Komisāra Sinkevičius pārraudzībā rīkotās Our Baltic konferences laikā, Vides, lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri no ES dalībvalstīm Baltijas jūras reģionā pirmo reizi kopīgi apņēmušies pastiprināt centienus ar mērķi samazināt uz Baltijas jūras vidi izdarīto spiedienu un to aizsargāt. Konference ir mēģinājums pārvērst Eiropas zaļā kursa vērienīgos mērķus konkrētās saistībās tīrīt un atjaunot Baltijas jūras dabisko vidi — vienu no vispiesārņotākajiem jūras baseiniem ES — piejūras kopienu labā. Kopīgās saistības ir iekļautas Ministru deklarācijā, ko parakstīs pasākuma laikā. ES vides, okeānu un zivsaimniecības komisārs Virginijus Sinkevičius sacīja: Esmu iepriecināts, ka tik daudzas ES Baltijas jūras dalībvalstu valdības atbildēja manam aicinājumam rīkoties tagad, lai iegūtu tīru un veselu Baltijas jūru. Baltijas jūras problēmas nevar risināt izolēti. Mēs visi esam atbildīgi par tās aizsardzību ar mūsu lauksaimniecības praksi, zivsaimniecības pārvaldību un paņēmieniem, rūpējoties par tās vidi. Rīkojoties kopīgi un ar apņēmību, mēs joprojām varam ievirzīt situāciju labvēlīgā gultnē. Baltijas jūru nopietni ietekmē tādi vispārēji apdraudējumi kā bioloģiskās daudzveidības izzušana un klimata pārmaiņas, kā arī īpašas vietējās problēmas, piemēram, eitrofikācija, pārzveja, paaugstināts kontaminantu līmenis un piedrazojums, jo īpaši plastmasas atkritumi. Visas šīs problēmas ir savstarpēji saistītas, un tās smacē jūras dzīvos organismus, noplicina krājumus, apdraudot labklājību un cilvēku veselību. Šodien ministri ir apņēmušies turpmāk saskaņot savas stratēģijas un pilnībā ieviest lielu daļu no ES regulējumiem, lai samazinātu vides apdraudējumus Baltijas jūras reģionā — sākot ar vienotiem likumiem par ūdeni resursiem un nitrātiem, līdz pat kopējai lauksaimniecības politikai un kopējai zivsaimniecības politikai. Deklarācija tiek balstīta uz nostiprinātas esošo ES regulējumu ieviešanas. Dalībvalstis arī apņemsies sasniegt jaunos mērķus saskaņā ar bioloģiskās daudzveidības un “no lauka līdz galdam” stratēģijām, kuras ierosināja Eiropas komisija šī gada maijā. Ņemot vērā, ka problēmas, kas ietekmē Baltijas jūru, nezina mēru, ministri ir piekrituši sadarboties ar iesaistītajām valstīm, kas neietilpst ES, ar reģionālo organizāciju, kas aizsargā jūras vidi vai nodarbojas ar nozvejas jautājumiem, palīdzību. Pieņemto saistību ietekme tiks cieši uzraudzīta, īstenojot un ievērojot ES likumus. Konteksts Baltijas jūru ietekmē daudz dažādu apdraudējumu: bagātināšana ar barības vielām, kas 97 % Baltijas jūras novedusi līdz eitrofikācijai, kontaminantu klātbūtne, jūras gultnes zudumi un traucējumi, pārzveja, traucēti barošanās tīkli, jūras piedrazojums un zemūdens trokšņi. Jūras stratēģijas pamatdirektīva vēlas vispusīgā veidā risināt visas minētās noslodzes, izmantojot uz ekosistēmu balstītu pieeju, kur ES dalībvalstīm būtu jāizveido un jāievieš jūras stratēģijas, kurām turklāt būtu jābūt reģionāli saskaņotām. Atsevišķas ES regulējumu sadaļas attiecīgi regulētu specifiskas noslodzes. Pie tā strādā arī Baltijas jūras vides aizsardzības komisija — Helsinku komisija (HELCOM) visās Baltijas jūras piekrastes valstīs, izmantojot Baltijas jūras rīcības plānu kā vadlīnijas. Lai risinātu eitrofikācijas problēmu, HELCOM ir pazīstama ar saviem valstīm piešķirtajiem barības vielu samazināšanas mērķiem, kas ir reģionāla pieeja, lai sadalītu barības vielu samazinājumu nastu, piešķirot katrai valstij konkrētus slāpekļa un fosfora tonnāžas ierobežojumus. Par spīti visām šīm iniciatīvām Baltijas jūrai ir vēl tāls ceļš ejams, lai sasniegtu laba vides stāvokļa statusu. Our Baltic konference uzsāk ievērojamus centienus risināt šo situāciju, nojaucot barjeras un meklējot novatoriskus risinājumus problēmām, ar kurām saskaras visas Baltijas dalībvalstis un piekrastes kopienas. Vairāk informācijas Our Baltic konference ES Jūras stratēģijas pamatdirektīva angliski Sīkāka informācija Publikācijas datums2020. gada 28. septembris
