Lauksaimniekiem ir izšķiroša nozīme mūsu tagadnē un nākotnē
Pateicoties Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozarei, 450 miljoniem cilvēku ir piekļuve nekaitīgai, veselīgai un cenas ziņā pieejamai pārtikai.
ES lauksaimnieki ir Eiropas pašpietiekama pārtikas nodrošinājuma pamats un svarīgi nodarbinātības un ilgtspējīgas izaugsmes virzītājspēki laukos. Viņi sniedz būtisku ieguldījumu mūsu kolektīvajā pārejā uz zaļo ekonomiku. Tomēr lauksaimnieki saskaras ar grūtībām, ko rada klimata pārmaiņas un konkurence pasaules tirgū. Viņi ir izrādījuši ievērojamu noturību pandēmijas laikā, enerģētikas krīzes apstākļos, kā arī situācijā, ko radījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu un augsta inflācija.
Mums ir jāstrādā kopā ar ES lauksaimniekiem, lai nodrošinātu apgādi ar pārtiku arī nākotnē. Mūsu lauksaimnieki saskaras ar aizvien lielākām problēmām. Tālab vēlamies sākt stratēģisku dialogu par ES lauksaimniecības nākotni. Esmu pārliecināta, ka lauksaimniecība un dabas aizsardzība var iet roku rokā. Mums vajadzīgas tās abas.
Stratēģiskā dialoga uzsākšana
Ņemot vērā pieaugošās problēmas, ES meklē veidus, kā vislabāk atbalstīt ES lauksaimniekus un pielāgot ES lauksaimniecības politiku viņu vajadzībām.
Lai to panāktu, priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, pildot 2023. gada septembra runā par stāvokli Savienībā doto solījumu, ir sākusi stratēģisku dialogu par lauksaimniecības nākotni.
Eiropas Komisija saved kopā lauksaimniekus, vietējo pārtikas veikalu īpašniekus, Eiropas mazumtirgotājus, patērētāju organizācijas, vides aizsardzības grupas, finanšu iestādes un akadēmisko aprindu pārstāvjus, lai tie dalītos idejās un uzklausītu lauksaimnieku vajadzības.
Ko ES dara lauksaimniecības jomā
Eiropas Komisija 2023. gadā jau sāka piecu gadu atbalsta sistēmu lauksaimniekiem jaunas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) veidā. Šai sistēmai piešķīra finansējumu 300 miljardu eiro apmērā, un tā ietver spēcīgākus stimulus, lai palīdzētu mūsu lauksaimniekiem ieviest ilgtspējīgāku un noturīgāku praksi. Lauksaimniekiem tiks maksāts vairāk par ražību, ja viņi arī uzglabā oglekli.
Savos KLP stratēģiskajos plānos dalībvalstis lielāku atbalstu novirza tiem, kam tas vajadzīgs visvairāk. Piemēram, vairāk nekā 10 % no ES tiešajiem maksājumiem, kas ir 4 miljardi eiro gadā, tiks pārdalīti mazākām saimniecībām. Esam arī palielinājuši ārkārtas atbalstu dabas katastrofu gadījumiem un cenu satricinājumiem.
2023. gadā vien ES sniedza ārkārtas palīdzību vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā lauksaimniekiem, kurus visvairāk skārušas krīzes.
Reaģējot uz lauksaimnieku bažām, Komisija ir nākusi klajā ar iespējamiem risinājumiem, kā varētu samazināt administratīvo slogu ES lauksaimniekiem, un izstrādā pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot lauksaimnieku stāvokli pārtikas piegādes ķēdē un pastiprināt negodīgas tirdzniecības prakses izskaušanu. Tā ir arī uzsākusi divas aptaujas: vienu, kurā lauksaimnieki un visi mazie piegādātāji, kas iesaistīti pārtikas piegādes ķēdē, var dalīties ar savu pieredzi saskarē ar negodīgu tirdzniecības praksi, un otru, kuras mērķis ir apkopot lauksaimnieku viedokļus par konkrētu noteikumu un procedūru vienkāršošanu.