Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
lv
Eiropas Komisija

Paplašināšanās

Ko dara ES

Celebration of the 20th anniversary of the 2004 EU enlargement

ES paplašināšanās ir svarīgs ilgtermiņa drošības, miera, stabilitātes un labklājības virzītājspēks Eiropā. Tā veicina kopīgas vērtības, kā demokrātija, tiesiskums un pamattiesību ievērošana, vienlaikus sekmējot ekonomikas izaugsmi.

Paplašināšanās politika attiecas uz valstīm, kuras vēlas pievienoties ES, un uz potenciālajām kandidātvalstīm. Izredzes pievienoties ir spēcīgs stimuls demokrātijas un ekonomikas reformām valstīs, kuras vēlas kļūt par ES dalībvalstīm.

Komisija palīdz valstīm, kuras vēlas pievienoties Eiropas Savienībai, izpildīt prasītos kritērijus un veikt nepieciešamās ekonomikas un demokrātijas reformas.

ES paplašināšanās politikas galvenie mērķi ir šādi:

  • sekmēt mieru un stabilitāti reģionos pie ES robežām;
  • veicināt dzīves kvalitātes uzlabošanos, pateicoties pārrobežu integrācijai un sadarbībai;
  • vairot Eiropas uzņēmumu un iedzīvotāju labklājību un iespējas;
  • ievērojot ES vērtības, tiesību aktus un standartus, ievirzīt, atbalstīt un pārraudzīt pārmaiņas, kas notiek valstīs, kuras vēlas pievienoties Eiropas Savienībai. 

Ir notikušas septiņas paplašināšanās kārtas, kuras ik reiz pārveidoja kā Eiropas Savienību, tās valstis, kas pievienojās. Eiropas Savienībā ir 27 dalībvalstis. Desmit valstis, kuras vēlas iestāties Savienībā, pašlaik piedalās pievienošanās procesā.

Kā notiek ES paplašināšanās

Kuras valstis var pievienoties ES?

Jebkura Eiropas valsts var iesniegt pievienošanās pieteikumu, ja tā ievēro ES demokrātiskās vērtības un ir gatava tās sekmēt. 

Valsts var iestāties Eiropas Savienībā tikai tad, ja tā panākusi savu atbilstību visiem dalības kritērijiem.

Kādi ir pievienošanās etapi?

Procedūrā ir trīs lieli etapi, un tiem visiem nepieciešams apstiprinājums no visām ES valstīm.

Paplašināšanās procesā Komisija palīdz valstīm, kuras vēlas pievienoties ES, izpildīt prasītos kritērijus un veikt nepieciešamās ekonomikas un demokrātijas reformas. Reformu rezultātiem ir jābūt būtiskiem, ilgtspējīgiem un neatgriezeniskiem.

Ja sarunas un vajadzīgās reformas ir pabeigtas un abas puses ir vienojušās, valsts var pievienoties ES, ja vien tam piekrīt visas ES dalībvalstis.

Rīcības jomas

Tiesiskums

Pienākumi, kas valstīm jāizpilda pirms pievienošanās ES, un kā ES palīdz kandidātvalstīm izveidot sabiedrību, kuras pamatā ir tiesiskums.

Pilsoniskā sabiedrība

Ko ES dara, lai mudinātu pilsoņus piedalīties sabiedriskajā un politiskajā dzīvē kandidātvalstīs.

Ekonomikas pārvaldība

Ekonomiskie kritēriji, kas valstīm jāizpilda pirms pievienošanās ES, un kā ES palīdz valstīm veikt nepieciešamās ekonomikas reformas.

Galvenie sasniegumi

  • Paplašināšanās ir palielinājusi labklājību, uzlabojusi dzīves līmeni un nostiprinājusi demokrātiju un drošību kā ES, tā kandidātvalstīs.
  • ES paplašināšanās Rietumbalkānos ir palīdzējusi atrisināt konfliktus, veicināt sadarbību un izlīgumu un nodrošināt reģioniem vajadzīgos līdzekļus, kas ļauj īstenot demokrātijas un ekonomikas reformas.
  • ES ir kļuvusi par pasaulē lielāko vienoto tirgu, kas to padarījis par vēl pievilcīgāku tirdzniecības partneri. Kopš 2004. gada mūsu starptautiskā tirdzniecība kopumā ir pieaugusi, un 2023. gadā tās apjoms ir sasniedzis 5 triljonus eiro.
  • Kopš 2004. gada paplašināšanās, kad ES pievienojās 10 valstis, ES ekonomika ir palielinājusies par 27 %.
  • Pateicoties ES investīcijām un finansējumam, visās 27 dalībvalstīs ir izbūvēta kontinentāla mēroga moderna infrastruktūra un savienojumi.
  • Eiropas sabiedrība ir guvusi labumu no plašākām inovācijām, publiskām un privātām investīcijām, preču, pakalpojumu, kapitāla brīvas aprites un cilvēku brīvas pārvietošanās, augstākiem standartiem un lielākām iespējām.

Tuvplānā

Collage of pictures taken in aspiring EU member regions
Komisija vērtē potenciālo ES dalībvalstu panākto progresu

Komisija ir sagatavojusi paplašināšanās ziņojumus par 2025. gadu. Tajos detalizēti izvērtēts kandidātvalstu pašreizējais stāvoklis un virzība uz pievienošanos ES. Ziņojumi aptver Melnkalni, Albāniju, Ukrainu, Moldovu, Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Bosniju un Hercegovinu, Kosovu, Turciju un Gruziju. Tajos arī sniegti norādījumi par galvenajām reformām, kas paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm būtu jāīsteno, lai tās varētu iestāties Eiropas Savienībā.

Uzzināt vairāk

Jaunākās ziņas

Skatīt visus

Saistīta informācija