Komisija (pēc savas iniciatīvas vai pieprasījuma) noskaidro, ka valsts sistēmā ir liela slodze vai sistēma nonākusi riskantā stāvoklī.
Komisija izklāsta, kas būtu jādara pārējām dalībvalstīm, lai palīdzētu dalībvalstij, kurai ir liela slodze vai kura nonākusi riskantā situācijā:
- pieņemt savā teritorijā zināmu skaitu patvēruma meklētāju, kurus pārvieto no grūtībās nonākušās dalībvalsts (galamērķa valsts saņem ES finansējumu);
- uzņemties atbildību par to, lai atpakaļ izcelsmes valstīs tiktu nogādāts zināms skaits personu, kurām nav tiesību palikt ES;
- veikt citus operatīvus pasākumus, lai palīdzētu.
Ja to saistību apjoms, kuras valstis ir uzņēmušās, ir par vairāk nekā 30 % mazāks nekā kopējais pārvietojamo personu vai sponsorējamo atgriešanās gadījumu skaits, tad tām dalībvalstīm, kas neuzņēmās saistības, pieprasa uzņemties vismaz pusi no to “taisnīgās daļas” (proti, pusi no to daļas saistībā ar personu pārvietošanu vai atgriešanās sponsorēšanu).
Valstis vienmēr var izvēlēties starp pārvietojamām personām un atgriešanās sponsorēšanu.
Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā tā apliecina ieguldījumus un tos padara juridiski saistošus.
- Brīvprātīga sadarbība notiek ne tikai spiedīgās situācijās, bet visu laiku brīvprātīgā solidaritātes mehānisma ietvaros.
- Tādu personu pārvietošana, kas izsēdinātas krastā pēc meklēšanas un glābšanas operācijām
- Krīzes situācijām paredzēts īpašs mehānisms
Vienota Eiropas pārvaldības sistēma patvēruma un migrācijas jomā
Migrācijas pārvaldība ir ES kopējā atbildība. Līdz ar to ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstu
politika būtu koordinēta. Ir jānodrošina pārējo valstu atbalsts dalībvalstīm,
kurās ir daudz ieceļotāju, turklāt visām dalībvalstīm ir jāplāno, kā sniegt ieguldījumu.
- Juridiski saistoša procedūra, lai ES dalībvalstis izstrādātu savas sistēmas, plānotu un gatavotos kopīgi.
- Nemitīga konsultēšana un atbalsts, lai valstu sistēmas kļūtu efektīvākas, elastīgākas un noturīgākas.
Solidaritāte un kolektīva atbildība par krastā izsēdinātiem cilvēkiem.
Tādu cilvēku pārvietošana, kas izglābti uz jūras vai ir pieskaitāmi neaizsargātām grupām
Komisija izveido dalībvalstu saistību kopumu, pamatojoties uz ikgadējām vajadzību prognozēm.
Ja saistības nav pietiekamas (30 % deficīts), Komisija sasauc Solidaritātes forumu.
Ja virzība joprojām nav sekmīga, Komisija pieņem tiesību aktu, kas dalībvalstīm prasa vai nu uzņemt pārvietojamas personas, vai veikt citus pasākumus.
Ja joprojām nav rasts pietiekami daudz vietu pārvietojamām personām, Komisija piemēro labojumu (kā parastajā solidaritātes mehānismā).