Dezinformācija, manipulēšana ar informāciju un iejaukšanās no ārvalstu puses nopietni apdraud sabiedrību. Tā var tikt novājinātas demokrātiskās iestādes un procesi (tādi kā vēlēšanas), atturot iedzīvotājus no pamatotu lēmumu pieņemšanas vai no balsošanas. Turklāt sabiedrība tiks sašķelta, nostatot kopienas citu pret citu.
Naidīgie spēki ar jauno tehnoloģiju palīdzību nepieredzētos mērogos un ātrāk nekā jebkad agrāk var izplatīt dezinformāciju un manipulēt ar informāciju.
Tāpēc cīņa pret dezinformāciju un manipulēšanu ar informāciju ir Eiropas Savienības un tās dalībvalstu darba kārtības augšgalā.
Dezinformācijas izplatītāji izmanto dažādus paņēmienus, lai maldinātu cilvēkus un manipulētu ar viņiem tiešsaistē. Tie var būt gan likumīgu tīmekļvietņu kloni, gan virtuozi audio vai videomateriālu viltojumi (ko dēvē par “dziļviltojumiem”, kas bieži vien radīti, izmantojot mākslīgo intelektu), kuri paredzēti, lai ietekmētu mūsu emocijas un aptumšotu mūsu spriešanas spējas.
Eiropas Komisija kopā ar saviem partneriem ir darījusi pieejamus ieteikumus un resursus, lai palīdzētu jums droši orientēties tiešsaistes vidē un vieglāk atpazīt dezinformāciju.
Kādi ir Eiropas Komisijas veiktie pasākumi cīņai ar dezinformāciju?
Komisija stiprina stratēģisko komunikāciju, reaģējot uz dezinformāciju un ārvalstu īstenotu informācijas manipulēšanu un iejaukšanos, kas vērsta pret ES politiku. Tālab ir vajadzīga visas sabiedrības pieeja, jo daudziem sabiedrības sektoriem ir svarīga loma dezinformācijas novēršanā un apkarošanā. Turklāt ir jāgādā, lai iedzīvotāju rīcībā būtu kvalitatīvas ziņas un informācija, kurai viņi var uzticēties.
Komisijas reakcija uz dezinformāciju centrējas uz šādām darbībām:
- izstrādāt stratēģijas, kuras stiprina Eiropas demokrātiju, apgrūtinot tiešsaistes platformu ļaunprātīgu izmantojumu un aizsargājot žurnālistus un mediju plurālismu;
- apkarot ārvalstu iejaukšanos un kiberuzbrukumus, izmantojot izpratnes veicināšanas projektus, progresīvus tehnoloģiskos risinājumus un uzlabotu koordināciju;
- stiprināt sabiedrības noturību pret dezinformāciju, pateicoties medijpratībai un izpratnes veicināšanai;
- sadarboties ar iestādēm, valstu iestādēm, pilsonisko sabiedrību un citām organizācijām.
Galvenās darbības jomas
Veicināt brīvas un godīgas vēlēšanas, aizsargāt publiskās debates un apkarot dezinformāciju (Demokrātijas rīcības plāns un demokrātijas aizsardzības tiesību aktu kopums)
Nodrošināt, ka platformas uzņemas atbildību par dezinformācijas apkarošanu (Digitālo pakalpojumu akts, prakses kodekss dezinformācijas jomā, Mākslīgā intelekta akts un Regula par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu)
Veicināt mediju plurālismu un neatkarību ES, liekot lietā Mediju brīvības aktu un tiesību normas, kas aizsargā žurnālistus no stratēģiskas tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību (noteikumi pret <em>SLAPP</em>)
Atmaskot ārvalstu iejaukšanās taktiku, nosodīt sistēmisko informācijas manipulēšanu no Krievijas puses un nodrošināt sagatavotību kiberuzbrukumu gadījumiem
Atvieglot orientēšanos mūsdienu informācijas vidē, veicināt izpratni par dezinformācijas taktikām, sniegt norādījumus dezinformācijas apkarošanai ar izglītības palīdzību un palīdzēt skolotājiem un jauniešiem atpazīt dezinformāciju un pielikt tai punktu
Atbalstīt Eiropas neatkarīgās faktu pārbaudes kopienas, nodrošināt sabiedrībai piekļuvi pārbaudītiem un uzticamiem datiem un informācijai un nodrošināt finansējumu pilsoniskās sabiedrības grupām, kas apkaro dezinformāciju
Uzticamas informācijas sniegšana
Precīza un uzticama informācija ir būtiska cīņā pret dezinformāciju. Lai palīdzētu iedzīvotājiem atšķirt faktus no izdomājumiem, Komisija ir darījusi pieejamus vairākus resursus par tematiem, kurus bieži izvēlas dezinformācijas izplatītāji.
