PDF)
- 2024. GADA 23. APRĪLIS
- Deutsch(459.73 KB - PDF)
- français(480.66 KB - PDF)
- 2024. GADA 23. APRĪLIS
- 2024. GADA 23. APRĪLIS
- 2024. GADA 6. FEBRUĀRIS
- 2024. GADA 6. FEBRUĀRIS
- 2024. GADA 6. FEBRUĀRIS
- 2023. GADA 11. OKTOBRIS
- 2023. GADA 11. OKTOBRIS
- Report
- Kopīgais pētniecības centrs
Understanding the links between population dynamics and the causes and consequences of climate change will help design future-looking policies for a greener planet.
- 2023. GADA 17. JANVĀRIS
- 2023. GADA 17. JANVĀRIS
- 2023. GADA 17. JANVĀRIS
- 2022. GADA 7. SEPTEMBRIS
- 2021. GADA 14. JŪNIJS
- 2021. GADA 27. JANVĀRIS
- български(1.08 MB - PDF)
- español(1.15 MB - PDF)
- čeština(1.29 MB - PDF)
- dansk(1.59 MB - PDF)
- Deutsch(1.29 MB - PDF)
- eesti(1.3 MB - PDF)
- ελληνικά(1.25 MB - PDF)
- English(1.66 MB - PDF)
- français(1.56 MB - PDF)
- hrvatski(1.58 MB - PDF)
- italiano(1 MB - PDF)
- lietuvių(1.58 MB - PDF)
- magyar(1.32 MB - PDF)
- Malti(1.9 MB - PDF)
- Nederlands(1.25 MB - PDF)
- polski(1.53 MB - PDF)
- português(1.59 MB - PDF)
- română(1.48 MB - PDF)
- slovenčina(1.44 MB - PDF)
- slovenščina(1.08 MB - PDF)
- suomi(1.79 MB - PDF)
- svenska(1.33 MB - PDF)
- 2021. GADA 27. JANVĀRIS
- 2020. GADA 17. JŪNIJS
- 2020. GADA 17. JŪNIJS
- български(310.05 KB - HTML)
- español(254.18 KB - HTML)
- čeština(249.68 KB - HTML)
- dansk(247.46 KB - HTML)
- Deutsch(255.83 KB - HTML)
- eesti(243.35 KB - HTML)
- ελληνικά(316.13 KB - HTML)
- English(241.7 KB - HTML)
- français(265.47 KB - HTML)
- hrvatski(246.69 KB - HTML)
- italiano(256.96 KB - HTML)
- lietuvių(248.92 KB - HTML)
- magyar(260.72 KB - HTML)
- Malti(253.68 KB - HTML)
- Nederlands(248.73 KB - HTML)
- polski(258.23 KB - HTML)
- português(250.71 KB - HTML)
- română(256.95 KB - HTML)
- slovenčina(250.35 KB - HTML)
- slovenščina(245.35 KB - HTML)
- suomi(247.99 KB - HTML)
- svenska(249.68 KB - HTML)
- 2020. GADA 17. JŪNIJS
- 2020. GADA 17. JŪNIJS