Ko dara ES
Arvien lielāki izaicinājumi, tādi kā klimata pārmaiņas, mākslīgais intelekts un ģeopolitiskā spriedze, maina pasauli, kurā dzīvojam. Lai varētu labi dzīvot šajā jaunajā vidē, mums ir jāgādā, lai Eiropā arī turpmāk tiktu atbalstīta izaugsme un inovācija.
Lai nodrošinātu Eiropas uzņēmumu panākumus pasaules tirgū un nodrošinātu ilgtspējīgu labklājību visiem ES iedzīvotājiem, Komisija savas ekonomikas programmas centrā izvirza konkurētspēju.
Komisijas darbs šajā jomā balstās uz Konkurētspējas kompasu un Dragi ziņojumu.

Paredzamie rezultāti
Konkurētspējas kompass
2025. gada janvārī Komisija nāca klajā ar Konkurētspējas kompasu — jaunu ceļvedi Eiropas dinamisma atjaunošanai un ekonomikas izaugsmes veicināšanai. Kompass balstās uz Mario Dragi ziņojuma par Eiropas konkurētspējas nākotni analīzi un nodrošina stratēģisku satvaru Komisijas darba virzībai šā pilnvaru termiņa laikā.
Dragi ziņojumā sākotnēji tika norādīti trīs obligāti priekšnoteikumi ES konkurētspējas palielināšanai:
- inovācijas plaisas novēršana,
- kopēja stratēģija attiecībā uz dekarbonizāciju un konkurētspēju,
- drošības uzlabošana un pārmērīgas atkarības mazināšana.
Konkurētspējas kompasa dokumentos ir izklāstīta pieeja un pasākumi, ar kuriem šos priekšnoteikumus pārvērst realitātē.
Inovācijas plaisas novēršana
Kompasa dokumentos ir izklāstīts, kā Eiropas Savienība veicinās inovāciju:
- radīs labvēlīgu vidi jaunu uzņēmumu darbības uzsākšanai un paplašināšanai, īstenojot īpašu ES jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu stratēģiju;
- palīdzēs lielajiem uzņēmumiem ieviest jaunas tehnoloģijas, piemēram, mākslīgo intelektu (MI) un robotiku, pateicoties MI pielietošanas stratēģijai,
- atvieglos uzņēmumiem darbību visā ES, vienkāršojot noteikumus un tiesību aktus, proti, nākot klajā ar priekšlikumu par juridisko “28. režīmu”, kas garantēs visā ES vienādu noteikumu kopumu;
- atbalstīs jaunu tehnoloģiju izstrādi, īstenojot rīcības plānus saistībā ar progresīviem materiāliem, kvantu tehnoloģijām, biotehnoloģijām, robotiku un kosmosa tehnoloģijām.
Kopīgs dekarbonizācijas un konkurētspējas ceļvedis
Kompasa dokumentos ir izklāstīts, kā varam atvieglot piekļuvi enerģijai par pieņemamu cenu:
- ir jāierosina tīras rūpniecības kurss, lai samazinātu oglekļa emisijas, jo īpaši energoietilpīgiem uzņēmumiem, un atvieglotu to pāreju uz mazoglekļa tehnoloģijām;
- jānāk klajā ar individuāli pielāgotiem rīcības plāniem attiecībā uz energoietilpīgām nozarēm, piemēram, tērauda, metāla un ķīmisko rūpniecību jo šajā pārejas posmā energoietilpīgās nozares ir visneaizsargātākās;
- jāizstrādā Rīcības plāns cenas ziņā pieejamai enerģijai, lai palīdzētu samazināt enerģijas cenas un izmaksas.
Atkarības samazināšana un noturības un drošības uzlabošana
ES rīcībā jau ir pasaulē vislielākais un visstraujāk augošais tirdzniecības nolīgumu tīkls, kurš aptver 76 valstis.
Kompasa dokumentos ir izklāstīts, kā varam vēl vairāk dažādot un stiprināt mūsu piegādes ķēdes:
- izveidojot vairākas jaunas tīras tirdzniecības un investīciju partnerības, lai palīdzētu nodrošināt izejvielu, tīras enerģijas, ilgtspējīgu transporta degvielu un tīru tehnoloģiju piegādi no visas pasaules,
- pārskatot publiskā iepirkuma noteikumus, lai ieviestu Eiropas priekšrokas principu stratēģisko nozaru un tehnoloģiju publiskajā iepirkumā.
