5. jūnijā atzīmējam Pasaules vides dienu. Apvienoto Nāciju Organizācija šo dienu iedibināja 1972. gadā, un tas ir lielākais starptautiskais vides pasākums, kurā piedalās miljoniem cilvēku visā pasaulē. Tā ir kļuvusi par nozīmīgu globālu platformu, kura veicina vidisko izpratni.Eiropas Savienība vides jomu ir izvirzījusi savas programmas priekšplānā, izstrādājot ES rīcībpolitikas, kuru mērķis ir aizsargāt vidi un biodaudzveidību, pasargāt cilvēka veselību un veicināt pārkārtošanos uz aprites ekonomiku. 2019. gadā Komisija nāca klajā ar Eiropas zaļo kursu — visaptverošu stratēģiju, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam Eiropu padarīt klimatneitrālu.Svarīgākās darbībasSamazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas: ir izveidots satvars, kas palīdzēs līdz šīs desmitgades beigām siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeniEkonomikas izaugsmi atsaistīt no emisijām: kopš 1990. gada siltumnīcefekta gāzu emisijas ir samazinājušās par 32,5 %, savukārt mūsu ekonomika ir pieaugusi par gandrīz 70 %.Veicināt inovatīvu tehnoloģiju izstrādi nolūkā samazināt emisijas: īstenot Neto nulles emisiju industrijas aktu nolūkā paātrināt atļauju piešķiršanas procesus tīro tehnoloģiju ražošanai un palīdzēt Eiropas uzņēmumiem saglabāt konkurētspēju, vienlaikus pārkārtojoties uz zaļāku praksi.Samazināt ražošanas un patēriņa vidisko ietekmi: Aprites ekonomikas rīcības plāns nodrošinās, ka ilgtspējīgi produkti (sākot ar elektroniku, tekstilizstrādājumiem, transportlīdzekļiem, būvizstrādājumiem un beidzot ar pārtiku) kļūst par normu.Aizsargāt biodaudzveidību: tiks stiprināts tīkls “Natura 2000”, kas ir pasaulē lielākais aizsargājamo dabas teritoriju tīkls, nolūkā aizsargāt dabas resursus un apturēt apdraudēto sugu un dzīvotņu iznīkšanu.Novērst oglekļa emisiju pārvirzi: oglekļa ievedkorekcijas mehānisms nodrošinās, ka emisijas tiek samazinātas neatkarīgi no to rašanās vietas, arī ārpus ES robežām.Aizsargāt cilvēkus no vidiskajiem apdraudējumiem: ES noteikumi garantē drošu dzeramo ūdeni, tīru peldvietu ūdeni, palīdz uzlabot gaisa kvalitāti un samazināt troksni, kā arī samazina vai novērš kaitīgu ķīmikāliju ietekmi.Sniegt atbalstu ekstremālu klimatisko notikumu skartiem cilvēkiem un reģioniem: cietušās teritorijas atbalstīs ES Solidaritātes fonds.Aizsargāt mazaizsargātus darba ņēmējus un sabiedrības grupas: ir izveidots Taisnīgas pārkārtošanās fonds un Sociālais klimata fonds, kuru uzdevums ir atbalstīt mazaizsargātas kopienas, kurām ir vislielākās grūtības pielāgoties jaunajām vides rīcībpolitikām.Komisija joprojām ir apņēmības pilna saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem ES pārveidot par tīru, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Eiropas zaļā kursa pamatā ir tīra un apritīga ekonomika. Zaļais kurss virza pāreju uz tīru enerģiju, kas aizsargā cilvēkus un planētu, ir ekonomiski pamatota un sociāli taisnīga. Plašāka informācijaEiropas zaļais kurssUrzulas fon der Leienas vadītās Komisijas stāsts: Eiropas zaļais kurssPlašāka informācija par ES vides rīcībpolitiku2024. gada Zaļā nedēļa Sīkāka informācija Publikācijas datums2024. gada 5. jūnijsAutorsKomunikācijas ģenerāldirektorāts
