20 gadi kopā

Paplašināšanās ir radījusi vairāk iespēju visu dalībvalstu pilsoņiem studēt un strādāt visā Eiropas Savienībā. Kopš 2004. gada vairāk nekā 2,7 miljoni cilvēku no minētajām 10 valstīm ir izmantojuši iespēju mācīties un mācīt ārvalstīs. Tajā pašā laikā, pateicoties programmai “Erasmus+”, vairāk nekā 600 000 jauniešu no citām ES valstīm ir studējuši šo valstu universitātēs.

No 10 dalībvalstīm, kas pievienojās 2004. gadā, deviņas pilnībā ietilpst Šengenas zonā, kas ir pasaulē lielākā brīvās ceļošanas zona, kura garantē netraucētu un drošu ceļošanu. Turpinās darbs, lai Kipru integrētu Šengenas zonā, vienlaikus ņemot vērā tās īpašos apstākļus.

Tajā pašā laikā dalībvalstis ir efektīvāk sadarbojušās, lai apkarotu pārrobežu noziedzību. Šo sadarbību veicināja kopīgi noteikumi, operatīvā sadarbība un ES atbalsts. Tas ir palīdzējis apkarot, piemēram, narkotiku tirdzniecību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un noziedzību tiešsaistē.

Pēdējo 20 gadu laikā Eiropas Savienība ir arī guvusi ievērojamus panākumus sociālo tiesību, veselības un vides aizsardzības, atkritumu apsaimniekošanas, patērētāju tiesību un produktu drošuma jomā, palīdzot uzlabot cilvēku dzīves vispārējo kvalitāti.Desmit valstis, kas pievienojās 2004. gadā, ir ne tikai guvušas labumu no šiem augstākajiem standartiem, bet arī palīdzējušas tos veidot. Tagad daba ir labāk aizsargāta, pilsētās ir tīrāks gaiss un privātums ir aizsargāts visā Savienībā.

Fakti un skaitļi

• Kopš 2004. gada vairāk nekā 2,7 miljoni jauniešu no 10 dalībvalstīm ir piedalījušies programmā “Erasmus+”.
• Kopš pievienošanās ES minētās 10 dalībvalstis ir palielinājušas sadzīves atkritumu pārstrādi. No 2004. līdz 2022. gadam Slovākija, Lietuva, Slovēnija un Latvija citu valstu vidū ziņoja par reciklēšanas rādītāju pieaugumu par vairāk nekā 40 procentpunktiem.
• 20 gadu laikā vidējais paredzamais mūža ilgums 2004. gada paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs ir pieaudzis no 75 līdz 79 gadiem, gandrīz sasniedzot ES-27 vidējo rādītāju – 81 gadu.
• Saskaņā ar jaunāko Eirobarometra standartaptauju valstīs, kuras Eiropas Savienībai pievienojās pirms 20 gadiem, apmierinātība ar dzīvi ir palielinājusies no 68 % 2004. gadā līdz 89 % 2024. gadā.

Pēdējo 20 gadu laikā, neraugoties uz pasaules ekonomikas lejupslīdi, ES ekonomika ir pieaugusi par 27 %. Valstis, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā, ir piedzīvojušas ievērojamu ekonomikas izaugsmi. Piemēram, Polijas un Maltas ekonomikas apjoms ir pieaudzis vairāk nekā divkārt. Slovākijas ekonomika ir pieaugusi par 80 %. Visu jaunāko dalībvalstu ekonomikas rādītāji pastāvīgi pietuvinās ES-27 vidējam rādītājam.

Arī valstis, kas 2004. gada paplašināšanās laikā jau bija dalībvalstis, ir piedzīvojušas izaugsmi un labklājību. Spānijas veiktais eksports uz šīm 10 valstīm pēdējo 20 gadu laikā ir divkāršojies. Kopš tā laika Itālijas preču tirdzniecība ar šīm valstīm ir palielinājusies par 77 %. Ir ievērojami paplašinājušās arī tirdzniecības saiknes starp Lietuvu un Zviedriju. Mazāk nekā divdesmit gadu laikā iekšējā preču plūsma ES ir palielinājusies par vairāk nekā 40 %.

