Stājas spēkā Mākslīgā intelekta akts

2024. gada 1. augustā stājas spēkā Eiropas Mākslīgā intelekta akts (MI akts). Akta mērķis ir veicināt atbildīgu mākslīgā intelekta izstrādi un ieviešanu ES.

Mākslīgā intelekta aktu Komisija ierosināja 2021. gada aprīlī, un Eiropas Parlaments un Padome par to vienojās 2023. gada decembrī. Tas paredz pasākumus, ar kuriem novērst iespējamos riskus iedzīvotāju veselībai, drošībai un pamattiesībām. Tajā izstrādātājiem un ieviesējiem ir noteiktas skaidras prasības un pienākumi attiecībā uz konkrētiem MI lietojumiem, vienlaikus samazinot administratīvo un finansiālo slogu uzņēmumiem.

Ar MI aktu visās ES valstīs tiek ieviests vienots satvars, kura pamatā ir uz nākotni orientēta MI definīcija un uz zemāk uzskaitītajiem riska līmeņiem balstīta pieeja.

• Minimāls risks — lielākajai daļai MI sistēmu, piemēram, mēstuļu filtriem un MI iespējotām videospēlēm, netiek uzlikti pienākumi saskaņā ar MI aktu, taču uzņēmumi var brīvprātīgi pieņemt papildu rīcības kodeksus.
• Specifisks pārredzamības risks — tādām sistēmām kā sarunboti, ir skaidri jāinformē lietotāji, ka tie mijiedarbojas ar mašīnu, turklāt ir attiecīgi jāmarķē noteikts MI radīts saturs.
• Augsts risks — augsta riska MI sistēmām, piemēram, uz MI balstītai medicīnas programmatūrai vai MI sistēmām, ko izmanto darbinieku atlasei, ir jāatbilst stingrām prasībām, tai skaitā jānodrošina riska mazināšanas sistēmas, augstas kvalitātes datu kopas, skaidra informācija lietotājiem, cilvēka veikta uzraudzība utt.
• Nepieņemams risks — piemēram, MI sistēmas, kas ļauj valdībām vai uzņēmumiem veikt “sociālo vērtējumu”, tiek uzskatītas par nepārprotamu apdraudējumu cilvēku pamattiesībām, un tāpēc tās ir aizliegtas.

ES tiecas kļūt par pasaules līderi droša MI jomā. Izveidojot spēcīgu, uz cilvēktiesībām un pamatvērtībām balstītu tiesisko regulējumu, ES var izstrādāt MI ekosistēmu, no kuras labumu gūs ikviens. Tas nozīmē labāku veselības aprūpi, drošāku un tīrāku transportu un uzlabotus sabiedriskos pakalpojumus iedzīvotājiem. Tas nodrošina inovatīvus produktus un pakalpojumus, jo īpaši enerģētikas, drošības un veselības aprūpes jomā, kā arī augstāku ražīgumu un efektīvāku ražošanu uzņēmumiem, savukārt valdības var gūt labumu no lētākiem un ilgtspējīgākiem pakalpojumiem, piemēram, transporta, enerģijas un atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Nesen Komisija sāka apspriešanos par prakses kodeksu vispārīga lietojuma mākslīgā intelekta modeļu nodrošinātājiem. Šis kodekss ir paredzēts MI aktā, un tas attieksies uz tādām kritiskām jomām kā pārredzamība, ar autortiesībām saistīti noteikumi un riska pārvaldība. Vispārīga lietojuma mākslīgā intelekta pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas ES, uzņēmumi, pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, tiesību subjekti un akadēmiskie eksperti tiek aicināti iesniegt savus viedokļus un konstatējumus, ko Komisija izmantos, izstrādājot gaidāmo vispārīga lietojuma mākslīgā intelekta modeļu prakses kodeksa projektu.

Noteikumus par vispārīga lietojuma mākslīgo intelektu sāks piemērot pēc gada. Komisija plāno pabeigt prakses kodeksa izstrādi līdz 2025. gada aprīlim. Turklāt apspriešanā saņemtās atsauksmes savā darbā izmantos arī MI birojs, kas uzraudzīs MI akta noteikumu par vispārīga lietojuma mākslīgo intelektu īstenošanu un izpildi. 

Plašāka informācija

Paziņojums presei par Eiropas Mākslīgā intelekta akta stāšanos spēkā

Jautājumi un atbildes par mākslīgo intelektu (MI)

Plašāka informācija par Eiropas Mākslīgā intelekta aktu

Izcilība un uzticēšanās mākslīgajam intelektam

MI akts: izsakiet viedokli par uzticamu vispārīga lietojuma MI

Eiropas Mākslīgā intelekta birojs