Kā paplašināšanās pozitīvi ietekmē ES ES paplašināšanās ir viens no Eiropas Savienības lielākajiem veiksmes stāstiem. Tā ir veicinājusi labklājību un nostiprinājusi mūsu demokrātiju.Līdz šim bijušas septiņas paplašināšanās kārtas. Šajā procesā ir ES ir nostiprinājusi demokrātiju, drošību un pilsoņu tiesības, vienlaikus paaugstinot vispārējo dzīves līmeni. Šodien ES apvieno 27 dalībvalstis un vairāk nekā 450 miljonus iedzīvotāju.Lielāks vienotais tirgus nozīmē jaunas iespējas, vairāk darbvietu un ciešākas ekonomiskās saites. Ir uzplaukusi kultūras apmaiņa, un ir nostiprinājusies ES apņēmība veikt pasākumus vides un klimata jomā.Tā kā Savienība turpina augt, paplašināšanās joprojām ir stratēģisks ieguldījums Eiropas stabilitātē un nākotnē. 1986–2026: 40 gadi kopā Pirms četrdesmit gadiem Spānija un Portugāle kļuva par ES dalībvalstīm. 1986. gada 1. janvārī tās pievienojās ES, un dalībvalstu skaits palielinājās no 10 uz 12. Kopā tās veicināja dinamiskāku politisko, ekonomisko un kultūras kopienu.Eiropa ir padarījusi Spāniju un Portugāli stiprākas. Šīs valstis ir pozitīvi ietekmējušas arī mūsu Savienību. Spānija kopš pievienošanās ESPortugāle kopš pievienošanās ES Iepriekšējās ES paplašināšanās gadadienas 1995–2025: 30 gadi kopš Austrijas, Somijas un Zviedrijas pievienošanās1995. gada 1. janvārī ES pievienojās Austrija, Somija un Zviedrija, padziļinot Ziemeļeiropas politisko un ekonomisko integrāciju. Līdz ar to Eiropas Savienības dalībvalstu skaits pieauga no 12 uz 15 valstīm. Šīs trīs valstis sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas labklājībā, drošībā un kopīgās vērtībās. Austrija kopš pievienošanās ESSomija kopš pievienošanās ESZviedrija kopš pievienošanās ES 2004–2024: 20 gadi kopš vērienīgākās paplašināšanās2004. gada 1. maijā 10 valstu – Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas – iedzīvotāji kļuva par ES pilsoņiem. Tā bija lielākā paplašināšanās ES vēsturē, kas tagad sniedzās no Tallinas līdz Lisabonai un no Valletas līdz Stokholmai. Bulgārijas, Rumānijas un Horvātijas pievienošanās dažus gadus vēlāk ir padarījusi mūsu Savienību vēl stiprāku. ES 2004. gada paplašināšanās kārtas 20. gadadiena Visas paplašināšanās kārtas 2013. gada 1. jūlijsSeptītā paplašināšanāsEiropas Savienībai pievienojas Horvātija.2007. gada 1. janvārisSestā paplašināšanāsES pievienojas Bulgārija un Rumānija.2004. gada 1. maijsPiektā paplašināšanāsES pievienojas Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.1995. gada 1. janvārisCeturtā paplašināšanāsEiropas Ekonomikas kopiena (EEK) ar Māstrihtas līgumu 1993. gadā pārtop par ES, un tai pievienojas Austrija, Somija un Zviedrija.1986. gada 1. janvārisTrešā paplašināšanāsEEK pievienojas Spānija un Portugāle.1981. gada 1. janvārisOtrā paplašināšanāsEEK pievienojas Grieķija.1973. gada 1. janvārisPirmā paplašināšanāsES pievienojās Apvienotā Karaliste, Dānija un Īrija.Parādīt vēl 4 elementu(-s)1957. gada 25. martsSešas dibinātājvalstisBeļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija paraksta Romas līgumu, ar ko izveido Eiropas Ekonomikas kopienu (EEK), kas ir mūsdienu Eiropas Savienības (ES) priekštece.
ES paplašināšanās ir viens no Eiropas Savienības lielākajiem veiksmes stāstiem. Tā ir veicinājusi labklājību un nostiprinājusi mūsu demokrātiju.Līdz šim bijušas septiņas paplašināšanās kārtas. Šajā procesā ir ES ir nostiprinājusi demokrātiju, drošību un pilsoņu tiesības, vienlaikus paaugstinot vispārējo dzīves līmeni. Šodien ES apvieno 27 dalībvalstis un vairāk nekā 450 miljonus iedzīvotāju.Lielāks vienotais tirgus nozīmē jaunas iespējas, vairāk darbvietu un ciešākas ekonomiskās saites. Ir uzplaukusi kultūras apmaiņa, un ir nostiprinājusies ES apņēmība veikt pasākumus vides un klimata jomā.Tā kā Savienība turpina augt, paplašināšanās joprojām ir stratēģisks ieguldījums Eiropas stabilitātē un nākotnē.
