Datu aizsardzība ES

Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteikts, ka ES pilsoņiem ir tiesības uz viņu persondatu aizsardzību.

Persondatu aizsardzība

2016. gada maijā pieņemtās datu aizsardzības paketes mērķis ir Eiropu pielāgot digitālajam laikmetam. Aptaujas liecina, ka vairāk nekā 90 % eiropiešu vēlas iegūt vienādas tiesības uz datu aizsardzību visā ES, neatkarīgi no tā, kur tiek apstrādāti viņu dati.

Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR)

Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. Šajā dokumentā iekļauts labojums, kas ES Oficiālajā Vēstnesī publicēts 2018. gada 23. maijā.

Šī regula ir svarīgs solis ceļā uz fizisku personu pamattiesību nostiprināšanu digitālajā laikmetā. Tā nāk par labu arī uzņēmumiem, jo padara skaidrākus noteikumus digitālajā vienotajā tirgū. Tā kā ir pieņemts vienots tiesību akts, tiks arī novērsta pašlaik pastāvošā dažādo valsts sistēmu dēļ radusies sadrumstalotība un nevajadzīgs administratīvais slogs.

Regula stājās spēkā 2016. gada 24. maijā, un to piemēro kopš 2018. gada 25. maija. Plašāka informācija uzņēmumiem un fiziskām personām

Informācija par Vispārīgās datu aizsardzības regulas iekļaušanu EEZ līgumā

ES dalībvalstu paziņojumi Eiropas Komisijai saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu

Direktīva par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā

Direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti.

Šī direktīva aizsargā iedzīvotāju pamattiesības uz datu aizsardzību gadījumos, kad persondatus izmanto kriminālās tiesībaizsardzības iestādes, lai piemērotu regulējumu. Piemēram, tā paredz cietušo, liecinieku un par noziegumu aizdomās turamo persondatu pienācīgu aizsardzību un atvieglo pārrobežu sadarbību noziedzības un terorisma apkarošanā.

Direktīva stājās spēkā 2016. gada 5. maijā, un ES valstīm tā bija jātransponē savos tiesību aktos līdz 2018. gada 6. maijam.

ES dalībvalstis ir izveidojušas valsts iestādes, kas atbildīgas par persondatu aizsardzību atbilstīgi ES Pamattiesību hartas 8. panta 3. punktam.

Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (EDAK) ir neatkarīga Eiropas struktūra, kuras uzdevums ir nodrošināt to, ka datu aizsardzības noteikumi visā Eiropas Savienībā tiek piemēroti vienādi. EDAK tika izveidota ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu.

EDAK sastāvā ir ES/EEZ valstu datu aizsardzības iestāžu pārstāvji un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU). Eiropas Komisija bez balsstiesībām piedalās kolēģijas pasākumos un sanāksmēs.  Sekretariāta pakalpojumus EDAK nodrošina EDAU. Sekretariāts pilda uzdevumus tikai pēc kolēģijas priekšsēdētāja norādījumiem.

EDAK galvenais uzdevums ir sniegt vispārīgus norādījumus par Vispārīgās datu aizsardzības regulas un Tiesībaizsardzības direktīvas galvenajiem principiem, konsultēt Eiropas Komisiju par jautājumiem, kas saistīti ar persondatu aizsardzību un jaunu ierosinātu regulējumu ES. Viens no kolēģijas uzdevumiem ir arī pieņemt saistošus lēmumus strīdos, kur iesaistītas dažādu valstu uzraudzības iestādes.

Tiesību akti

Regulā 2018/1725 ir izklāstīti noteikumi attiecībā uz persondatu apstrādi Eiropas Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās. Tā ir pieskaņota Vispārīgajai datu aizsardzības regulai un Direktīvai par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā. To sāka piemērot 2018. gada 11. decembrī.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) tika izveidots ar Regulu 2018/1725. EDAU ir neatkarīga ES struktūra, kas uzrauga datu aizsardzības noteikumu ievērošanu ES iestādēs un izmeklē sūdzības.

Datu aizsardzības speciālists Eiropas Komisijā

Eiropas Komisija ir iecēlusi datu aizsardzības speciālistu, kura pienākums ir uzraudzīt datu aizsardzības noteikumu ievērošanu Eiropas Komisijā. Datu aizsardzības speciālists, sadarbojoties ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, neatkarīgi novērtē datu aizsardzības noteikumu iekšējo piemērošanu.

Pēc tam, kad 2021. gada jūnijā tika pieņemti divi līguma standartklauzulu kopumi (LSK) (viens no tiem paredzēts lietošanai starp pārziņiem un apstrādātājiem Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), bet otrs paredzēts persondatu nosūtīšanai uz valstīm, kuras neietilpst EEZ), Eiropas Komisija 2022. gada 25. maijā publicēja jautājumus un atbildes, lai sniegtu praktiskus norādījumus par LSK izmantošanu un palīdzētu ieinteresētajām personām panākt atbilstību Vispārīgo datu aizsardzības regulai (VDAR). Šo jautājumu un atbilžu pamatā ir atsauksmes, kas no dažādām ieinteresētajām personām saņemtas saistībā ar to pieredzi jauno LSK izmantošanā pirmajos mēnešos pēc to pieņemšanas. Jautājumi un atbildes “dinamisks” informācijas avots, un tās tiks atjauninātas, kad radīsies jauni jautājumi. 

Portāls “Funding & tender opportunities” (portāls SEDIA)

Programma “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” 2014.–2020. gadam