Klimata, digitālo tehnoloģiju un ģeopolitiskās pārmaiņas nopietni ietekmē eiropiešu dzīvi. Šīs pārmaiņas notiek visos līmeņos: sākot no pašvaldību līmeņa politikas līdz pat globālām varas struktūrām. Priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ir pilnvarojusi savu vietnieku Marošu Šefčoviču, lai tas integrētu stratēģisko prognozēšanu Komisijas darbā. Lai atbalstītu pāreju uz zaļu, digitālu un taisnīgāku Eiropu, Komisija uzlabo sagatavotību krīzēm un cenšas veidot uz pierādījumiem balstītu proaktīvu politiku.
Kas ir stratēģiskā prognozēšana?
Prognozēšana — nākotnes analīzes, paredzēšanas un veidošanas disciplīna — palīdz strukturēti un sistēmiski veidot un izmantot kolektīvo intelektu, lai paredzētu notikumu attīstību. Savukārt stratēģiskajai prognozēšanai ir mērķis integrēt prognozēšanu Eiropas Savienības politikas veidošanā. Tā strukturēti un sistemātiski veido kolektīvu intelektu, lai palīdzētu labāk izstrādāt iespējamos pārejas ceļus, gādātu par ES sagatavotību un spēju izturēt satricinājumus un veidotu tādu nākotni, kādu vēlamies.
Stratēģiskā prognozēšana:
- paredz tendences, riskus, jaunas problēmas un to potenciālās sekas un iespējas, lai gūtu noderīgu ieskatu stratēģiskajai plānošanai, politikas izstrādei un sagatavotības kapacitātei;
- noder jaunu Komisijas iniciatīvu izstrādē un pašreizējās politikas pārskatīšanā saskaņā ar jauno Komisijas rīkkopu labākam regulējumam.
Stratēģiskā prognozēšana nav nākotnes prognozēšana; tā aplūko dažādus iespējamos nākotnes variantus, kā arī iespējas un problēmas, ko tie varētu radīt. Galu galā tā mums palīdzēs rīkoties pašreizējā momentā, lai veidotu tādu nākotni, kādu vēlamies.
Galvenie dalībnieki
Priekšsēdētājas vietnieks Marošs Šefčovičs ir līdz šim pirmais komisāru kolēģijas loceklis, kura pārziņā ir stratēģiskā prognozēšana. Daļa no priekšsēdētājas vietnieka misijas ir vadīt centienus stratēģisko prognozēšanu padarīt par vienu no ES politikas veidošanas galvenajiem elementiem. Ģenerālsekretariāts un Kopīgais pētniecības centrs vada šī mandāta īstenošanu (Pētniecības centrs balstās uz savu iekšējo kapacitāti attiecībā uz prognozēšanu). Komisijas stratēģiskās prognozēšanas tīkls nodrošina politikas koordinēšanu ilgtermiņā starp visiem ģenerāldirektorātiem. Prognozēšanas jomā Komisija cieši sadarbojas ar citām ES iestādēm, piemēram, Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmas kontekstā. Tā sadarbojas arī ar starptautiskiem partneriem un veido partnerības, kurās tiek izmantota dalībvalstu pārvaldes prognozēšanas kapacitāte (ES mēroga prognozēšanas tīklā).
Stratēģiskās prognozēšanas ziņojumi
Komisija izstrādā ikgadēju stratēģiskās prognozēšanas ziņojumu, kuru izmanto Komisijas darba programmās un daudzgadu plānošanā. Šo plānošanu veic iesaistošā un starpnozaru prognozēšanas procesā, kuru vada Komisijas dienesti, konsultējoties ar dalībvalstīm, Eiropas stratēģijas un politikas analīzes sistēmu (ESPAS) un ārējām ieinteresētajām personām.
2022. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums “Zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķsadarbība jaunajā ģeopolitiskajā kontekstā” koncentrējas uz mijiedarbību starp divējādo pārkārtošanos Eiropā, ņemot vērā arī neviendabīgo un mainīgo ģeopolitisko situāciju, kurā šī pārkārtošanās notiek. Tajā uzsvērta digitālo tehnoloģiju būtiskā nozīme Eiropas piecās stratēģiskajās nozarēs, kuras rada lielāko daļu siltumnīcefekta gāzu emisiju: enerģētika, transports, rūpniecība, būvniecība un lauksaimniecība. Tajā arī ieskicētas 10 rīcības jomas, kas ir svarīgas, lai līdz 2050. gadam maksimāli palielinātu sinerģiju un mazinātu spriedzi starp abām pārejām.
