Eiropas Prasmju gads dos jaunu impulsu mūžizglītībai, sekmēs iedzīvotāju un uzņēmumu pilnvērtīgu iesaisti zaļajā un digitālajā pārejā, atbalstīs inovāciju un konkurētspēju.
Konkurētspējas, līdzdalības un talantu veicināšana
Algojot darbaspēku, kam ir tirgū pieprasītās prasmes, tiek sekmēta ilgtspējīga izaugsme un veicināta inovācija, kā arī uzlabojas uzņēmumu konkurētspēja. Eiropas Prasmju gads palīdzēs uzņēmumiem, jo īpaši MVU, mazināt prasmju nepietiekamību Eiropas Savienībā. Tas veicinās pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi, palīdzot cilvēkiem apgūt iemaņas, kas nepieciešamas, lai atrastu kvalitatīvu darbvietu.
Zaļā un digitālā pārkārtošanās paver jaunas iespējas cilvēkiem un ES ekonomikai.
Kvalificētiem darba ņēmējiem ir labākas izredzes atrast piemērotu darbu un pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrības dzīvē. Ir svarīgi nodrošināt, ka ekonomikas atveseļošana, tai skaitā zaļā un digitālā pārkārtošanās, ir sociāli godīga un taisnīga.
Mums jāliek lielāks uzsvars uz investīcijām profesionālajā izglītībā un prasmju pilnveidē. Mums jāuzlabo sadarbība ar uzņēmumiem, jo tie vislabāk zina, kas tiem vajadzīgs. Un mums jāgādā, lai šīs vajadzības būtu saskaņā ar cilvēku vēlmēm. Turklāt mums ir jāpiesaista Eiropai vajadzīgās prasmes, kas palīdzēs uzņēmumiem un stiprinās izaugsmi.
Jauns impulss mūžizglītībai
Eiropas Prasmju gads būs papildu stimuls sasniegt 2030. gadam izvirzītos ES sociālos mērķus, proti, panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo ik gadu piedalās mācībās un vismaz 78 % ir nodarbināti.
Šī iniciatīva arī palīdzēs sasniegt Digitālajā kompasā 2030. gadam noteiktos mērķus, proti, nodrošināt, ka vismaz 80 % pieaugušo ir apguvuši digitālās pamatprasmes, un panākt, ka ES ir nodarbināti 20 miljoni IKT speciālistu.
Patlaban vairāk nekā trīs ceturtdaļas ES uzņēmumu ziņo par grūtībām atrast darbiniekus ar vajadzīgajām prasmēm, savukārt apmācībā regulāri piedalās tikai 37 % pieaugušo.
Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss liecina, ka 40 % pieaugušo un katram trešajam darbiniekam, kas strādā Eiropā, nav pietiekams digitālo pamatprasmju līmenis. Arī sieviešu īpatsvars ar tehnoloģijām saistītās profesijās un studiju programmās ir ļoti zems – tikai 20 % IT speciālistu un tikai trešā daļa zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) programmu absolventu ir sievietes.
Kā mēs to panāksim
Mēs ierosinām – sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, ES dalībvalstīm, sociālajiem partneriem, nodarbinātības dienestiem, tirdzniecības un rūpniecības kamerām, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem, kā arī darba ņēmējiem un uzņēmumiem – pastiprināt un pilnveidot prasmju attīstību vietējā līmenī.
Veicināsim efektīvākus un iekļaujošākus ieguldījumus apmācībā un prasmju pilnveidē.
Sadarbībā ar sociālajiem partneriem un uzņēmumiem nodrošināsim prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām.
Saskaņosim cilvēku vēlmes un prasmju kopumu ar iespējām darba tirgū, jo īpaši attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos un ekonomikas atveseļošanu.
Piesaistīsim prasmes un talantus no trešām valstīm, tai skaitā stiprinot mācību iespējas un mobilitāti un atvieglojot kvalifikāciju atzīšanu.
Komisija veicinās prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas, liekot uzsvaru uz attiecīgām ES iniciatīvām un finansējumu, kas atbalsta to ieviešanu, īstenošanu un izvēršanu vietējā līmenī. Tiks organizēti arī pasākumi un izpratnes veicināšanas kampaņas, kuru mērķis būs atbalstīt partneru savstarpēju mācīšanos prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas jomā.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai darba tirgū iesaistītu vairāk cilvēku, jo īpaši sievietes un jauniešus, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.
ES iniciatīvas prasmju attīstības atbalstam
Eiropas Prasmju gada pamatā būs daudzas ES iniciatīvas, kuras jau tiek īstenotas.
- Eiropas Prasmju programma ir sadarbības pamatprogramma ES prasmju politikas jomā, un tā arī turpmāk palīdzēs privātpersonām un uzņēmumiem attīstīt prasmes un rast tām pielietojumu.
