Lielāka tiešsaistes platformu atbildība

Saistībā ar Eiropas Savienības pašreizējiem centieniem apkarot dezinformāciju tiešsaistē Komisija ir ieviesusi virkni pasākumu, kuru mērķis ir palielināt tiešsaistes platformu atbildību. 

Šie pasākumi nodrošina, ka tiešsaistes platformas veic proaktīvus pasākumus nolūkā apkarot nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšanu un gādāt par drošāku un uzticamāku digitālo vidi visiem.

2018. gadā izveidotais ES prakses kodekss dezinformācijas jomā ir pasaulē pirmais brīvprātīgas pašregulācijas instruments tiešsaistes platformām. Parakstot kodeksu, platformas apņemas ievērot standartus un saistības dezinformācijas apkarošanai. 

Kodekss tika nostiprināts 2022. gada jūnijā, 34 parakstītājiem apņemoties savu platformu īstenoto pasākumu sakarā palielināt pārredzamību un pārskatatbildību. Pārredzamības centrs piedāvā informāciju par kodeksu un īstenotajām pasākumiem.

2023. gada augustā spēkā stājās Digitālo pakalpojumu akts, kas attiecas uz dažām ļoti lielām tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām. 

Šīm platformām tagad ir jāapmainās ar ikgadējiem riska novērtējumiem par nelikumīgu saturu, kas izplatīts, izmantojot to pakalpojumus. Tām ir arī jāpielāgo risku mazināšanas pasākumi.

MI akts ir pasaulē pirmais tiesiskais regulējums MI jomā. Tas pievēršas riskiem, ko rada MI, un dod Eiropai iespēju šai jomā būt līderpozīcijās pasaulē.

Ar jaunajiem noteikumiem iecerēts veicināt uzticamu MI Eiropā un ārpus tās, nodrošinot, ka MI sistēmas ievēro pamattiesības, drošības un ētikas principus, un novēršot riskus, ko rada ļoti spēcīgi un ietekmīgi MI modeļi.

2024. gada 9. aprīlī stājās spēkā jaunā regula par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt, ka politiskā reklāma pilnībā ievēro pamattiesības un ka vēlētājiem ir labākas iespējas izdarīt informētu izvēli.

Saskaņā ar šiem jaunajiem noteikumiem politiskā reklāma ir skaidri jāidentificē kā tāda un jānorāda, kas par to maksā, cik daudz, kādām vēlēšanām, referendumiem un ar kādiem regulatīvajiem procesiem tā ir saistīta, un vai tā ir mērķorientēta. 

Lai novērstu un apkarotu naida runu izplatīšanos tiešsaistē, Komisija izveidoja rīcības kodeksu, kuram ir pievienojušās vairākas svarīgākās tiešsaistes platformas. 

Saskaņā ar šo rīcības kodeksu uzņēmumiem saturs, kas identificēts kā naida runa, 24 stundu laikā jāizņem no savām platformām.

Regula par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē stājās spēkā 2022. gada 7. jūnijā. Saskaņā ar šo regulu teroristisks saturs ir jāizņem vienas stundas laikā pēc tā identificēšanas tiešsaistē. Lai nodrošinātu iedzīvotāju drošību, tas attiecas uz tiešsaistes platformām, kas piedāvā pakalpojumus ES.