Digitālās desmitgades 2024. gada ziņojumā aicināts pastiprināt kolektīvo rīcību

Lai nodrošinātu, ka ES turpina pildīt savus digitālās pārveides mērķus, ES valstīm ir vajadzīgas papildu investīcijas digitālajās prasmēs, kvalitatīvā savienojamībā un mākslīgā intelekta ieviešanā. Šādi ir galvenie secinājumi otrajā ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē. Tajā izvērtēts panāktais progress attiecībā uz ES Digitālās desmitgades politikas programmā 2030. gadam noteiktajiem digitālajiem mērķiem un mērķrādītājiem. Ziņojumā ir analizēti arī ES valstu digitālās desmitgades stratēģiskie ceļveži, kuros sīki izklāstīti plānotie valsts līmeņa pasākumi ES digitālās pārveides veicināšanai. Galvenais konstatējums ir tāds, ka no ES valstu puses ir nepieciešama izlēmīgāka un vērienīgāka rīcība, lai sasniegtu digitālās desmitgades mērķus, kas ir svarīgi ES ekonomiskās labklājības nodrošināšanai nākotnē. 

Ziņojumā ir uzsvērts, ka joprojām ir vērojamas būtiskas nepilnības attiecībā uz atsevišķu mērķrādītāju sasniegšanu. Optiskās šķiedras tīkli ir pieejami tikai 64 % mājsaimniecību, savukārt 5G tīkli aptver tikai 50 % no ES teritorijas, un to veiktspēja aizvien nav pietiekama, lai nodrošinātu mūsdienīgus 5G pakalpojumus. Arī mākslīgā intelekta (MI), mākoņdatošanas un/vai lielo datu ieviešanas līmenis Eiropas uzņēmumos bija krietni zemāks par digitālās desmitgades mērķrādītāju (75 %). Saskaņā ar pašreizējām tendencēm līdz 2030. gadam mākoņdatošanu izmantos tikai 64 % uzņēmumu, lielos datus – 50 % un MI – tikai 17 % uzņēmumu. 

Lai novērstu šos trūkumus, Komisijai un ES valstīm būtu jāsadarbojas ar mērķi veicināt patiesi funkcionējošu digitālo vienoto tirgu. Tās arī tiek mudinātas stimulēt inovatīvu digitālo rīku ieviešanu mazos uzņēmumos.  

Digitālās desmitgades programmā izvirzītie digitālo prasmju mērķi arī vēl ne tuvu nav sasniegti, jo vismaz pamata digitālās prasmes ir apguvuši tikai 55,6 % ES iedzīvotāju. Dalībvalstis ziņojumā tiek aicinātas izmantot daudzpusīgu pieeju digitālo prasmju veicināšanai visos izglītības līmeņos un mudināt jauniešus, jo īpaši meitenes, pievērsties zinātnei, tehnoloģijām, inženierzinātnēm un matemātikai. 

Pozitīvi ir vērtējams tas, ka ES valstis virzās uz mērķi padarīt visus galvenos sabiedriskos pakalpojumus un e-veselības pacienta kartes pieejamas tiešsaistē, kā arī nodrošināt drošu elektronisko identifikāciju to izmantošanai. 

Tagad ES valstīm līdz 2024. gada 2. decembrim būs jāpārskata savi ceļveži un jāpielāgo tie Digitālās desmitgades politikas programmas mērķiem. Komisija uzraudzīs un novērtēs šo ieteikumu īstenošanu un par panākto progresu ziņos 2025. gada ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē. 

Plašāka informācija 

Digitālajam laikmetam gatava Eiropa 

Eiropas digitālā desmitgade 

Eiropas digitālā desmitgade: digitālie mērķi 2030. gadam 

Paziņojums presei “Otrajā ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē aicināts pastiprināt kolektīvo rīcību ar mērķi veicināt ES digitālo pārveidi”