2022. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums

Ņemot vērā straujo ģeopolitiskās situācijas attīstību un no jauna iezīmējušos neatliekamības sajūtu, 2022. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā “Zaļās un digitālās pārkārtošanās mijietekme jaunajā ģeopolitiskajā kontekstā” ir izklāstīta uz nākotni vērsta un visaptveroša perspektīva par divējādās pārkārtošanās savstarpējo ietekmi ceļā uz 2050. gadu.

Abas pārkārtošanās ir ES politiskās darba kārtības prioritātes, un to savstarpējai mijiedarbībai būs vērienīgas sekas nākotnē. Lai gan pēc būtības abas pārkārtošanās ir atšķirīgas un katrai ir sava specifiskā dinamika, to mijietekme – t. i., spēja vienai otru savstarpēji pastiprināt – ir jāaplūko rūpīgāk. Labāka izpratne par šo mijiedarbību ir ļoti būtiska, lai maksimāli palielinātu šo pārkārtošanos sinerģiju un novērstu spriedzi. Tas ir svarīgi pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā, kad ES mērķis ir paātrināt gan zaļo, gan digitālo pārkārtošanos, galu galā stiprinot ES noturību un atvērtu stratēģisko autonomiju. 2022. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā ir sniegta uz nākotni vērsta analīze par digitālo tehnoloģiju būtisko nozīmi, kā arī ģeopolitisko, ekonomisko, sociālo un regulatīvo faktoru ietekmi uz mijietekmi. Pamatojoties uz minēto faktoru analīzi, ziņojumā ir apzinātas 10 galvenās jomas, kurās būs jārīkojas.

Paziņojuma pamatā ir Kopīgā pētniecības centra (JRC) ziņojums “Zinātne politikai”: Ceļā uz zaļu un digitālu nākotni. Galvenās prasības, kas nosaka sekmīgu divējādo pārkārtošanos Eiropas Savienībā.

Galvenie sinerģijas un spriedzes aspekti

Starp zaļo un digitālo pārkārtošanos pastāv spēcīga sinerģija.

• Digitālajām tehnoloģijām varētu būt ievērojama nozīme klimatneitralitātes sasniegšanā, piesārņojuma mazināšanā un vides bioloģiskās daudzveidības atjaunošanā. Piemēram, sekojot piesārņojumam savā apkārtnē vai ar mikrosensoru un viedierīču palīdzību sniedzot vides datus un piekļūstot tiem, cilvēkiem radīsies lielākas iespējas izdarīt informētu izvēli.
• Zaļās pārkārtošanās īstenošana pārveidos digitālo nozari. Piemēram, līdz 2030. gadam panākot klimatneitralitāti un datu centru un mākoņdatošanas infrastruktūras energoefektivitāti, tostarp to elektroenerģijas pieprasījumu apmierinot ar saules vai vēja enerģiju, tiks atbalstīta tehnoloģiju zaļināšana (šeit var minēt tādus piemērus kā lielo datu tehnoloģija, blokķēde un lietu internets).

Tomēr ir arī jomas, kurās abas pārkārtošanās varētu viena otru ietekmēt negatīvi.

• Varētu palielināties enerģijas patēriņš, ja digitālās tehnoloģijas nekļūs energoefektīvākas. IKT rada 5–9 % no pasaules elektroenerģijas patēriņa. Šis īpatsvars varētu palielināties, ja aizvien vairāk tiks izmantota blokķēde, lietu internets, platformas, meklētājprogrammas un virtuālās realitātes koncepcijas.
• Plašāka digitālo tehnoloģiju izmantošana varētu palielināt elektronisko atkritumu daudzumu un šo tehnoloģiju radīto vidisko ietekmi. Līdz 2030. gadam atkritumu apjoms varētu pieaugt līdz 75 miljoniem tonnu.
• Digitalizācijas progress arī palielinās ūdens patēriņu, piemēram, lai nodrošinātu dzesēšanu datu centros vai mikroshēmu ražošanā.

