Pāriet uz galveno saturu
Eiropas Komisijas logotips
Eiropas Komisija

Zivsaimniecība un okeāns

Ko dara ES

Svarīgākie skaitļi

30 %
Pasaules atklātās jūras procentuālā daļa, ko ES apņēmusies aizsargāt
5 miljoni
ES zilās ekonomikas tieši atbalstīto darbvietu skaits
23,5 kg
Zivju un jūras produktu vidējais patēriņš uz vienu ES iedzīvotāju 2022. gadā

Darbības jomas

ES stratēģija, kā aizsargāt okeānu un veicināt jūrniecības industriju ilgtspēju

Izpētiet, kā ES politikas aizsargā dzīvos jūras organismus, atbalsta zvejniekus un veido mūsu jūru nākotni

Uzziniet, kāda ir ES vadošā loma okeāna aizsardzībā, ilgtspējīgā izaugsmē un globālajā sadarbībā jūrlietu jautājumos

Saimnieciskās darbības, kas saistītas ar okeānu un jūrām

Uzziniet, kā ES atbalsta zivju, gliemju, vēžveidīgo un aļģu audzēšanu inovatīvā un mazietekmējošā veidā

Galvenie sasniegumi

  • ES zilā ekonomika ir nozīmīgs ekonomikas virzītājspēks, kas rada teju 5 miljonus darbvietu un pievienoto vērtību 250 miljardu eiro apmērā.
  • ES rāda priekšzīmi jūras atjaunīgās enerģijas jomā un attīsta viļņu, plūdmaiņu un atkrastes vēja enerģijas ražošanu, lai sasniegtu savus atjaunīgās enerģijas mērķrādītājus un klimata mērķus.
  • Lai palīdzētu zvejniecības un akvakultūras sektoriem virzīties uz tīrāku un ilgtspējīgāku praksi, ES ir aizsākusi Enerģētikas pārkārtošanas partnerību, kuras mērķis ir izstrādāt praktiskus risinājumus, kas palīdzēs līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti.
  • Lai nepieļautu pārzveju un ilgtermiņā uzturētu dzīvotspējīgus zivju krājumus, ES nosaka kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un nozvejas kvotas. Visā visumā Eiropas zvejniecību ilgtspējas pakāpeniskas uzlabošanās tendence turpinās – arī 2024. gadā ilgtspējīgā apjomā apzvejots vairāk zivju krājumu nekā 2003. gadā.
  • Pasaules mērogā ES ir bijusi vadošā loma sarunās par 2023. gada Atklātās jūras līgumu un tā pieņemšanā. Šis līgums ļauj izveidot aizsargājamās jūras teritorijas, kas ir svarīgs solis ceļā uz to, lai līdz 2030. gadam aizsargāti būtu vismaz 30 % okeāna.
  • ES raugās, lai importētie zvejas produkti būtu iegūti likumīgā zvejā, kurā ievēro tiesību aktus un starptautiskos saglabāšanas pasākumus. Tā kā 70 % no ES patērētās ūdens cilmes pārtikas tiek importēti, šāda pārraudzība ir ļoti svarīga.

Tuvplānā

Pasākumi