Cilvēki ir pieredzējuši šo izaugsmi dzīvē. Laikposmā no 2004. līdz 2023. gadam reālās algas šajās 10 valstīs ir divkāršojušās. Nabadzības līmenis ir samazinājies uz pusi. No 26 miljoniem jauno darbvietu, kas ES radītas pēdējo 20 gadu laikā, 10 jaunajās ES dalībvalstīs ir izveidoti 6 miljoni darbvietu.

Fakti un skaitļi

• 10 dalībvalstīs, kuras 2004. gadā pievienojās ES, ir notikusi stabila ekonomikas izaugsme: Igaunijā gada vidējais nacionālā kopienākuma (NKI) pieauguma temps pārsniedza 8 %, savukārt Polijas, Slovākijas, Maltas un Latvijas vidējais pieaugums pārsniedza 7 %.
• Vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju 10 dalībvalstīs pieauga no 59 % no ES-27 vidējā rādītāja 2004. gadā līdz 81 % 2022. gadā.
• Nabadzības un sociālās atstumtības līmenis šajās dalībvalstīs ir ievērojami samazinājies – no 37 % 2005. gadā līdz 17 % 2020. gadā. Nabadzības riskam pakļauto bērnu skaits tajā pašā laikposmā samazinājās no 41 % līdz 17 %.
• To cilvēku īpatsvars vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kuriem ir terciārā izglītība, 10 dalībvalstīs kopš pievienošanās ir palielinājies par gandrīz 20 procentpunktiem.
• Septiņas no šīm 10 dalībvalstīm ir ieviesušas eiro. Slovēnija kā pirmā no jaunajām dalībvalstīm ieviesa eiro 2007. gadā, bet Lietuva – 2015. gadā. Tas ir ļāvis lielākam skaitam uzņēmumu un iedzīvotāju pilnībā izmantot vienotā tirgus sniegtās priekšrocības bez valūtas maiņas kursa riskiem.

Sākot no Polijas elektronikas nozares līdz Vācijas automobiļu ražošanas nozarei, rūpniecība ir augusi, pateicoties apjomradītiem ietaupījumiem, ko piedāvā paplašinātais vienotais tirgus. Eiropas rūpniecība ir ieguvusi lielāku piekļuvi galvenajiem izejresursiem, piemēram, kritiskām izejvielām. Uzņēmumi tagad var viegli iegūt varu Kiprā, kobaltu Čehijā, retzemju metālus Lietuvā un niķeli Slovākijā.

Plašāka dalība ES ir arī radījusi iespējas pārdot lauksaimniecības pārtikas produktus lielākā tirgū, piedāvājot iedzīvotājiem kvalitatīvu produktu plašāku izvēli. Desmit jaunās dalībvalstis ir bagātinājušas ES lauksaimniecības daudzveidību ar atšķirīgām lauksaimniecības tradīcijām, kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem un augstas kvalitātes produktiem. Lauksaimnieciskās ražošanas vērtība šajās valstīs pēdējo divdesmit gadu laikā ir trīskāršojusies, pārsniedzot 68 miljardus eiro.

Fakti un skaitļi

• Piekļuve lielākam vienotajam tirgum ir bijusi izdevīga Eiropas rūpniecības nozarēm. Laikposmā no 2004. līdz 2022. gadam Slovākija divkāršoja pamatmetālu ražošanu, savukārt Čehija vairāk nekā divkāršoja papīra izstrādājumu ražošanu.
• Pateicoties kopējai lauksaimniecības politikai, ES ir palīdzējusi modernizēt lauksaimniecības un pārtikas rūpniecību 10 dalībvalstīs.
• Eiropieši var baudīt kvalitatīvākas pārtikas preces un produktus visā Savienībā. No Gozo vīna līdz Slovākijas fermentētiem kāpostiem ES sarakstā ar aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem ir iekļauti vairāk nekā 280 produkti no minētajām 10 valstīm.

Pēdējo 20 gadu laikā ES ir veikusi ievērojamas investīcijas infrastruktūrā (no automaģistrālēm līdz cauruļvadiem, sabiedriskajam transportam, savienojamībai, datu centriem un pārrobežu infrastruktūrai), lai padarītu Eiropu par labāku dzīves un darba vietu.

