Pārdomu dokuments par ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu

Pārdomu dokumentā ierosinātie iespējamie risinājumi ir izstrādāti, lai palīdzētu panākt plašu vienprātību par to, kā risināt nākotnē gaidāmās problēmas, un dotu jaunu impulsu šajā nozīmīgajā diskusijā.

Virzība uz priekšu cita starpā nozīmētu pasākumus šādās trīs galvenajās jomās.

• Patiesas finanšu savienības izveides pabeigšana

Efektīvas un stabilas ekonomiskās un monetārās savienības būtisks priekšnoteikums ir integrēta un labi funkcionējoša finanšu sistēma. Pamatojoties uz to, kas jau sasniegts pēdējo gadu laikā, ir jārod vienprātība par turpmākajiem pasākumiem. Tas ietver virzību uz priekšu attiecībā uz elementiem, kas jau ierosināti, kā arī vienošanos par papildu pasākumiem, kuri jāveic no šodienas līdz 2025. gadam. Cita starpā tas nozīmēs pabeigt banku savienības izveidi un panākt progresu attiecībā uz risku samazināšanu un dalīšanu banku nozarē, veicot pasākumus, kuru mērķis ir padarīt bankas vēl noturīgākas. Lai sniegtu reālajai ekonomikai daudzveidīgākas un inovatīvākas finansējuma iespējas (tostarp kapitāla tirgos), ļoti svarīgs ir arī progress attiecībā uz kapitāla tirgu savienības izveidi.

• Integrētākas ekonomiskās un fiskālās savienības panākšana

Jau piecu priekšsēdētāju ziņojumā tika atzīts, ka noturīgāku ekonomikas un sociālo struktūru konverģence dalībvalstīs ir būtisks elements sekmīgai ekonomiskajai un monetārajai savienībai ilgtermiņā.Dalībvalstis varētu pastiprināt jau esošos elementus, piemēram, Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu vai saikni starp finansiālo atbalstu no ES budžeta un strukturālajām reformām. Taču dalībvalstis varētu arī nolemt uzlabot eirozonas makroekonomikas stabilizācijas spēju. Pārdomu dokumentā ir izklāstīti vairāki dažādi iespējamie risinājumi, kurus Komisija izvērtēs.

• Demokrātiskās atbildības nostiprināšana un eirozonas iestāžu spēcināšana

Lai ekonomiskā un monetārā savienība būtu spēcīgāka, dalībvalstīm ir jāpiekrīt vienota tiesiskā regulējuma ietvaros lielākā mērā dalīt kompetenci un pieņemt kopīgus lēmumus eirozonas jautājumos. To varētu panākt, izmantojot ES līgumus un ES iestādes, piemērojot starpvaldību pieeju vai – kā tas jau notiek pašlaik – izmantojot abu modeļu apvienojumu. Turpmāka politiskā integrācija varētu nozīmēt to, ka tiek pārskatīts līdzsvars starp Komisiju un Eirogrupu, un varētu būt pamatojums pilnas slodzes pastāvīga Eirogrupas priekšsēdētāja iecelšanai, kā arī tam, lai apvienotu eirozonas ārējo pārstāvību. Sabiedrībā arī tiek diskutēta ideja par eirozonas fiskālo iestādi, kas, iespējams, pārvaldītu eirozonas budžetu, kā arī ideja par Eiropas Monetāro fondu; šīs idejas ES satvarā varētu izskatīt ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanas procesa vēlākā posmā.