Kā liecina Eiropas Komisijas jaunākais klimatrīcības progresa ziņojums, ES siltumnīcefekta gāzu emisijas 2023. gadā sarukušas par 8,3 % salīdzinājumā ar 2022. gadu. Ziņojumā teikts, ka neto siltumnīcefekta gāzu emisijas tagad ir par 37 % zemākas nekā 1990. gadā. ES iekšzemes kopprodukts (IKP) šajā pašā laikposmā pieaudzis par 68 %. Tas parāda, ka ir iespējams vienlaikus samazināt emisijas un sekmēt ekonomikas izaugsmi. Līdz ar to var uzskatīt, ka ES ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu savu mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 55 %. Daži no ziņojumā izklāstītajiem konstatējumiem: emisijas no elektrostacijām un rūpnieciskām iekārtām, uz kurām attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), 2023. gadā sarukušas par 16,5 %, kas ir līdz šim lielākais samazinājums; ES ETS ietvaros emisijas no elektroenerģijas ražošanas un siltumapgādes samazinājušās par 24 %. To sekmējusi plašāka atjaunīgo energoresursu, jo īpaši saules un vēja enerģijas, izmantošana; ieņēmumi no ES ETS 2023. gadā sasniedza €43,6 miljardus eiro, kas tiks investēti klimatrīcībā; emisijas ēku, lauksaimniecības, iekšzemes transporta, sīkrūpniecības un atkritumu nozarē 2023. gadā sarukušas par aptuveni 2 %; dabiski absorbētā oglekļa apjoms 2023. gadā palielinājies par 8,5 %, apvēršot pēdējā laikā novēroto samazināšanās tendenci zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektorā. Aviācijas emisijas pēc Covid-19 pandēmijas gan turpina pieaugt; arī pērn fiksēts 9,5 % kāpums. Lai arī šajā ziņojumā atspoguļotie konstatējumi lielākoties ir pozitīvi, nesen piedzīvotie ekstrēmie laikapstākļu notikumi Eiropā uzskatāmi parāda, ka ir nepieciešama turpmāka rīcība. Pēdējo piecu gadu laikā ES ir rādījusi priekšzīmi cīņā pret klimata pārmaiņām un vides degradāciju, īstenojot Eiropas zaļo kursu. Tā ir pieņēmusi priekšlikumu paketi, kuras mērķis ir panākt, lai ES klimata, enerģētikas, transporta un nodokļu politika būtu gatava līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. ES arī pakāpeniski virzās mērķi līdz 2050. gadam neto siltumnīcefekta emisijas samazināt līdz nullei. Darbs šajā jomā būs prioritāte arī jaunajā Komisijas pilnvaru termiņā. ES arīdzan turpinās savu starptautisko iesaisti, sākot ar dalību klimata pārmaiņu konferencē 2024. gada 11.–22. novembrī, lai nodrošinātu, ka arī mūsu starptautiskie partneri veic vajadzīgos pasākumus. Plašāka informācija 2024. gada klimatrīcības progresa ziņojums 2024. gada ziņojums par enerģētikas savienības stāvokli Eiropas zaļā kursa īstenošana Eiropas zaļais kurss: izaugsmes stratēģija, kas aizsargā klimatu (vizuāls stāsts) ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēma Paziņojums presei. Strauji pieaugot atjaunīgo energoresursu izmantojumam, ES siltumnīcefekta gāzu emisijas 2023. gadā sarukušas par 8 % Sīkāka informācija Publikācijas datums2024. gada 5. novembrisAutorsKomunikācijas ģenerāldirektorāts