Divējādajai mijietekmei būtiskās tehnoloģijas

Pienācīgi pārvaldītas digitālās tehnoloģijas var palīdzēt izveidot klimatneitrālu un resursefektīvu ekonomiku un sabiedrību un ietaupīt resursus vitāli svarīgās ekonomikas nozarēs, kurās pašlaik rodas arī lielākā daļa ES siltumnīcefekta gāzu emisiju.

	Enerģētikas digitalizācija. Digitālās tehnoloģijas var nodrošināt vajadzīgos datus, lai augstākā dezagregācijas līmenī un tuvu reāllaikam salāgotu piedāvājumu ar pieprasījumu. Enerģijas ražošanas un pieprasījuma prognozēšanu var uzlabot, izmantojot digitālās tehnoloģijas, modernus sensorus, satelītdatus un blokķēdes tehnoloģiju.
	Zaļāks transports. Digitalizācija un mākslīgais intelekts arī veicinās efektīvāku multimodālās mobilitātes risinājumu rašanos, kā piemēri minami “mobilitāte kā pakalpojums” vai “transports kā pakalpojums”. Jaunās paaudzes akumulatori un digitālās tehnoloģijas, piemēram, lietu internets, ļaus mobilitāti kardināli pārvirzīt ilgtspējas sliedēs; tas attiecas uz dažādiem transporta veidiem, sākot no pasažieru pārvadājumiem, lielas noslodzes kravas automobiļiem vai gaisa pārvadājumiem.
	Rūpniecības klimatneitralitātes stimulēšana. Viedie skaitītāji un sensori varētu uzlabot energoefektivitāti un materiālefektivitāti ražošanā. Digitālie dvīņi (virtuāls objekta attēlojums) varētu uzlabot sistēmu projektēšanu, testēt jaunus produktus, nodrošināt pārraudzību un profilaktisko apkopi, novērtēt produkta dzīves ciklu un izvēlēties optimālus materiālus.
	Ēku zaļināšana, izmantojot digitalizāciju. Dati un tehnoloģijas, piemēram, informācijas modelēšana, varētu uzlabot ilgtermiņa risinājumu izvēli izstrādes posmā un palielināt nozares energoefektivitāti. Anonimizētu datu un viedierīču pieejamība, kā arī atbilstoša patērētāju izturēšanās ļaus veikt mērķtiecīgas investīcijas renovācijā.
	Viedāka un zaļāka lauksaimniecība. Izmantojot digitālos sensorus apvienojumā ar kosmosa datiem, kas balstīti uz pakalpojumiem, varētu ietaupīt ūdeni un enerģiju, vienlaikus samazinot pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantošanu. Digitālās platformas, kas veicina produkcijas vietējo izplatīšanu un novērš pārtikas izšķērdēšanu, varētu ievērojami veicināt vietējo ražošanu un saīsināt patēriņa ķēdes.

Ģeopolitisko, ekonomisko, sociālo un regulatīvo faktoru nozīme

Divējādās mijietekmes sekmīga attīstība būs atkarīga arī no ģeopolitiskajiem, ekonomiskajiem, sociālajiem un regulatīvajiem faktoriem, kuri ietekmē divējādo pārkārtošanos. Pašreizējās ģeopolitiskās pārmaiņas, ko izraisījusi Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, liek no jauna apzināties, ka ir steidzami jāpaātrina divējādā pārkārtošanās un jāstiprina ES noturība un atvērtība. Ņemot vērā šos faktorus, arvien vairāk nepieciešams nodrošināt to kritiski svarīgo izejvielu pieejamību, kuras vajadzīgas divējādās pārkārtošanās sekmēšanai un no kuru importa ES joprojām ir ļoti atkarīga no trešām valstīm.