Pret dezinformāciju vērsto ES darbību hronoloģija
- 2024. gada augusts
Stājas spēkā Mākslīgā intelekta (MI) akts
- 2024. gada maijs
Stājas spēkā Eiropas Mediju brīvības akts un jauni noteikumi par ļaunprātīgu tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (pret SLAPP)
- 2024. gada aprīlis
- 2024. gada marts
Komisija saskaņā ar regulu par digitālajiem pakalpojumiem publicē pamatnostādnes ļoti lielām tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām nolūkā ir mazināt sistēmisku tiešsaistes risku, kas var ietekmēt vēlēšanu integritāti, un specifiskus norādījumus par 2024. gada jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām
- 2024. gada marts
Publicēts jauns kiberdrošības kompendijs par to, kā aizsargāt vēlēšanu integritāti
- 2023. gada decembris
Komisija pieņem demokrātijas aizsardzības pasākumu paketi pirms 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām
- 2023. gada oktobris
Komisija publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par atbalstu ES faktu pārbaudītājiem dezinformācijas atmaskošanā un apkarošanā
- 2022. gada oktobris
Komisija publicē pamatskolu un vidusskolu skolotājiem un pedagogiem domātas pamatnostādnes par to, kā savās klasēs vērsties pret dezinformāciju un veicināt digitālo pratību
- 2022. gada septembris
Komisija nāk klajā ar Eiropas Mediju brīvības akta priekšlikumu
- 2022. gada jūnijs
Lielākās tiešsaistes platformas, jaunās un specializētās platformas, reklāmas nozares dalībnieki, faktu pārbaudītāji, pētnieki un pilsoniskās sabiedrības organizācijas paraksta nostiprinātu prakses kodeksu dezinformācijas jomā
- 2021. gada novembris
Komisija iesniedz priekšlikumu jauniem tiesību aktiem par politiskās reklāmas caurskatāmību un mērķorientēšanu
- 2020. gada decembris
Komisija nāk klajā ar priekšlikumu Digitālo pakalpojumu tiesību aktam
- 2020. gada decembris
Komisija izstrādā savu Eiropas Demokrātijas rīcības plānu
- 2020. gada jūnijs
Darbu sāk Eiropas digitālo mediju observatorija
- 2019. g. marts
Darbu sāk Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) ātrās brīdināšanas sistēma
- 2018. gada decembris
Komisija un Augstais pārstāvis nosaka rīcības plānu dezinformācijas apkarošanai
- 2018. gada septembris
Izveidots pirmais prakses kodekss dezinformācijas jomā
- 2018. gada septembris.
- 2018. gada aprīlis
Komisija publicē paziņojumu par dezinformācijas apkarošanu tiešsaistē
- 2016. gada aprīlis
Lai vērstos pret naidīgām darbībām, kuru mērķis ir destabilizēt reģionu vai valsti, pieņemts kopīgs satvars hibrīddraudu apkarošanai
- 2015. gada janvāris
Lai vērstos pret Krievijas dezinformācijas kampaņām, ir izveidota EĀDD Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa