Pārskats
Kopīga plānošana ir kopīga ES un dalībvalstu reakcija uz konkrētas partnervalsts attīstības nacionālo plānu.
Sadarbībā ar valsts iestādēm ES partneri attīstības jomā izstrādā kopīgu stratēģiju, kas ir pilnā mērā saskaņota ar nacionālo plānu partnervalsts attīstībai. Šī stratēģija precizē ES un dalībvalstu piešķirtās palīdzības loģiku un vispārējo orientāciju. Tajā arī norādīts, kādā jomā strādās katrs partneris, kādi ir šo jomu vispārīgie mērķi un kāda apmēra finansējums ir sagaidāms kopējās stratēģijas aptvertajā periodā.
Kopīgās stratēģijas grafiks ir sinhronizēts ar partnervalsts nacionālā plāna grafiku. Tā ES partneri attīstības jomā var plānot un īstenot savu darbību vienlaikus un attiecībā uz vienu un to pašu periodu kā attiecīgās valsts iestādes. Tāpēc ES partneri var labāk reaģēt uz nacionālajām vajadzībām.
Kopīgā stratēģija tiek izstrādāta partnervalsts līmenī, lai gādātu, ka tā pēc iespējas labāk atbilst situācijai. Tas ļauj arī cieši sadarboties ar citām ieinteresētajām personām.
Attīstības partneri aiz ES robežām, kuri piekrīt kopējas plānošanas principiem, arī var piedalīties stratēģijā.
Ieguvumi, kurus nodrošina kopīgā plānošana
Sagaidāms, ka kopīgā plānošana novedīs pie zemākām partnervaldību darījumu izmaksām, jo tām būs jāmijiedarbojas ar visiem ES attīstības partneriem viena vienota plānošanas procesa ietvaros.
Kopīgā plānošana arī palīdzēs gādāt par saskaņotāku un mazākā mērā fragmentētu palīdzību, jo sadarbība palīdz novērst trūkumus un pārklāšanos. Turklāt, ievērojot to, ka ES attīstības partneri apvieno savus resursus, palīdzībai būs lielāka ietekme un labāka izmaksu/efektivitātes attiecība. ES dalībvalstīm pārstāvot pusi no publiskās attīstības palīdzības (PAP) pasaulē, tiek sagaidīts, ka kopīgā plānošana būtiski ietekmēs palīdzības efektivitāti pasaules līmenī, uzlabojot to, kā desmitiem miljardu eiro tiek tērēti katru gadu.
Kopīgā plānošana var arī palīdzēt palielināt ES pilsoņu informētību un uzlabot pārskatatbildību un sabiedrisko viedokli kopumā.
Daļēji arī var mazināties spiediens, ko izjūt atsevišķi attīstības partneri, lai tiktu aptvertas visas nozares un problēmas, kam ir vajadzīga uzmanība. ES attīstības partneri var pārliecinoši parādīt, ka viņi piedalās vienotā kopīgā plānošanā, kura, pateicoties darba sadalei, garantē, ka visas nepieciešamās nozares un problēmas ir aptvertas.
Būs vairāk iespēju īstenot kopīgas iniciatīvas uz vietas, jo ES attīstības partneri plāno vienlaicīgi un vienam un tam pašam periodam. Sagaidāms, ka tas novedīs pie mēroga ietaupījumiem un zemākām administratīvajām izmaksām.
Kopīgā plānošana var palīdzēt iedzīvināt kopējās Eiropas vērtības un politiku tādos jautājumos kā pamattiesības, laba pārvaldība saskaņotās un mērķtiecīgās darbībās partnervalstīs.
Starptautiskais konteksts un saistības
ES Lisabonas līgums ir apsolījis vairāk sadarbības starp ES valstīm, tostarp attiecībā uz attīstības politiku. Kopīgā plānošana ir centrāla ES valstu apņemšanās, kuras kopā strādā attīstības jomā, lai nodrošinātu palīdzības efektivitāti. Kopīgā plānošana ir iekļauta 2017. gada Eiropas Konsensā par attīstību, un tai ir piešķirta liela nozīme Pārmaiņu programmā, kas ir 2012. gada vispārējā ES attīstības politika.
Visas šīs saistības ir atspoguļotas 2011. gada novembra ES Padomes secinājumos, kuri nosaka ES un dalībvalstu vispārējo stratēģisko orientāciju.