ES dalība COP 28 konferencē par klimata pārmaiņām

ANO konference par klimata pārmaiņām (COP 28) norisinājās no 2023. gada 30. novembra līdz 12. decembrim Dubaijā. Apvienoto Arābu Emirātu vadībā rīkotā COP 28 samita mērķis bija sapulcināt visas iesaistītās puses, lai paātrinātu virzību uz Parīzes nolīgumā un ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām izvirzīto mērķu sasniegšanu.

ES uzsvēra nepieciešamību izvirzīt vērienīgākus globālos mērķus klimata jomā, lai nodrošinātu, ka mērķrādītājs 1,5°C saskaņā ar Parīzes nolīgumu joprojām ir sasniedzams, un sadarbojās ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai nodrošinātu sekmīgu konferences iznākumu. 

Svarīgākās apņemšanās un iniciatīvas, par kurām ES paziņoja COP 28, ir šādas: 

• paātrināt virzību prom no fosilā kurināmā šajā desmitgadē, veikt pasākumus, lai līdz 2030. gadam samazinātu emisijas par 43 %, un virzīties uz mērķi līdz 2050. gadam sasniegt neto nulles emisijas; 
• globālā atjaunīgo energoresursu un energoefektivitātes solījuma ietvaros līdz 2030. gadam trīskāršot atjaunīgo energoresursu enerģijas jaudu un divkāršot energoefektivitātes uzlabojumu tempu. Enerģētikas pārkārtošanas atbalstam Eiropas kaimiņvalstīs un citur pasaulē no ES budžeta tiks atvēlēti 2,3 miljardi eiro; 
• ES un tās dalībvalstis piešķirs finansiālo atbalstu 175 miljonu eiro apmērā metāna emisiju samazināšanai; 
• ES un tās dalībvalstis atvēlēs vairāk nekā 400 miljonus eiro, lai aktivizētu jaunu fondu, kas kompensēs zaudējumus un kaitējumu, ko radījušas ārkārtas situācijas klimata jomā; 
• ar ES un Catalyst partnerības atbalstu tiks īstenoti pirmie divi Eiropas tīro tehnoloģiju projekti, kas palīdzēs ES sasniegt tās 2030. gada klimata mērķrādītājus; 
• Eiropas komanda ieguldīs 20 miljardus eiro Āfrikas un ES zaļās enerģijas iniciatīvā; 
• jauna Eiropas komandas iniciatīva, kas veltīta vērtības ķēdēm, kuras neveicina atmežošanu. 

COP 28 sarunās par klimatu ES aicināja šajā izšķirošajā desmitgadē īstenot vērienīgākas ieceres un darbības, tai skaitā

• pakāpeniski atteikties no fosilās degvielas un palielināt atjaunīgās enerģijas jaudu un energoefektivitāti,

• likt lielāku uzsvaru uz emisiju samazināšanu šajā desmitgadē,

• sagatavot sevi un partnerus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām,

• nodrošināt finansējumu ar klimata pārmaiņām saistīto zaudējumu un kaitējuma novēršanai.

Eiropas zaļajā kursā ir izklāstīta jauna Eiropas izaugsmes stratēģija. Tās mērķis ir pārveidot ES par taisnīgu un pārtikušu sabiedrību ar mūsdienīgu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas līdz 2050. gadam samazinātos līdz nullei. Paredzams, ka jaunākā ES klimata un enerģētikas tiesību aktu pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” palīdzēs līdz 2030. gadam samazināt ES siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 %. Eiropa pilda iedzīvotājiem un starptautiskajiem partneriem dotos solījumus – uzņemties vadošo lomu klimatrīcībā un nodrošināt zaļās pārkārtošanās īstenošanu iedzīvotāju un rūpniecības nozaru labā.

Ar stratēģijas “Global Gateway” starpniecību ES atbalsta zaļo pārveidi visā pasaulē, investējot gan klimata pārmaiņu mazināšanā, gan klimatnoturībā. Tā atbalsta arī tīru enerģiju, tādējādi veicinot Parīzes nolīgumā noteikto ilgtspējīgas attīstības mērķu un saistību izpildi. Stratēģijā izmantotā Eiropas komandas pieeja veicina zaļo tehnoloģiju apmaiņu un stiprina enerģētisko drošību, piedāvājot ilgtspējīgus un uzticamus savienojumus un risinājumus visā pasaulē.