Dezinformācijas izplatīšanai tiek izmantotas dažādus metodes, lai maldinātu un manipulētu ar cilvēkiem tiešsaistē. Tās var būt gan leģitīmu tīmekļvietņu klonēšana, gan prasmīgi manipulēti audio vai video materiāli (ko dēvē par “dziļviltojumiem”, kas bieži vien radīti, izmantojot mākslīgo intelektu), kas izstrādāti, lai ietekmētu emocionālā līmeni un mazinātu mūsu spriešanas spējas.
Eiropas Komisija kopā ar saviem partneriem jums piedāvā padomus un resursus, lai palīdzētu izvairīties no dezinformācijas un tās netīšas izplatīšanas. No tiem uzzināsiet, kā atpazīt dezinformāciju un dziļviltojumus, pretoties manipulācijām un identificēt uzticamus avotus.
Sekojot šiem padomiem, jūs varēsiet droši orientēties tiešsaistes vidē un pieņemt apzinātus lēmumus par saturu, ar kuru dalāties.
Kā atpazīt dezinformāciju
Vai jums kādreiz ir bijusi sajūta, ka uzticams mediju kanāls publicē ko dīvainu vai šokējošu? Lai izplatītu kaitīgus vēstījumus, dezinformatori bieži mēģina uzdoties par medijiem vai iestādēm. Tā ir tipiska pieeja tā dēvētajās “dubultnieku” (doppelganger) darbībās, kurās izmanto viltotas īstu tīmekļvietņu klonētas versijas, lai izraisītu emocijas, šokētu un manipulētu ar lasītāju.
Ja redzat labi pazīstamu ziņu avotu, kas publicē neparastu stāstu tiešsaistē, pievērsiet uzmanību tīmekļvietnes dizainam un tādām neparastām URL adresēm, kas noslēdzas ar “.ltd”, “.online” vai “.foo”. Pajautājiet sev, vai tīmekļvietne izskatās autentiska.
Ja šaubāties, vēlreiz citos avotos pārbaudiet, ko patiešām ir teikusi attiecīgā persona vai organizācija. Skatiet oficiālos profilus sociālajos medijos vai tīmekļvietnes, lai uzzinātu patieso stāstu, un apturiet dezinformācijas izplatīšanos.
Kā atpazīt dziļviltojumus
Vai esat kādreiz redzējis slavenību vai politiķi, kas dara kaut ko neticamu vai šokējošu sociālajos medijos? Lai gan tas izskatās pārliecinoši, vai varat būt pārliecināts, ka tā tiešām ir šī persona?
Uzmanieties — dziļviltotus audio un video var būt ļoti grūti atpazīt, un tos var viegli izveidot, izmantojot mākslīgo intelektu. Daži no tiem var šķist aizraujoši un nekaitīgi, bet daudzu mērķis ir ar jums manipulēt.
Pirms dalāties ar šādu saturu, jums ir jāpārliecinās, vai tas nāk no oficiāla avota, jāpārbauda, vai par šo pašu stāstu vēsta arī citi ziņu avoti, un jums jāpārbauda arī iesaistīto personu tiešsaistes profili. Pretējā gadījumā jūs varētu netīši izplatīt dezinformāciju.
Kā pretoties manipulācijām
Vai esat kādreiz juties pamudināts nekavējoties reaģēt uz kādu ziņu sociālajos medijos?
Kad uzejat video vai ziņu stāstus, kas izsauc vilšanos, bailes vai vēlmes, tad droši vien jūtaties tā, ka jums kaut kas ir jādara. Dezinformācijas izplatīšanai bieži vien tiek izmantota cilvēka daba: jūs tiksiet pamudināts ātri reaģēt un dalīties ar informāciju.
Esiet piesardzīgs attiecībā uz saturu, kas jums patīk, jūs skumdina vai biedē, jo tas var būt safabricēts vai izstrādāts tā, lai manipulētu ar jums.
Aizsargājiet sevi pret manipulēšanu, pieturoties pie uzticamiem ziņu avotiem. Izvairieties no tādas informācijas kopīgošanas, kura nāk no anonīmiem sociālo mediju ierakstiem, neskaidrām tīmekļvietnēm vai rakstiem ar klikšķēsmas nosaukumiem, tādiem kā “Jūs neticēsiet, kas mūs sagaida!”.
Ieteikumi skolotājiem: kā palīdzēt skolēniem atklāt dezinformāciju
Skolotājiem ir svarīga loma, kad runa ir par to, lai nodrošinātu, ka jaunieši jau no agrīna vecuma iemācās atpazīt dezinformāciju un vēršas pret to. Lai palīdzētu skolēniem apgūt prasmes, kas viņiem vajadzīgas, lai orientētos mūsdienu sarežģītajā digitālajā vidē, Komisija ir izveidojusi rīkkopu.
Izmantojot reālās dzīves piemērus un grupu vingrinājumus, rīkkopa mudinās skolēnus padomāt par to, kā tiek pasniegta tiešsaistes informācija un kāda varētu būt to personu motivācija, kuras izplata nepatiesu vai maldinošu informāciju.
Viņi uzzinās, kādas stratēģijas dezinformācijas izplatītāji bieži izmanto savas auditorijas manipulēšanai un kā mediju patērētāji var nepieļaut, ka viņus maldina, un to, kā runāt ar cilvēkiem, kas nokļuvuši dezinformācijas slazdā.
