Trauksmes cēlēju aizsardzība

Nelikumīgas darbības un tiesību aktu ļaunprātīga izmantošana var notikt jebkurā mazā vai lielā organizācijā gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Tās var izpausties dažādos veidos, piemēram, kā korupcija, krāpšana, uzņēmumu ļaunprātīga darbība vai nolaidība. Ja tās netiek novērstas, tas var nopietni kaitēt sabiedrības interesēm.

Cilvēki, kuri strādā organizācijā vai sazinās ar to saistībā ar darbu, bieži pirmie uzzina par šādiem gadījumiem un tāpēc ir izdevīgākā pozīcijā, lai informētu tos, kuri šo problēmu var risināt.

Trauksmes cēlēji, proti, personas, kuras (attiecīgajā organizācijā vai ārējā iestādē) ziņo vai atklāj (sabiedrībai) informāciju par pārkāpumiem saistībā ar darbu, palīdz novērst kaitējumu un atklāt draudus vai kaitējumu sabiedrības interesēm, kas citādi paliktu nepamanīti.

Tomēr Eiropas un valstu līmenī trauksmes cēlēju aizsardzība ir nevienmērīga un sadrumstalota. Tā rezultātā trauksmes cēlējiem bieži vien nav motivācijas ziņot par savām bažām, jo viņi baidās no represijām.

Tāpēc Eiropas Komisija 2018. gada 23. aprīlī nāca klajā ar vairākām iniciatīvām, tostarp priekšlikumu direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, un paziņojumu, ar ko iedibina visaptverošu tiesisko regulējumu trauksmes cēlēju aizsardzībai, lai Eiropas līmenī aizsargātu sabiedrības intereses, izveido viegli pieejamus ziņošanas kanālus, uzsver pienākumu saglabāt konfidencialitāti un aizliedz represijas pret trauksmes cēlējiem, kā arī nosaka mērķtiecīgus aizsargpasākumus.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīva (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, tika pieņemta 2019. gada 23. oktobrī un stājās spēkā tā paša gada 16. decembrī. Dalībvalstīm līdz 2021. gada 17. decembrim minētā direktīva bija jātransponē valsts tiesību aktos.