2022. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums
2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā ES spēja un brīvība rīkoties ir skatīta uz nākotni vērstā un starpnozaru perspektīvā, pievēršoties svarīgām tendencēm, kas ietekmēs ES vismaz līdz 2050. gadam, piemēram: klimata pārmaiņas un citas problēmas, tehnoloģiskā pārveide, spiediens uz demokrātiju un vērtībām, kā arī izmaiņas pasaules kārtībā un demogrāfijā. Ziņojumā ir arī norādītas 10 jomas, kurās ES varētu nostiprināt kapacitāti un rīcības brīvību.
2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums
2020. gada stratēģiskās plānošanas ziņojumā “Iezīmējam kursu uz noturīgāku Eiropu” tika analizētas pirmās strukturālās “mācības”, kas gūtas saistībā ar Covid-19 krīzi, un izskaidrots, kā prognozēšana var palīdzēt stiprināt Eiropas noturību ilgtermiņā fundamentālu un strauju pārmaiņu laikmetā. Tālab tajā ir analizēta ES noturība četrās dimensijās: sociālā un ekonomiskā, ģeopolitiskā, zaļā un digitālā. Ziņojumā tika iekļauti noturības infopaneļi, kas politikas veidotājiem noder kā novērošanas rīki.
2020. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums
Prognozēšanas tīkls ES mērogā
Par ES mēroga nākotnes plānošanas tīkla izveidi tika paziņots Komisijas 2020. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā. Tā mērķis ir attīstīt sinerģiju, kas izmanto publiskās pārvaldes prognozēšanas spējas, sakoncentrējot ziņas un prognozēšanas prasmes no visām dalībvalstīm un Eiropas Komisijas, lai Eiropas nākotnei svarīgos jautājumos nodrošinātu stratēģisku apmaiņu un sadarbību. Tas attiecas uz tādiem jautājumiem kā atvērta stratēģiskā autonomija, noturība un mūsu spēja panākt zaļu, digitālu un taisnīgu pārkārtošanos.
Prognozēšanas tīklam ES mērogā ir divi līmeņi. “Nākotnes ministri”, kurus izvirzījusi katra dalībvalsts pēc priekšsēdētājas vietnieka Šefčoviča uzaicinājuma, neformāli tiekas vismaz reizi gadā. Viņu galvenā misija ir apspriesties un vienoties ar Komisiju par Komisijas stratēģiskās prognozēšanas programmas galvenajām prioritātēm, izvērtēt panākumus, diskutēt par Eiropas nākotnei būtiskiem jautājumiem un vienoties par pēcpasākumiem. Šis darbs ir daļa no ES stratēģiskās plānošanas.
“Nākotnes ministriem” viņu darbā palīdz augsta līmeņa ierēdņu tīkls no valstu pārvaldes. Šie ierēdņi tiekas vismaz divreiz gadā, lai sagatavotu ministru sanāksmes, sekotu līdzi tam, kā veicas ar sanāksmju secinājumu pēcpasākumu izpildi, un sadarbotos darba grupās.
Atbalsts ES politikas izstrādei
Stratēģiskā prognozēšana palīdz uzlabot politikas veidošanu, izstrādāt nākotnes vajadzībām pielāgotas stratēģijas un nodrošināt, ka īstermiņa darbības ir saskaņotas ar ilgtermiņa mērķiem; tā izmanto vairākus paņēmienus. Tie aprakstīti tepat zemāk.
Potenciālo scenāriju analīze: notikumu un tendenču sistemātiska analīze un apkopošana, kuras rezultāts ir “nākotnes aina” vai pārmaiņu signālu vizuāls kartējums.
Megatendenču analīze: modeļu izmaiņu, tendenču un to mijiedarbības analīze un izpēte, kuras rezultāts ir nākotnes modelis un rīcības plāns.
