Klimatrīcība un zaļais kurss

Ceļš uz klimatneitralitāti

Eiropas zaļā kursa mērķis ir panākt, lai Eiropa līdz 2050. gadam kļūtu klimatneitrāla. Lai padarītu šo mērķi juridiski saistošu, Komisija ir ierosinājusi Eiropas Klimata aktu, kurā noteikts arī jauns, vērienīgāks siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazināšanas mērķrādītājs — līdz 2030. gadam jāpanāk vismaz 55 % samazinājums salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Lai sasniegtu dekarbonizācijas mērķus, emisijas ir jāsamazina visās nozarēs — no rūpniecības un enerģētikas līdz transportam un lauksaimniecībai. Klimata pārmaiņas ir globāls drauds, un arī reakcijai uz to jābūt globālai. Tāpēc ES sadarbojas ar starptautiskajiem partneriem un sniedz tiem atbalstu klimatrīcības jomā, jo īpaši ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tās Parīzes nolīguma ietvaros. Līdztekus klimata pārmaiņu mazināšanas darbībām ES veic arī klimatadaptācijas pasākumus, lai pielāgotos neizbēgamajai klimata pārmaiņu ietekmei.

2024. gada februārī Komisija iepazīstināja ar ES starpposma 2040. gada klimata mērķrādītāju. Siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazināšana par 90 % līdz 2040. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni nodrošinātu, ka ES var izpildīt savu apņemšanos līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Eiropas Parlaments un dalībvalstis tagad šo mērķrādītāju apspriež. Uz šī pamata nākamā Komisija nāks klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem.

Plašāka informācija par ES klimatrīcību

Eiropas Komisija ir pievienojusies Eiropas Klimata paktam un apņēmusies līdz 2030. gadam savas darbības padarīt klimatneitrālas. Komisija 2022. gada aprīlī pieņēma Paziņojumu un rīcības plānu par Komisijas zaļināšanu, kuros pauda apņemšanos pakāpeniski samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 60 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni un 2030. gadā atlikušās emisijas kompensēt ar augstas kvalitātes sertificētiem oglekļa piesaistījumiem.