Šī informācija ir pieejama arī šādās valodās: ukraiņu | українська | krievu | русский
Palīdzības dienests pazudušu bērnu meklēšanai
Eiropas saskaņotais tālruņa numurs (116 000) ir pieejams visās 27 ES dalībvalstīs, kā arī Albānijā, Serbijā, Šveicē un Apvienotajā Karalistē. Ikviens var zvanīt uz numuru 116 000, lai ziņotu par pazudušu bērnu. Palīdzības dienesti pazudušu bērnu meklēšanai cieši sadarbojas ar vietējām tiesībaizsardzības iestādēm un sniedz juridisku, psiholoģisku un praktisku atbalstu vecākiem, kuri meklē savus bērnus, un otrādi.
Missing Children Europe (“Pazudušie bērni – Eiropa”) arī informē par to, kā visā Eiropā varat paziņot par pazudušiem Ukrainas bērniem, par publicētiem ziņojumiem attiecībā uz pazudušiem bērniem dažādās ES valstīs un sniedz resursus un atbalstu pazudušajiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem, kuri bēg no Ukrainas.
Bērnu palīdzības tālrunis
Palīdzības līnijas bērniem sniedz psihosociālu atbalstu un informāciju bērniem un pieaugušajiem, kas zvana bērnu vārdā.
Eiropas saskaņotais bērnu palīdzības tālruņa numurs (116 111) darbojas 24 ES valstīs, kā arī vairākās trešās valstīs, tostarp Ukrainā.
No Ukrainas ieceļojošu bērnu tiesības
Visiem bērniem, kas no Ukrainas ierodas ES, ātri un bez diskriminācijas vajadzētu būt pieejamam psiholoģiskajam atbalstam, veselības aprūpei un izglītībai. Īpaša uzmanība jāpievērš nepavadītiem bērniem. Ir svarīgi, lai viņi tiktu reģistrēti tūlīt pēc ierašanās. Viņiem ir jāsaņem visaptverošs atbalsts un aizsardzība, un pēc iespējas ātrāk vajadzētu piesaistīt bērnu aizsardzības dienestu pārstāvi. Ģimenes locekļu meklēšanai ir jābūt prioritātei.
Visiem bērniem (t. i., personām, kas jaunākas par 18 gadiem), kuri bēg no kara Ukrainā, ir tiesības uz aizsardzību ES. Viņu tiesības aptver:
- viņu identitātes, kā arī deklarētās galamērķa ES valsts reģistrāciju, viņiem ieceļojot ES; gadījumā, ja bērni neceļo kopā ar vecākiem vai citiem pieaugušajiem, kas par viņiem atbild, tiks reģistrēta arī to zināmo pieaugušo identitāte, kas viņus pavada ceļojumā vai gaida viņus;
- pēc iespējas drīzu piekļuvi aprūpei (tostarp mājoklim), veselības aprūpei (tostarp psiholoģiskajam atbalstam) un izglītībai;
- tiesības tikt tiesiski uzklausītiem un paust savu viedokli par jebkuru lēmumu, kas ir jāpieņem attiecībā uz viņiem (ja to pieļauj vecums un brieduma pakāpe).
Nepavadītu vai no ģimenes nošķirtu bērnu gadījumā viņiem ir arī tiesības uz pēc iespējas ātrāk ieceltiem aizbildņiem, kas viņiem nodrošinās vecāku aizgādnību līdz brīdim, kad viņus atkal varēs apvienot ar viņu vecākiem vai citiem viņu ģimenes locekļiem. Aizbildnis var būt viens no zināmajiem pieaugušajiem, ar kuriem bērns ir ceļojis, ja iestādes konstatē, ka tas atbilst bērna interesēm. Dažkārt aizbildnis var atšķirties no pieaugušajiem, kas rūpēsies par bērniem, piemēram, audžuģimenēs, uzņemšanas centros u. c. Bērniem ir tiesības lūgt, lai viņus neatšķir no zināmajiem pieaugušajiem, kuri spēj uzņemties atbildību par viņu aprūpi.
Pašlaik Komisija:
- atbalsta un finansē piekļuvi psihosociālajai aprūpei un pamatpakalpojumiem;
- atbalsta piemērotu apstākļu nodrošināšanu, lai varētu uzņemt un aprūpēt bāreņus un bērnus ar invaliditāti;
- veicina Eiropas Bērnu tiesību stratēģijas īstenošanu. Eiropas Garantijas bērniem nacionālajiem koordinatoriem būs svarīga loma valstu līmenī un labas prakses kopīgošanā ES līmenī;
- izmantojot ģimenes locekļu meklēšanas programmas, ģimeņu atkalapvienošanas nolūkā sadarbojas ar starptautiskām organizācijām;
- izmantojot atjaunoto Šengenas Informācijas sistēmu, atbalsta dalībvalstis to pūliņos, ko tās pieliek, lai cīnītos pret bērnu tirdzniecību un nolaupīšanu;
- izstrādā standartizētas operatīvās procedūras, pēc kurām tiek pārsūtīti nepavadīti nepilngadīgie un citi bērni ar īpašām vajadzībām, lai viņus pasargātu no ļaunprātīgas izturēšanās un cilvēku tirdzniecības riskiem.