Eiropas transporta savienojumi ir paplašināti un uzlaboti, lai savienotu visas kontinenta daļas. Piemēram, Slovēnijā tagad ir paplašināts elektrificēts vilcienu tīkls, savukārt Ungārijā ES investīcijas ir veicinājušas arī metro līniju izveidi. Notiek darbs pie vēl daudziem citiem projektiem – piemēram, Rail Baltica savienos Baltijas valstis ar pārējo Eiropu un uzlabos savienojumu starp Somiju un citām ES valstīm.

Mūsu integrētais enerģijas tirgus ar savstarpēji savienotiem elektrotīkliem starp Maltu un Itāliju un gāzes savienojumiem, kas savieno Dāniju un Poliju, ir palīdzējis mums pārvarēt krīzes, piemēram, kad Krievija samazināja gāzes piegādes. ES valstis ir sadarbojušās, lai nodrošinātu drošāku un ilgtspējīgāku energoapgādi, veicinātu pāreju uz tīru enerģiju un samazinātu mūsu atkarību no Krievijas fosilās degvielas.

Pateicoties ievērojamām ES investīcijām, visā ES ir pieaudzis ātrdarbīgu platjoslas tīklu pārklājums un uzlabojusies piekļuve internetam. Digitālās jomas līderi, piemēram, Igaunija, palīdz izstrādāt e-pārvaldes pakalpojumus. Visā Eiropā miljoniem cilvēku ir ieguvuši piekļuvi 5G tīklam. Turklāt visi ES pilsoņi ir guvuši labumu no mobilo sakaru viesabonēšanas maksas atcelšanas, kas ļauj izvairīties no papildu izmaksām par zvaniem vai īsziņām, ceļojot 27 dalībvalstīs. Un ES investīcijas palīdz vēl vairāk uzlabot savienojamību un tīklu noturību, piemēram, izmantojot jauno optisko šķiedru maršrutu, kas savieno Zviedriju un Somiju ar Baltijas valstīm.

Šodien mēs turpinām darbu ar NextGenerationEU. Ar šo vairāk nekā 800 miljardu eiro vērto instrumentu tiek finansēti simtiem projektu, sākot ar atkrastes vējparkiem un beidzot ar elektrovilcieniem, no visaugstākā līmeņa digitālajiem pakalpojumiem līdz pasaules līmeņa medicīnas centriem, radot kvalitatīvas darbvietas visās 27 dalībvalstīs.

Tā kā stratēģiskā vide ap mums turpina mainīties, Eiropai ir jāpastiprina aizsardzība, šajos centienos piedalās visas dalībvalstis: sākot ar aizsardzības pētniecību Igaunijā un beidzot ar gaisa kuģu izstrādi Zviedrijā un munīcijas ražošanu Polijā.

Fakti un skaitļi

• Ar ES kohēzijas politikas finansējuma un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta atbalstu Eiropas transporta tīkls ir pārveidots un paplašināts. Pēdējo divdesmit gadu laikā Polijā, Ungārijā un Slovākijā automaģistrāļu garums ir trīskāršojies. Kopš 2004. gada Lietuvas dzelzceļa tīkls ir paplašināts par 200 kilometriem.
• Pēdējo 20 gadu laikā ES ir izdevies uzlabot savas ekonomikas energoefektivitāti. Kopumā ES ir samazinājusi savas ekonomikas energointensitāti par gandrīz 33 %. Desmit dalībvalstis ir guvušas vēl labākus rezultātus, samazinot savu ekonomiku energointensitāti par vairāk nekā 40 %.

Pēdējo 20 gadu laikā Eiropas Savienībā ir gūti daudzi sasniegumi pētniecībā un ieviesti radoši jauninājumi, piemēram, slimību profilakses un vēža ārstēšanas jomā. Daudzi no tiem ir gūti 10 jaunajās ES valstīs vai ir rezultāts ar ES finansiālo atbalstu veicinātai sadarbībai starp pētniekiem no “vecajām” un jaunākām dalībvalstīm.

Ungārijas un Francijas zinātnieki ir pilnveidojuši pētījumus šajās jomās un par šo darbu saņēmuši Nobela prēmiju fizikā. No Latvijas līdz Spānijai akadēmisko aprindu pārstāvji ir ciešāk sadarbojušies, lai uzlabotu mūsu zināšanas, piemēram, par genomiem.

