Protokols par Īriju un Ziemeļīriju

Jau sākotnējas sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES Apvienotā Karaliste un ES atzina unikālo situāciju Īrijas salā. Abas puses atzina nepieciešamību pasargāt 1998. gadā pieņemto Lielās piektdienas (Belfāstas) nolīgumu, kas nepieļauj fiziskas robežas izveidošanu Īrijas salā un aizsargā ziemeļu-dienvidu sadarbību.

Šis risinājums tika rasts ar protokolu par Īriju un Ziemeļīriju, kas

• nepieļauj fiziskas robežas ieviešanu starp Īriju un Ziemeļīriju un līdz ar to nodrošina visas salas ekonomikas netraucētu darbību un saglabā Lielās piektdienas (Belfāstas) nolīgumu visos tā aspektos;
• nodrošina ES vienotā tirgus integritāti attiecībā uz precēm, kā arī visas garantijas, ko tas sniedz attiecībā uz patērētāju aizsardzību, sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzību un krāpšanas un nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu.

Protokols par Īriju un Ziemeļīriju tika sagatavots kā stabils un ilgstošs risinājums, un to piemēros līdztekus katram nolīgumam par turpmāko partnerību.

Tā materiālo tiesību normas sāk piemērot no 2021. gada 1. janvāra.

Protokola galvenie elementi

• Saskaņošana ar ES noteikumiem – pārejas periodam beidzoties, uz Ziemeļīriju attiecas zināms ES noteikumu kopums, kas reglamentē vienoto preču tirgu un muitas savienību. Piemēram, Savienības Muitas kodekss attiecas uz visām precēm, ko ieved Ziemeļīrijā vai izved no tās.

• Nepieciešamās pārbaudes un kontroles jāveic ievešanas punktos precēm, ko ieved Ziemeļīrijā no pārējās Apvienotās Karalistes vai jebkuras citas trešās valsts. Attiecībā uz Ziemeļīriju pieņemtā protokola īstenošanas nolūkiem Apvienotajai Karalistei līdz ar to cita starpā ir jāgādā, ka tiek veiktas attiecīgās sanitārās un fitosanitārās pārbaudes.

• ES muitas nodokļus piemēro precēm, ko ieved Ziemeļīrijā no jebkuras citas Apvienotās Karalistes daļas vai jebkuras citas trešās valsts, ja vien nav riska, ka tās varētu tikt novirzītas uz ES. Protokols satur pieņēmumu, ka attiecībā uz visām precēm, ko Ziemeļīrijā ieved no trešām valstīm (t. i., no jebkuras citas Apvienotās Karalistes daļas vai no citām trešām valstīm), ir risks, ka tās var pārvirzīt uz Savienību. Šīs preces var tikai izņēmuma kārtā uzskatīt par tādām, attiecībā uz kurām “nav riska” ka tās pārvirzīs uz Savienību, i) ja tās nav paredzētas komerciālai pārstrādei Ziemeļīrijā un ii) ja tās atbilst papildu nosacījumiem, kas definēti Apvienotās komitejas lēmumā par “par precēm, kas nav pakļautas riskam”. Ja, pamatojoties uz šiem nosacījumiem, konstatē, ka preces no jebkuras citas Apvienotās Karalistes daļas, izņemot Ziemeļīriju, var uzskatīt par “tādām, kas nav pakļautas riskam”, nekādi muitas nodokļi nav piemērojami. Ja, pamatojoties uz šiem nosacījumiem, tiek konstatēts, ka preces no jebkuras citas trešās valsts var uzskatīt par “tādām, kas nav pakļautas riskam”, piemēro Apvienotās Karalistes muitas nodokļus.
• Par protokola piemērošanu un īstenošanu atbild vienīgi Apvienotās Karalistes iestādes, kas rīkojas attiecībā uz Ziemeļīriju (12. panta 1. punkts).
• Lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar protokola 12. pantu, ES iestādēm un struktūrām jāspēj uzraudzīt, kā Apvienotās Karalistes iestādes īsteno protokolu. Tādēļ 12. panta 2. punkts paredz Savienības pārstāvju klātbūtni visos īstenošanas pasākumos, ko veic Apvienotās Karalistes iestādes.
• Apvienotās komitejas Lēmums 6/2020 nosaka praktisko darba kārtību, kuras mērķis ir nodrošināt reālu Savienības klātbūtni, ko nosaka protokola 12. pants.

Kas ir piekrišanas mehānisms?

Protokolā par Īriju un Ziemeļīriju ir paredzēts jauns “piekrišanas” mehānisms, kas dod Ziemeļīrijas Asamblejai iespēju pieņemt galīgo lēmumu par to ES tiesību aktu ilgtermiņa piemērošanu, kuri par piemērojamiem padarīti ar protokolu attiecībā uz Ziemeļīriju. Šis piekrišanas mehānisms attiecas uz preces un muitu, vienoto elektroenerģijas tirgu, PVN un valsts atbalstu regulējošo ES tiesību aktu piemērošanu, kā to pašlaik paredz protokols.

Praksē tas nozīmē, ka četrus gadus pēc protokola piemērošanas sākuma 2021. gada 1. janvārī Asambleja ar vienkāršu balsu vairākumu var dot piekrišanu attiecīgo Savienības tiesību aktu turpmākai piemērošanai vai balsot par tās pārtraukšanu. Pēdējā gadījumā protokolu pārtrauks piemērot pēc diviem gadiem.

Pēc tam reizi četros gados Asambleja var balsot par attiecīgo Savienības tiesību aktu turpmāku piemērošanu. Ja Asamblejas balsojumā tiek panākts starpkopienu atbalsts attiecīgo Savienības tiesību aktu turpmākai piemērošanai, nākamais balsojums var notikt tikai pēc astoņiem gadiem. 

Sīkāka informācija

• Eiropas Komisija – jautājumi un atbildes: Brexit: kāda vienošanās šodien panākta ar Apvienoto Karalisti? [2019. gada 17. oktobris]
• Eiropas Komisijas pārstāvniecība Īrijā: Brexit un Īrija