Pieci konkurētspēju veicinoši horizontālie faktori
Lai papildinātu šos trīs pīlārus, Konkurētspējas kompass ievieš piecus horizontālus stimulus, kas varētu vairot mūsu konkurētspēju visās nozarēs:
- vienkāršošana,
- vienotajā tirgū pastāvošo šķēršļu mazināšana,
- konkurētspējas finansēšana,
- prasmju un kvalitatīvu darbvietu veicināšana,
- labāka politikas koordinācija ES un valstu līmenī.
ES darbību hronoloģija
- 2025. g. 1. cet.
Iniciatīva “Mākslīgā intelekta fabrika”
Tīras rūpniecības kurss un Cenas ziņā pieejamas enerģijas rīcības plāns
Baltā grāmata par Eiropas aizsardzības nākotni
Savienības krīžgatavības stratēģija
Iekšējās drošības stratēģija
“Omnibus” vienkāršošana un mazu vidējas kapitalizācijas uzņēmumu definīcija
Prasmju savienība
- 2025. g. 2. cet.
Jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu stratēģija
Jauns valsts atbalsta regulējums
Eiropas Uzkrājumu un ieguldījumu savienība
- 2025. g. 3. cet.
Kosmosa akts
Ilgtspējīga transporta investīciju plāns
- 2025. g. 4. cet.
Kvantu akts
Digitālo tīklu akts
Rūpniecības dekarbonizācijas paātrināšanas akts
- 2025
Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma pārskatīšana
Kritiski svarīgo zāļu akts
DFS, tostarp Konkurētspējas fonds
- 2026. g. 4. cet.
Aprites ekonomikas akts
- 2026
“28. režīms”
Eiropas Pētniecības telpas akts
Progresīvo materiālu akts
Publiskā iepirkuma direktīvu pārskatīšana
Standartizācijas regulas pārskatīšana
Galvenie sasniegumi
- ES nodrošina stabilu un drošu satvaru uzņēmumiem, kuri izstrādā digitālās tehnoloģijas, proti, ES izmanto tādus pasākumus kā Datu un to pārvaldības akti, Kibernoturības akts un Mākslīgā intelekta akts.
- Enerģijas cenas samazināšana ir ļoti svarīgs konkurētspēju stimulējošs faktors. ES darbības pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir ļāvušas mums atgriezties pie pirmskara enerģijas cenām. Tikmēr mūsu investīcijas tīrā enerģijā 2023. gadā pirmo reizi ļāva saražot vairāk elektroenerģijas no vēja nekā no gāzes. ES tiek izstrādāta vairāk nekā piektdaļa pasaules tīro tehnoloģiju, un Eiropa ir pasaules līdere vējturbīnu, elektrolīzeru un mazoglekļa degvielu izstrādē.
- Eiropas Savienībai ir pasaulē lielākais un visstraujāk augošais tirdzniecības nolīgumu klāsts, aptverot 76 valstis. Mēs esam lielākais tirdzniecības partneris 72 valstīm, kuras kopā saražo 38 % no pasaules IKP. 2022. gadā ES tirdzniecības apjoms, kas radies, izmantojot brīvās tirdzniecības nolīgumus ar globālajiem partneriem, pirmo reizi pārsniedza 2 triljonus EUR.
- Komisija ir izvirzījusi vērienīgus mērķus samazināt ziņošanas prasības par vismaz 25 % visiem uzņēmumiem un vismaz par 35 % MVU un galu galā šo samazinājumu attiecināt uz visu veidu administratīvo slogu. Tas ir daļa no līdz šim nepieredzēti intensīviem ES vienkāršošanas centieniem, kuru mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības dinamiku un piesaistīt Eiropai jaunas investīcijas.
- ES lepojas ar to, ka tai ir liels kvalificētu darbinieku skaits, spēcīgas izglītības un apmācības sistēmas un ka tās pilsoni bauda stabilu labklājību. Pašlaik nodarbināti ir vairāk nekā 216,5 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 75 % iedzīvotāju. Tas ir vairāk nekā jebkad agrāk ES vēsturē.