Plašākas iespējas un labāka dzīves kvalitāte
Paplašināšanās visu dalībvalstu pilsoņiem ir radījusi vairāk iespēju studēt un strādāt visā Savienībā. Kopš 2004. gada vairāk nekā 2,7 miljoni cilvēku no 10 jaunajām dalībvalstīm ir devušies uz ārvalstīm, lai tur mācītos vai mācītu. Tajā pašā laikā, pateicoties programmai “Erasmus+”, vairāk nekā 600 000 jauniešu no citām ES valstīm ir studējuši šo valstu universitātēs.
No 10 dalībvalstīm, kas ES pievienojās 2004. gadā, deviņas pilnībā ietilpst Šengenas zonā – pasaulē lielākajā brīvās ceļošanas zonā, kura garantē netraucētu un drošu pārvietošanos. Turpinās darbs, lai Šengenas zonā integrētu Kipru, vienlaikus ņemot vērā tās īpašos apstākļus.
Pēdējo 20 gadu laikā ES ir arī guvusi ievērojamus panākumus sociālo tiesību, veselības un vides aizsardzības, atkritumu apsaimniekošanas, patērētāju tiesību un produktu drošuma jomā. Šie centieni ir palīdzējuši uzlabot vispārējo dzīves kvalitāti.Desmit valstis, kas pievienojās 2004. gadā, ir ne tikai guvušas labumu no šiem augstākajiem standartiem, bet arī palīdzējušas tos veidot. Tagad visā Savienībā tiek labāk aizsargāta daba, pilsētās ir tīrāks gaiss un iedzīvotājiem tiek garantēts privātums.

Darbvietu radīšana, izaugsme un labklājība
ES ekonomika pēdējo 20 gadu laikā ir pieaugusi par 27 %. Valstis, kas pievienojās ES 2004. gadā, ir piedzīvojušas ievērojamu ekonomisko izaugsmi. Polijas un Maltas ekonomikas ir vairāk nekā divkāršojušās. Slovākijas ekonomika ir pieaugusi par 80 %.
Arī valstīs, kas 2004. gada paplašināšanās laikā jau bija ES sastāvā, ir paaugstinājušies izaugsmes un labklājības rādītāji. Spānijas eksports uz 10 jaunajām dalībvalstīm pēdējo 20 gadu laikā ir divkāršojies. Itālijas preču tirdzniecības apjoms ar šīm valstīm ir pieaudzis par 77 %. Ir izveidojušies arī ciešāki tirdzniecības sakari starp Lietuvu un Zviedriju. Nepilnās divās desmitgadēs iekšējā preču plūsma Eiropas Savienībā ir pieaugusi par vairāk nekā 40 %.
No 26 miljoniem jauno darbvietu, kas pēdējo 20 gadu laikā radītas Eiropas Savienībā, 6 miljoni ir izveidotas 10 jaunajās ES dalībvalstīs.

Eiropas rūpniecības un citu svarīgu nozaru konkurētspējas uzlabošana
Pateicoties apjomradītiem ietaupījumiem, ko nodrošina paplašināts vienotais tirgus, ir augusi rūpniecība, tai skaitā Polijas elektronikas sektors un Vācijas automobiļu ražošanas nozare. Eiropas rūpniecības uzņēmumi ir ieguvuši labāku piekļuvi galvenajiem izejresursiem, piemēram, kritiskām izejvielām. Varš tagad ir viegli iegūstams Kiprā, kobalts Čehijā, retzemju metāli Lietuvā un niķelis Slovākijā.
Līdz ar ES dalībvalstu skaita palielināšanos ir paplašinājies arī agropārtikas produktu tirgus, un iedzīvotājiem ir lielāka kvalitatīvu produktu izvēle. Desmit jaunās dalībvalstis ir bagātinājušas ES lauksaimniecības daudzveidību ar atšķirīgām lauksaimniecības tradīcijām, kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem un augstas kvalitātes produktiem. Lauksaimnieciskās ražošanas vērtība šajās valstīs pēdējo 20 gadu laikā ir trīskāršojusies, pārsniedzot 68 miljardus eiro.

Investīcijas mūsu Savienībā
Lai padarītu Eiropu par labāku vietu, kur dzīvot un strādāt, ES pēdējo 20 gadu laikā ir veikusi ievērojamas investīcijas infrastruktūrā – automaģistrālēs, cauruļvados, sabiedriskajā transportā, savienojamībā, datu centros un pārrobežu infrastruktūrā.
Mūsu integrētais enerģijas tirgus ir palīdzējis mums pārvarēt krīzes, piemēram, kad Krievija samazināja gāzes piegādes. ES valstis ir sadarbojušās, lai nodrošinātu drošāku un ilgtspējīgāku energoapgādi, veicinātu pāreju uz tīru enerģiju un samazinātu mūsu atkarību no Krievijas fosilajām degvielām. Pateicoties ievērojamām ES investīcijām, visā ES ir palielinājies ātrdarbīgu platjoslas tīklu pārklājums un internets ir kļuvis pieejamāks. Digitālās jomas līderi, piemēram, Igaunija, palīdz izstrādāt e-pārvaldes pakalpojumus. Miljoniem cilvēku visā Eiropā ir ieguvuši piekļuvi 5G tīklam.
Tagad turpinām strādāt jau ar skatu nākotnē, pateicoties atveseļošanas instrumentam “NextGenerationEU”. Ar šo vairāk nekā 800 miljardu eiro vērto instrumentu tiek finansēti simtiem projektu – no atkrastes vējparkiem līdz elektrovilcieniem un no augstākā līmeņa digitālajiem pakalpojumiem līdz pasaules līmeņa medicīnas centriem –, kas rada kvalitatīvas darbvietas visās 27 dalībvalstīs.
Tā kā stratēģiskā vide ap mums mainās, Eiropai ir jāuzlabo savas aizsardzības spējas. Šajos centienos piedalās visas dalībvalstis: sākot ar aizsardzības pētniecību Igaunijā un beidzot ar gaisa kuģu izstrādi Zviedrijā un munīcijas ražošanu Polijā.