Fakti un skaitļi

• Čehija, Ungārija, Itālija, Vācija un citas valstis sadarbojas, lai būvētu pasaulē lielāko un progresīvāko lieljaudas lāzera infrastruktūru.

Saskaroties ar plūdiem un mežu ugunsgrēkiem, zemestrīcēm un medicīniskām ārkārtas situācijām, 27 dalībvalstis cita citai ir sniegušas būtisku palīdzību katastrofu gadījumā.

Pēdējo 20 gadu laikā visas ES valstis ir sniegušas atbalstu visā kontinentā un ārpus tā, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu. Daži piemēri. Piecas dalībvalstis nekavējoties sniedza palīdzību Ungārijai pēc pēkšņiem plūdiem 2010. gadā. 2022. gada vasarā Austrijas ugunsdzēsēji sniedza atbalstu Slovēnijai, kad tā saskārās ar postošiem dabas ugunsgrēkiem. Pagājušajā gadā neatliekamās palīdzības speciālisti no Slovākijas palīdzēja Grieķijai, kad tā cīnījās ar vēl nepieredzēta mēroga dabas ugunsgrēkiem.

Kopš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu pirmās dienas ES dalībvalstis ir sadarbojušās, lai sniegtu atbalstu Ukrainas tautai. Loģistikas centri Polijā un Slovākijā, kā arī Rumānijā ir palīdzējuši sniegt palīdzību, kas saņemta no visas Savienības. ES ir piešķīrusi pagaidu aizsardzību vairāk nekā 4,1 miljonam Ukrainas bēgļu, no kuriem gandrīz 1,7 miljonus uzņem dalībvalstis, kas pievienojās 2004. gadā.

Fakti un skaitļi

• ES dalībvalstis ir sadarbojušās, lai mobilizētu ārkārtas palīdzību citām valstīm un cita citai, atbildot uz vairāk nekā 700 palīdzības pieprasījumiem, kas kopš 2004. gada iesniegti, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu.
• RescEU medicīnisko preču krājumi Ungārijā, Polijā, Lietuvā un Slovēnijā, kā arī iepriekš izvietotas ugunsdzēsības lidmašīnas Kiprā un helikopteri Čehijā ir ļāvuši ES ātri novirzīt atbalstu visām 27 dalībvalstīm.
• Polijā atrodas ES medicīniskās evakuācijas centrs pacientiem no Ukrainas, kuriem nepieciešama steidzama ārstēšana. Līdz šim vairāk nekā 3200 cilvēku ir pārvietoti, lai saņemtu specializētu veselības aprūpi slimnīcās visā Eiropā. 
• Kipra ir jūras koridora priekšgalā attiecībā uz humānās palīdzības sniegšanu palestīniešiem.

Pēdējo 20 gadu laikā Eiropas ietekme pasaules mērogā ir kļuvusi spēcīgāka — tas vērojams gan pasaules mudināšanā rīkoties pret klimata pārmaiņām, gan cīņā pret pandēmiju, gan demokrātijas veicināšanā.

10 jaunu dalībvalstu pievienošana ir palielinājusi mūsu ekonomisko ietekmi pasaulē. Lielāks vienotais tirgus ir padarījis ES par vēl pievilcīgāku tirdzniecības partneri, ļaujot mums radīt jaunas iespējas ārvalstīs. Kopš 2004. gada mūsu globālā starptautiskā tirdzniecība ir pieaugusi par 3 triljoniem eiro, 2023. gadā sasniedzot 5 triljonus eiro.   

Lielāka Savienība ir arī nostiprinājusi Eiropas kā galvenās humānās palīdzības sniedzējas lomu. Eiropas humāno palīdzību Ukrainā, Gazā un Sudānā sniedz palīdzības darbinieki no visas ES, tostarp Polijas nevalstiskās organizācijas, Čehijas humānās palīdzības partneri un Kipras palīdzības darbinieki. 

Paplašināšanās ir veicinājusi labklājību, nostiprinājusi demokrātiju un nodrošinājusi stabilitāti visā Savienībā. Ar 27 dalībvalstīm ES ir kļuvusi par spēcīgāku ģeopolitisko dalībnieci.