Krievijas iebrukums Ukrainā apdraud pārtikas nodrošinājumu miljoniem cilvēku visā pasaulē, jo īpaši tādās valstīs ar zemiem ienākumiem, kas atkarīgas no pārtikas un mēslojuma importa.
Eiropas Savienība rīkojas, lai starptautiskās sadarbības ietvaros atjaunotu nodrošinātību ar pārtiku pasaulē. Tā arī mobilizē humāno palīdzību un atbalstu visvairāk skartajiem lauksaimniekiem.
2022. gada 14. novembris - Komisija pastiprina atbalstu, lai palīdzētu tiem, kurus visspēcīgāk skar pieaugošā pārtikas trūkuma postošā ietekme. Šajā sakarā tā 15 valstīm nodrošinās jaunu humānās palīdzības paketi 210 miljonu eiro apmērā. Tādējādi ES kopējais atbalsts pasaules nodrošinātībai ar pārtiku laikposmā no 2020. līdz 2024. gadam sasniegs 8 miljardus eiro.
Krievijas iebrukums Ukrainā atbalsojas visā pasaulē. Dzīvība un iztika ir apdraudēta miljoniem cilvēku — viņi nezina, vai varēs sasildīt savu mājokli un pabarot bērnus.
Krievijas agresija ir izraisījusi globālu pārtikas krīzi
Krievijas iebrukums Ukrainā ir tieši ietekmējis miljoniem cilvēku nodrošinātību ar pārtiku visā pasaulē. Ir palielinājušās izmaksas visā pārtikas piegādes ķēdē. Enerģijas un mēslošanas līdzekļu izmaksu pieaugums ir destabilizējis lauksaimniecības tirgu, un ir pamatīgi traucēta tirdzniecība ar Ukrainu un Krieviju.
Ukraina nodrošina vairāk nekā pusi no Pasaules Pārtikas programmas kviešiem. Bombardēšana un apšaudes neļauj Ukrainas lauksaimniekiem iesēt labību.
Krievija apzināti un mērķtiecīgi iznīcina lauksaimniecības tehniku, pārtikas krājumus, kā arī pārstrādes un transporta jaudas Ukrainā.
Krievija ierobežo pārtikas eksportu un simtiem kuģu ar kviešu kravām neļauj pamest Melnās jūras ūdeņus.
Sankcijas, ko ES ir noteikusi attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju, neattiecas uz lauksaimniecības nozari. Aizliegums ienākt ostās, kas noteikts kuģiem, kuri kuģo ar Krievijas karogu, neattiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktu iegādi, importu un pārvadājumiem.
ES reakcija
ES, ko valstis visā pasaulē uzskata par ilgstošas un uzticamas sadarbības partneri, strādā pie tā, lai panāktu globālo nodrošinātību ar pārtiku un izveidotu noturīgas pārtikas sistēmas.
Eiropas Savienībā patlaban pārtikas pieejamība nav apdraudēta, jo attiecībā uz daudziem lauksaimniecības produktiem mūsu kontinents lielā mērā ir pašpietiekams. Tomēr jāatzīmē, ka lauksaimniecības nozarē ES ir atsevišķu produktu, piemēram, dzīvnieku barības olbaltumvielu, neto importētāja. Šis aspekts kombinācijā ar resursu – tādu kā mēslošanas līdzekļi un fosilā enerģija – dārdzību lauksaimniekiem apgrūtina ražošanu un draud kāpināt pārtikas cenas.
Eiropas Komisija ierosina vairākus tūlītējus un vidēja termiņa pasākumus ar nolūku uzlabot globālo nodrošinātību ar pārtiku un atbalstīt ES lauksaimniekus un patērētājus, ņemot vērā pārtikas cenu un resursu izmaksu paaugstināšanos.
Mēs:
palīdzam izvest graudus no Ukrainas
sniedzam atbalstu neaizsargātām iedzīvotāju grupām
kāpinām pārtikas ražošanu
atceļam ierobežojumus pārtikas tirdzniecībai un veicinām piegādes avotu diversifikāciju
Centieni panākt, lai nevienam netrūktu pārtikas
Kultūraugu produkcijas samazināšanās un eksporta apjomu kritums no Krievijas un Ukrainas būtiski apdraud pārtikas pietiekamību un cenu pieņemamību ES kaimiņvalstīs gan Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, gan arī Āzijā un Subsahāras Āfrikā. Tas jo īpaši attiecas uz kviešiem, kas ir viens no pārtikas pamatproduktiem.
Kultūraugu produkcijas samazināšanās vispārējā ietekme
Komisija ir apņēmusies veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES kā pārtikas neto eksportētāja un vadošā lauksaimniecības pārtikas ražotāja veicina nodrošinātību ar pārtiku globālā mērogā. Pārtikas un tās apgādes sistēmu ziņā ES ir viena no galvenajām humānās palīdzības un attīstības palīdzības sniedzējām.
Gan humānās palīdzības vajadzības, gan izmaksas, visticamāk, palielināsies un radīs papildu spiedienu uz humānās palīdzības sniedzējiem. Kopš 2015. gada ES humānajai palīdzībai pārtikas jomā ir atvēlējusi vismaz 350 miljonus eiro gadā. Laikā no 2020. līdz 2024. gadam Eiropas Savienība pārtikas nodrošinājumam visā pasaulē ieguldīs 8 miljardus eiro. No 2021. līdz 2027. gadam ES atbalstīs pārtikas sistēmas aptuveni 70 partnervalstīs.