Zaļā un digitālā pārkārtošanās prasīs arī ES ekonomikas politiku pieskaņot vajadzībai pēc lielākas ilgtspējas un izteiktāka apritīguma. Izšķiroša nozīme būs gan privātā, gan publiskā sektora investīcijām ilgtspējīgos projektos. Atbilstoši pieticīgākajām prognozēm tiek lēsts, ka divējādās pārkārtošanās vajadzībām līdz 2030. gadam varētu būt jāiegulda aptuveni 650 miljardi eiro gadā.

Turklāt, lai ieguvēji būtu visi Eiropas iedzīvotāji, nozares un reģioni Eiropā un ārpus tās, abas pārkārtošanās jāīsteno atbilstoši taisnīguma un pieejamības principam. Cilvēki ar zemiem un vidējiem ienākumiem ir daudz neaizsargātāki pret divējādās pārkārtošanās ietekmi nodarbinātības, digitālo publisko pakalpojumu pieejamības, augstāku enerģijas un preču cenu ziņā. Divējādā pārkārtošanās arī nesīs būtiskas izmaiņas darba tirgū un prasmēs. Pārkārtošanās gaitā ES īpaša uzmanība būs jāpievērš sociālās un ekonomiskās kohēzijas stiprināšanai.  

Visbeidzot, divējādās mijietekmes norisē liela nozīme būs ES standartizācijas ietekmei – gan lai aizsargātu ES patērētājus no tādiem produktiem vai procesiem, kas nav ilgtspējīgi, gan lai nodrošinātu starptautisko standartu atbilstību ES ilgtspējas un ētikas standartiem.

Divējādās mijietekmes sekmīgai attīstībai būtiskās rīcības jomas

Stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā ir apzinātas 10 jomas, kurās jārīkojas, lai nostiprinātu iespējas un līdz minimumam samazinātu iespējamos riskus, kas pavada zaļās un digitālās pārkārtošanās mijiedarbību līdz 2050. gadam.

1. Jāstiprina noturība un atvērtā stratēģiskā autonomija nozarēs, kas ir izšķiroši svarīgas divējādās pārkārtošanās norisei, un šajā nolūkā jāizmanto, piemēram, ES Kritisko tehnoloģiju observatorijas darbs.
2. Jāizvērš zaļā un digitālā diplomātija, izmantojot ES regulatīvo un standartizācijas ietekmi un vienlaikus sekmējot ES vērtības un partnerības.
3. Stratēģiski jāpārvalda kritiski svarīgo materiālu un preču piegādes, pieņemot ilgtermiņa sistēmisku pieeju, kas ļautu izvairīties no jauna atkarības slazda.
4. Jāstiprina ekonomiskā un sociālā kohēzija, nostiprinot sociālo aizsardzību un labklājības valsts aspektus.
5. Jāielāgo izglītības un apmācības sistēmas, lai tās atbilstu strauji mainīgajai tehnoloģiskajai un sociālekonomiskajai realitātei, kā arī jāatbalsta darbaspēka mobilitāte dažādās nozarēs.
6. Jāmobilizē papildu nākotnes prasībām atbilstošas investīcijas jaunās tehnoloģijās un infrastruktūrā.
7. Jāizstrādā tādi pārraudzības satvari, kas ļautu labklājības mērīšanā bez IKP izmantot vēl citus faktorus.
8. Jānodrošina tāds nākotnes prasībām atbilstošs tiesiskais regulējums vienotajam tirgum, kas veicina ilgtspējīgus uzņēmējdarbības un patēriņa modeļus.
9. Jāstiprina globālas pieejas standartu noteikšana un jāgūst labums no ES iniciatora priekšrocībām attiecībā uz konkurētspējīgu ilgtspēju.
10. Jāveicina stabila kiberdrošības un drošas datu apmaiņas sistēma, lai cita starpā nodrošinātu, ka kritiskās vienības var novērst traucējumus, pretoties tiem un atgūties no tiem.