Plānošana, izmantojot scenārijus: interaktīvs un iteratīvs process, kas ietver intervijas, analīzi un modelēšanu un kura rezultāts ir informācija par vairākām ticamām nākotnes izredzēm un to, kā tās varētu īstenoties – neatkarīgi no tā, vai mums tās patīk vai ne.
Nākotnes plānošana: vēlamās virzības noteikšana; rezultāts ir kopīga izpratne par vēlamo nākotni un tās precīzs apraksts, kā arī vidēja termiņa ceļvedis, kurā detalizēti izklāstītas konkrētas darbības ceļā uz šī redzējuma īstenošanu.
Stratēģiskā prognozēšana palīdz Komisijai sasniegt priekšsēdētājas fon der Leienas sešus galvenos mērķus:
- veikt prognozēšanas pasākumus attiecībā uz jautājumiem, kas vērsti uz nākotni, lai izpētītu veidus, kā sasniegt mērķus, kas izklāstīti Komisijas politiskajās prioritātēs, analizētu galvenās tendences, riskus un aktuālas problēmas un noteiktu ES īpaši svarīgus tematus. Šie pasākumi ietver ikgadēja stratēģiskās prognozēšanas ziņojuma publicēšanu. Sākot no 2021. gada tā sagatavošana balstīsies uz pilniem prognozēšanas cikliem, kuri piesaistīti prioritātēm, kas tiek izvirzītas ikgadējā runā par stāvokli Savienībā, turpmākām Komisijas darba programmām un daudzgadu plānošanai;
- atbalstīt Komisijas darba programmu pārskatītās labāka regulējuma programmas ietvaros. Galvenajām politikas iniciatīvām jābalstās uz stratēģisko prognozēšanu, nodrošinot, ka ES politikas pamatā ir skaidra izpratne par nākotnes tendencēm un jauniem jautājumiem, iespējamiem scenārijiem un problēmām un iespējām, kas no tiem izriet. Piemēram, Komisija ir izstrādājusi prognožu scenārijus, kuros izklāstīti nākotnes varianti 2040. gadā. Tie tiešā veidā ietekmē Komisijas Paziņojumu par ilgtermiņa redzējumu par ES lauku apvidiem;
- ar īpašu e-jaunumu sēriju “Foresight ON” atbalstīt refleksiju par nākotni politikas veidotāju starpā un iedvesmot ilgtermiņa stratēģiju svarīgos politikas jautājumos, piemēram, par mākslīgo intelektu un digitalizāciju, izejvielām, drošību, veselību, sinerģiju starp civilo un aizsardzības rūpniecību un kosmosa nozari, kā arī par Eiropas teritorijām. Komisija nodrošina ne vien e-jaunumus, bet arī īpašus nākotnes plānošanas ziņojumus par tādiem tematiem kā lauksaimnieku profesionālā loma nākotnē (līdz 2040. gadam) un muitas nākotne ES un darbvietu nākotne ir zaļa;
- atbalstīt pārskatīšanu, kas notiek saskaņā ar Normatīvās atbilstības un izpildes programmu, kura identificē iespējas samazināt regulatīvo slogu Eiropā un ļauj novērtēt, vai spēkā esošie ES tiesību akti joprojām ir piemēroti nākotnei.
Turpmākie pasākumi
- Izvērst sadarbību ES mēroga prognozēšanas tīklā, lai pilnveidotu dalībvalstu pārvaldes iestāžu prognozēšanas spējas visā ES.
- Eiropas Stratēģijas un politikas analīzes sistēmas (ESPAS) konference 2022. gadā.
- Īstenot Komisijas stratēģiskās prognozēšanas programmu šim politikas ciklam un informēt Komisijas darba programmā esošās iniciatīvas.
- 2023. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojuma gatavošana.
Kontaktinformācija
Ja jums ir jautājumi, rakstiet mums: SG-FORESIGHT
ec [dot] europa [dot] eu (SG-FORESIGHT[at]ec[dot]europa[dot]eu); JRC-FORESIGHTec [dot] europa [dot] eu (JRC-FORESIGHT[at]ec[dot]europa[dot]eu)