Kāpēc mums ir vajadzīga harta?

Konteksts

Personu tiesības ES tika noteiktas dažādos laikos, dažādos veidos un formās.

Šī iemesla dēļ ES nolēma tās visas apvienot vienā dokumentā, kurš tika atjaunināts, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrībā, sociālo progresu un zinātnes un tehnoloģiju attīstību. 

Pamattiesību harta vienā tekstā apkopo visas personiskās, pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, ko bauda ES pilsoņi.

Tā satur:

• visas tiesības, kas izriet no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras;

• Eiropas Cilvēktiesību konvencijā nostiprinātās tiesības un brīvības;

• citas tiesības un principus, kas izriet no ES valstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām un citiem starptautiskiem instrumentiem.

Ko tā aptver

Harta iedala tiesības un brīvības sešās sadaļās.

• cieņa
• brīvības
• līdztiesība
• solidaritāte
• pilsoņu tiesības
• tiesiskums

Harta Eiropas Savienībai ir kļuvusi juridiski saistoša līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā 2009. gada decembrī.

Lai atspoguļotu pašreizējo sabiedrību, tā iekļauj “trešās paaudzes” pamattiesības, tādas kā:

• datu aizsardzība;
• garantijas bioētikas jomā;
• caurskatāma pārvalde.

Bērna tiesības

Bērnu tiesību veicināšana un aizsardzība ir ES divi prioritāri mērķi, kuriem Lisabonas līgumā ir veltīta īpaša uzmanība.

Nosakot bērna tiesības, harta:

• atzīst, ka ES politika, kas tieši vai netieši attiecas uz bērniem, ir jāizstrādā, jāīsteno un jāuzrauga atbilstīgi bērna interešu ievērošanas principam;

• garantē tiesības uz šādu bērnu labklājībai nepieciešamu aizsardzību un aprūpi;

• atzīst nepieciešamību pasargāt bērnus no vardarbības, nevērīgas izturēšanās, viņu tiesību pārkāpšanas un situācijām, kurās ir apdraudēta viņu labklājība.

Saskaņā ar hartas īstenošanu Eiropas Komisija cīnās pret rasismu un ksenofobiju, homofobiju un darbojas par labu personām, kuras ir piederīgas minoritātēm.

Konvencija par cilvēktiesībām

Harta atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Ciktāl hartā minētās tiesības izriet no Cilvēktiesību konvencijas, šīs tiesības satura un darbības jomas jomās ziņā ir vienādas.

Harta stiprina pamattiesību aizsardzību, padarot šīs tiesības redzamākas un skaidrākas pilsoņiem.

2010. gadā Eiropas Komisija pieņēma stratēģiju, kas paredzēta tam, lai uzraudzītu un nodrošinātu Hartā noteikto tiesību un brīvību efektīvu īstenošanu.

The Charter contains rights and freedoms under six titles:

• dignity
• freedoms
• equality
• solidarity
• citizens' rights
• justice

The Charter has become legally binding on the EU with the entry into force of the Treaty of Lisbon, in December 2009.

To reflect modern society, the Charter includes 'third generation' fundamental rights, such as:

• data protection
• guarantees on bioethics
• transparent administration

The promotion and protection of the rights of the child are two key objectives of the EU on which the Treaty of Lisbon has put further emphasis.

By enshrining the rights of the child, the Charter:

• recognises that EU policies which directly or indirectly affect children must be designed, implemented and monitored taking into account the principle of the best interests of the child

• guarantees the right to such protection and care as is necessary for the well-being of children

• recognises the need to protect children from abuse, neglect and violations of their rights, and situations which endanger their well-being

In line with the implementation of the Charter, the European Commission is promoting the fight against racism and xenophobia, homophobia and the protection of persons belonging to minorities.

The Charter is consistent with the European convention on human rights. When the Charter contains rights that stem from this convention, their meaning and scope are the same

The Charter strengthens the protection of fundamental rights by making those rights more visible and more explicit for citizens.

In 2010, the European Commission adopted a strategy to monitor and ensure the effective implementation of the rights and freedoms in the Charter.