Pētniecības un inovācijas veicināšana
Pēdējo 20 gadu laikā Eiropas Savienībā ir gūti būtiski sasniegumi pētniecībā un ieviesti radoši jauninājumi, piemēram, slimību profilakses un vēža ārstēšanas jomā. Daudzi no šiem atklājumiem ir veikti 10 jaunajās ES valstīs vai ir bijuši iespējami, pateicoties ar ES finansiālo atbalstu veicinātai sadarbībai starp pētniekiem no “vecajām” un jaunākām dalībvalstīm.
Ungārijas un Francijas zinātnieki ir snieguši būtisku ieguldījumu matērijas izpētē un par savu darbu saņēmuši Nobela prēmiju fizikā. Akadēmisko aprindu pārstāvji – no Latvijas līdz Spānijai – ir ciešāk sadarbojušies, lai uzlabotu mūsu zināšanas, piemēram, par genomiem.

Solidarizēšanās
ES valstis cita citai ir sniegušas būtisku palīdzību katastrofu gadījumā, tai skaitā reaģējot uz plūdiem, mežu ugunsgrēkiem, zemestrīcēm un ārkārtas situācijām medicīnas jomā.
Pēdējo 20 gadu laikā visas ES dalībvalstis ar ES civilās aizsardzības mehānisma starpniecību ir novirzījušas atbalstu daudzām valstīm Eiropā un citur pasaulē. Piemēru tam ir daudz. Piecas dalībvalstis nekavējoties sniedza atbalstu Ungārijai pēc pēkšņajiem plūdiem 2010. gadā. 2022. gada vasarā ugunsdzēsēji no Austrijas devās uz Slovēniju, kur palīdzēja likvidēt postošos dabas ugunsgrēkus. Pērn neatliekamās palīdzības speciālisti no Slovākijas palīdzēja Grieķijai, kad tā cīnījās ar vēl nepieredzēta mēroga dabas ugunsgrēkiem.
Kopš sākās Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, ES dalībvalstis ir sadarbojušās, lai sniegtu atbalstu Ukrainas tautai. Loģistikas centri Polijā un Slovākijā, kā arī Rumānijā ir palīdzējuši novirzīt Ukrainai palīdzību no visas Savienības. ES ir piešķīrusi pagaidu aizsardzību vairāk nekā 4,1 miljonam Ukrainas bēgļu, no kuriem gandrīz 1,7 miljonus uzņēmušas dalībvalstis, kas Savienībai pievienojās 2004. gadā.

Eiropas ietekmes nostiprināšana pasaulē
Pēdējo 20 gadu laikā ir pastiprinājusies Eiropas loma pasaules arēnā – tas ir izpaudies gan aicinājumā uz globālu rīcību klimata pārmaiņu jomā, gan cīņā pret pandēmiju, gan demokrātijas veicināšanā.
10 jaunu dalībvalstu pievienošanās Savienībai ir palielinājusi mūsu ekonomisko ietekmi pasaulē. Lielāks vienotais tirgus ir padarījis ES par vēl pievilcīgāku tirdzniecības partneri un pavēris mums jaunas iespējas ārvalstīs. Kopš 2004. gada mūsu starptautiskās tirdzniecības apjoms ir pieaudzis par 3 triljoniem eiro, 2023. gadā sasniedzot 5 triljonus eiro.
Palielinoties dalībvalstu skaitam, ES ir kļuvusi par vienu no galvenajiem humānās palīdzības sniedzējiem. Eiropas humāno palīdzību Ukrainā, Gazā un Sudānā sniedz palīdzības darbinieki no visas ES, tai skaitā Polijas nevalstiskās organizācijas, Čehijas humānās palīdzības partneri un Kipras palīdzības darbinieki.
Paplašināšanās ir veicinājusi labklājību, nostiprinājusi demokrātiju un nodrošinājusi stabilitāti visā Savienībā. ES, kuras sastāvā ir 27 dalībvalstis, ir kļuvusi par nozīmīgu ģeopolitisku vienību.

Kampaņā “20 gadi kopā” izmantoto datu pamatā ir Eurostat statistika, kā arī citi oficiāli informācijas avoti, un šie dati var tikt atjaunināti. Minētie aptauju rezultāti ir izgūti no Eirobarometra apsekojumiem.