ES un Apvienotās Karalistes izstāšanās līgums

Izstāšanās līgumā, kas noslēgts starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti, ir paredzēti noteikumi par Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no ES saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu.

Izstāšanās līgums stājās spēkā 2020. gada 1. februārī pēc tam, kad par to 2019. gada 17. oktobrī bija panākta vienošanās. Tas cita starpā ietver Protokolu par Īriju un Ziemeļīriju.

Uz ko attiecas izstāšanās līgums

• Kopējie noteikumi ar standartklauzulām, kas ļauj pareizi izprast izstāšanās līgumu un nodrošina pienācīgu tā darbību.
• Pilsoņu tiesības, kas aizsargā vairāk nekā 4 miljonu ES pilsoņu, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, un vairāk nekā miljona Apvienotās Karalistes valstspiederīgo, kuri dzīvo ES valstīs, izvēli. Viņiem ir dotas tiesības palikt un iespējas arī turpmāk piedalīties vietējās sabiedrības dzīvē.
• Atdalīšanās jautājumi nodrošina raitu pašreizējās kārtības izbeigšanu un sakārtotu Apvienotās Karalistes izstāšanos, piemēram, 
  • pirms pārejas perioda beigām tirgū laistās preces saskaņā ar ES noteikumiem drīkst pabeigt pārvietot uz to galamērķi,
  • tiek aizsargātas pašreizējās intelektuālā īpašuma tiesības, ieskaitot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes,
  • tiek pabeigta jau iesāktā policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās un citās administratīvajās un tiesu procedūrās,
  • tiek piemēroti noteikumi attiecībā uz pirms pārejas perioda beigām iesākto datu izmantošanu un informācijas apmaiņu,
  • tiek sakārtoti ar Euratom saistītie jautājumi.
• Pārejas periods (no 2020. gada 1. februāra līdz 31. decembrim), kura laikā ES pret Apvienoto Karalisti izturējās kā pret dalībvalsti, izņemot Apvienotās Karalistes dalību ES iestāžu un pārvaldes struktūru darbā. ES un Apvienotā Karaliste izmantoja šo laiku, lai vestu sarunas par ES un AK Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu.
• Noteikumi par finansiālo norēķinu nodrošina, ka Apvienotā Karaliste un ES izpildīs visas finanšu saistības, kuras tās uzņēmās, kamēr Apvienotā Karaliste bija ES dalībvalsts.
• Izstāšanās līguma vispārējā pārvaldības struktūra nodrošina līguma efektīvu pārvaldību, īstenošanu un izpildi, paredzot arī piemērotus domstarpību izskatīšanas mehānismus.
• Īrija: juridiski darbotiesspējīgs risinājums, kas novērš stingras robežas izveidošanos Īrijas salā, aizsargā visas salas ekonomiku un Lielās piektdienas vienošanos jeb Belfāstas nolīgumu visos tā aspektos, kā arī nodrošina vienotā tirgus integritāti.

• Kipra: protokols par suverēnajām bāzu teritorijām Kiprā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības aizsargās to kipriešu intereses, kuri dzīvo un strādā suverēnajās bāzu teritorijās.

• Gibraltārs: protokolā par Gibraltāru ir paredzēta cieša sadarbība starp Spāniju un Apvienoto Karalisti jautājumā par Gibraltāru saistībā ar izstāšanās līgumā iekļauto pilsoņu tiesību noteikumu īstenošanu. Protokols attiecas arī uz kompetento iestāžu administratīvo sadarbību vairākās politikas jomās.

Izstāšanās līguma īstenošanai ir vajadzīgi pasākumi gan ES, gan dalībvalstu līmenī.