- Prasmju pilnveides pakts – 1000 dalībnieki un 14 liela mēroga partnerības stratēģiskās nozarēs pauž apņēmību palīdzēt uzlabot prasmes līdz pat 6 miljoniem cilvēku.
- Padomes ieteikumi par individuāliem mācību kontiem un mikroapliecinājumiem palīdz cilvēkiem elastīgāk un mērķtiecīgāk atjaunināt vai papildināt savu prasmju kopumu.
- ES Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija tiecas novērst digitālo prasmju trūkumu, savedot kopā visus attiecīgos partnerus ar mērķi uzlabot informētību un veicināt apmācību digitālo prasmju jomā.
- Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros izveidotā Eiropas Digitālo prasmju un darbvietu platforma piedāvā informāciju un resursus par digitālajām prasmēm, tai skaitā pašnovērtējuma rīku.
- Ar ES dalībvalstīm uzsāktajā strukturētajā dialogā par digitālo izglītību un prasmēm tiek apspriests, kā ieviest jaunas digitālās tehnoloģijas izglītībā un uzlabot digitālās prasmes.
- Jaunajā Eiropas inovāciju programmā ir ierosināta pamatiniciatīva un darbību kopums, kuru mērķis ir radīt piemērotus pamatnosacījumus mūsu talantiem.
- Eiropas universitāšu stratēģijā ir ierosinātas vairākas darbības, kas jāīsteno, lai attīstītu augsta līmeņa un nākotnes prasībām atbilstošas prasmes plašam izglītojamo lokam, tai skaitā mūžizglītības apguvējiem.
- ES talantu fonda izveide un talantu partnerības ar atlasītiem trešo valstu partneriem palīdzēs salāgot kandidātu prasmes ar Eiropas darba tirgus vajadzībām.
ES finansējums prasmju jomā
Investīcijām prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā ir pieejams ievērojams ES finansējums un tehniskais atbalsts.
- Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), kura budžets 2021.–2027. gadam pārsniedz 99 miljardus eiro, ir ES galvenais instruments ieguldījumiem cilvēkos.
- Atveseļošanas un noturības mehānisms var atbalstīt dalībvalstu reformas un investīcijas, tai skaitā prasmju un darbvietu jomā.
- Programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros 580 miljoni eiro paredzēti padziļinātu digitālo prasmju attīstīšanai un digitālās jomas ekspertu talantu fonda izveidei.
- Programma “Apvārsnis Eiropa” palīdz pilnveidot pētnieku, uzņēmēju un novatoru prasmes, jo īpaši ar tādām iniciatīvām kā Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajās darbības, Eiropas Inovācijas padome un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts.
- Programma “Erasmus+” ar 26,2 miljardu eiro budžetu atbalsta arī profesionālās izglītības un apmācības apguvēju, kā arī šīs jomas darbinieku un iestāžu personīgo un profesionālo izaugsmi, kā arī finansē iniciatīvu “Eiropas universitātes”.
Prasmju attīstīšanu atbalsta arī citas programmas: “InvestEU”, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Taisnīgas pārkārtošanās fonds, publiskā sektora aizdevumu mehānisms Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros, Eiropas Solidaritātes korpuss, vides un klimata pasākumu programma “LIFE”, Modernizācijas fonds, tehniskā atbalsta instruments un Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments.
Hronoloģija
- 2023. gada 6. februāris
Paredzēts Eiropas Parlamenta balsojums Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā (EMPL)
- 2022. gada 8. decembris
Ministri Nodarbinātības un sociālās politikas padomē (EPSCO) vienojas par Padomes nostāju attiecībā uz priekšlikumu 2023. gadu pasludināt par Eiropas Prasmju gadu.
- 2022. gada 12. oktobris
Komisija pieņem priekšlikumu par Eiropas Prasmju gadu 2023.
- 2022. gada 14. septembris
Priekšsēdētāja fon der Leiena savā runā par stāvokli Savienībā ierosina 2023. gadu pasludināt par Eiropas Prasmju gadu.
- 14 September 2022
President von der Leyen proposes in her State of the Union address to make 2023 the European Year of Skills
Jaunumi
- Izmantot Eiropas talantus: jauns stimuls ES reģioniem
- Darbaspēka migrācija: Komisija un dalībvalstis uzlabo sadarbību trūkumu novēršanai ES darba tirgū
- Stažēšanās. Komisija izvērtējot analizē Eiropas kvalitātes sistēmas ietekmi
- Paziņojums presei: Komisija sāk darbu pie Eiropas Prasmju gada
- Paziņojums presei: Sasniedzis otro gadadienu, Prasmju pilnveides pakts paplašinās līdz 1000 dalībniekiem