Pārskats
Šobrīd 1,5 miljardi iedzīvotāju dzīvo nestabilās un konfliktu skartās valstīs. Pasaules nabadzīgākās iedzīvotāju grupas arvien vairāk koncentrējas nestabilās valstīs, un šīs valstis joprojām ir vistālāk no Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanas.
Nestabilās un konfliktu skartās valstīs valsts struktūras ir vājas vai disfunkcionālas, un sabiedriskais līgums starp valsti un iedzīvotājiem netiek īstenots, jo valsts nespēj vai nevēlas veikt savas pamatfunkcijas, piemēram,
- nodrošināt tiesiskumu,
- aizsargāt cilvēktiesības un pamatbrīvības,
- nodrošināt iedzīvotāju drošību un aizsardzību,
- mazināt nabadzību,
- sniegt sabiedriskos pakalpojumus un pārvaldīt resursus,
- taisnīgā un pārredzamā veidā nodrošināt likumīgu piekļuvi politiskajai varai.
Tomēr vispārējā situācija pasaulē var mainīties. Dažas agrāk nestabilās valstis, ir kļuvušas par atbildīgiem un ietekmīgiem starptautiskās sabiedrības dalībniekiem ar dinamisku ekonomiku.
Citas valstis savukārt ir iestigušas vēl dziļākā nabadzībā, konfliktos un nedrošībā. Lai situācija stabilizētos, var paiet ilgs laiks, jo būtiskām pārmaiņām pārvaldē var būt nepieciešami vairāki gadu desmiti — apmēram 20–40 gadi.
Problēmas saistībā ar atbalsta sniegšanu
ES divpusējās palīdzības ieguldījums nestabilās un konfliktu skartās valstīs 2012. gadā bija aptuveni 2,7 miljardi eiro, proti, vairāk nekā puse no kopējā ES attīstības atbalsta (izņemot humāno palīdzību) minētajā gadā.
Sadarbības programmu īstenošana un palīdzības sniegšana nestabilās valstīs un krīzes situācijās ir ļoti sarežģīta. Tomēr ES cenšas nodrošināt ātru, elastīgu un efektīvu palīdzību, lai panāktu, ka ES resursiem ir maksimāla ietekme.