Pieaugošā globālā spriedze, paaugstinātie drošības riski, ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas, svārstīgās enerģijas cenas un dzīves dārdzības radītais spiediens negatīvi ietekmē Eiropas ekonomiku. Šie faktori atstāj iespaidu arī uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Reaģējot uz šo situāciju, Eiropas Komisija ir izstrādājusi ES valstīm paredzētas politikas norādes par to, kā atdzīvināt ES konkurētspēju. Īpaša uzmanība šajās norādēs pievērsta tam, kā panākt lielāku stratēģisko autonomiju, ekonomisko un sociālo noturību un kohēziju, vienlaikus saglabājot fiskālo ilgtspēju.
Ziņojumi par valstīm
Šī gada ziņojumos par valstīm Komisija analizē ekonomiskās un sociālās norises katrā ES valstī un novērtē, cik lielā mērā tām ir izdevies īstenot 2025. gadā pieņemtos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus. Pamatojoties uz konstatējumiem, tā ES valstīm sniedz mērķorientētus ieteikumus rīkoties konkrētās politikas jomās, piemēram,
- mazināt šķēršļus vienotajā tirgū,
- palielināt investīcijas pētniecība un izstrādē,
- veicināt uzkrājumus papildpensiju shēmās,
- atbalstīt kvalitatīvas darbvietas,
- apkarot nabadzību,
- veicināt mājokļu pieejamību cenu ziņā,
- paātrināt pāreju uz cenas ziņā pieejamu zaļo enerģiju.
Komisija arī novērtēja, kā attiecīgajām ES valstīm ir veicies ar savu vidēja termiņa fiskāli strukturālo plānu īstenošanu, un to, vai septiņās ES valstīs, kuras 2026. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumā bija atlasītas padziļināto pārskatu sagatavošanai, pastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība.
Pēcprogrammas uzraudzības ziņojumos Komisija izvērtēja to ES valstu ekonomisko, fiskālo un finansiālo stāvokli, kuras ir izmantojušas finansiālās palīdzības programmas, galveno uzmanību pievēršot to atmaksāšanas spējai.
Komisija arī ierosina atjaunināt pamatnostādnes, kurās noteiktas valstu nodarbinātības un sociālās politikas kopējās prioritātes, lai padarītu tās taisnīgākas un iekļaujošākas. Tās ietver jaunus elementus, kas vērsti uz darbvietu kvalitātes uzlabošanu, kā arī uz ieguldījumu veikšanu cilvēkkapitālā, stiprinot prasmes un izglītību.
Lai īstenotu šīs prioritātes, visā ES ir vajadzīgas noturīgas reformas un investīcijas. Šajā kontekstā būtiska nozīme ES valstu reformu centienu un stratēģisko investīciju atbalstīšanā joprojām ir Atveseļošanas un noturības mehānismam (ANM), kohēzijas politikai.
Eurogrupa un Eiropas Savienības Padome tagad apspriedīs 2026. gada Eiropas pusgada pavasara paketes ietvaros iesniegtos dokumentus, lai apstiprinātu sniegtās norādes.
Sīkāka informācija
Jautājumi un atbildes par 2026. gada Eiropas pusgada pavasara paketi
2026. gada Eiropas pusgada pavasara paketes dokumenti
Valstu lapas – Ekonomika un finanses – Eiropas Komisija
- Publikācijas datums
- 2026. gada 3. jūnijs
- Autors
- Komunikācijas ģenerāldirektorāts