- 6. aprīlī ES un dalībvalstis apņēmās piešķirt vairāk nekā vienu miljardu eiro, lai uzlabotu pārtikas nodrošinājumu Sāhelas reģionā.
- 26. aprīlī ES un dalībvalstis apsolīja piešķirt 633 miljonus eiro steidzamam atbalstam un pārtikas sistēmu un izturētspējas stiprināšanai Āfrikas ragā.
24. septembrī ES piešķīra 600 miljonus eiro visneaizsargātākajām Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, kuras skārusi pārtikas krīze.
- 14. novembrī Komisija paziņoja par jaunu humānās palīdzības paketi 210 miljonu eiro apmērā 15 valstīm, kuras pieaugošā pārtikas trūkuma postošās sekas skar visspēcīgāk.
Attiecībā uz dienvidu kaimiņiem ES ir apstiprinājusi 225 miljonu eiro atbalsta paketi. Ar to paredzēts mīkstināt sekas iespējamām pārtikas krīzēm nākotnē, kas varētu rasties sakarā ar lielo atkarību no pārtikas importa, ko negatīvi ietekmē karš.
Turklāt ES arī turpmāk nelokāmi iestāsies pret pārtikas eksporta ierobežojumiem un pārtikas eksporta aizliegumiem un atbalstīs optimālu vienotā tirgus darbību.
Šī dziļā krīze apstiprina, ka visā pasaulē jāpaātrina pārtikas sistēmas pāreja uz ilgtspēju un izturētspēju, lai panāktu gatavību turpmākām krīzēm. Turpinot pārtikas sistēmām veltītajā ANO 2021. gada samitā iesākto, Komisija ir iesaistījusies astoņās globālās koalīcijās, kuru mērķis ir pārtikas sistēmas pārveide, izturētspēja un ilgtspējīga produktivitātes paaugstināšanās.
ES pieliek pamatīgas pūles, lai Ukrainā iestrēgušie graudi nonāktu pasaules tirgos. Tad ukraiņi varēs saņemt tik nepieciešamos finanšu līdzekļus, bet Pasaules Pārtikas programma — ilgi gaidītās piegādes.
ES atver solidaritātes joslas un finansē dažādus transporta veidus, lai palīdzētu Ukrainas labību nogādāt pasaules visneaizsargātākajām valstīm.
Lai mazinātu spiedienu pasaules pārtikas tirgos, ES arī kāpina savu ražošanu. Sadarbībā ar Pasaules Pārtikas programmu tā gādā, lai neaizsargātās valstis varētu iegādāties pieejamos krājumus un papildu produktus par pieņemamām cenām.
Komisija arī palīdz Ukrainai izstrādāt un īstenot tuvāka un vidēja termiņa pārtikas nodrošinājuma stratēģiju. Tās mērķis ir iespēju robežās piegādāt izejvielas lauku saimniecībām un paglābt transporta un glabāšanas iekārtas, tādējādi dodot Ukrainai iespēju pabarot savus iedzīvotājus un atgūt kontroli pār saviem eksporta tirgiem.
Lai tieši atbalstītu lauksaimniekus, kurus visvairāk skar paaugstinātās resursu izmaksas un eksporta tirgu slēgšana, viņiem valsts piešķīruma veidā tiks izdalīti 500 miljoni eiro. ES valstis šo atbalstu var papildināt ar valsts līdzekļiem līdz pat 200 %.
Lai pārvarētu naudas plūsmas grūtības, ar kurām pašlaik saskaras lauksaimnieki, ES valstis drīkstēs avansā izmaksāt lielākus KLP tiešos maksājumus.
Komisija līdz šim:
- ir piešķīrusi ārkārtas un pagaidu atkāpi, lai atļautu kultūraugu audzēšanu atmatā atstātajās platībās, vienlaikus saglabājot zaļināšanas maksājumus pilnā apmērā;
- ir ierosinājusi jaunu krīzes pagaidu regulējumu, kas attiecas arī uz lauksaimniekiem, mēslošanas līdzekļu ražotājiem un zivsaimniecības nozari.
Ņemot vērā īpaši sarežģīto situāciju cūkgaļas nozarē, Komisija ieviesīs tirgus drošības tīkla pasākumus cūkgaļas tirgus atbalstam.
Pasākumi ar mērķi uzlabot pārtikas pamatproduktu piedāvājumu palīdzēs mazināt cenu radīto spiedienu.
Dalībvalstis drīkst arī piemērot samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes un rosināt uzņēmējus ierobežot mazumtirdzniecības cenu kāpumu.
Turklāt dalībvalstis var arī izmantot tādus ES fondus kā Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (EAFVP), no kura tiek atbalstīti tādi ES valstu pasākumi kā pārtikas un/vai materiālas pamatpalīdzības sniegšana vismazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem.
Pārtikas sistēmu izturētspēja un ilgtspēja
Šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešams pastiprināt izturētspēju, mazinot Eiropas lauksaimniecības enerģētisko atkarību, kā arī atkarību no energoietilpīga importa un dzīvnieku barības importa. Izturētspējas labad ar stabilas daudzpusējas un divpusējas tirdzniecības politikas starpniecību jāpanāk, lai importa avoti un noieta tirgi kļūtu daudzveidīgi.