Pāriet uz galveno saturu

ES pasākumi ar mērķi uzlabot globālo nodrošinātību ar pārtiku

Wheat ear close up and yellow field with blue sky like Ukrainian flag
© Mykola Mazuryk / Adobe Stock

Humānā palīdzība un starptautiskā sadarbība pārtikas sistēmu stiprināšanai visā pasaulē

Šī informācija ir pieejama arī šādās valodās: arābu valoda | العربية | svahili | Kiswahili

Krievijas iebrukums Ukrainā apdraud pārtikas nodrošinājumu miljoniem cilvēku visā pasaulē, jo īpaši tādās valstīs ar zemiem ienākumiem, kas atkarīgas no pārtikas un mēslojuma importa.

Eiropas Savienība rīkojas, lai starptautiskās sadarbības ietvaros atjaunotu nodrošinātību ar pārtiku pasaulē. Tā arī mobilizē humāno palīdzību un atbalstu visvairāk skartajiem lauksaimniekiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā atbalsojas visā pasaulē. Dzīvība un iztika ir apdraudēta miljoniem cilvēku – viņi nezina, vai varēs sasildīt savu mājokli un pabarot bērnus.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena
Urzula fon der Leiena

Krievijas agresijas izraisītā globālā pārtikas krīze

Krievijas iebrukums Ukrainā ir tieši ietekmējis miljoniem cilvēku visā pasaulē, apdraudot viņu nodrošinātību ar pārtiku. Ir palielinājušās izmaksas visā pārtikas piegādes ķēdē. Enerģijas un mēslošanas līdzekļu izmaksu pieaugums ir destabilizējis lauksaimniecības tirgu, un ir pamatīgi traucēta tirdzniecība ar Ukrainu un Krieviju.

alt=""

Ukraina nodrošina vairāk nekā pusi no Pasaules Pārtikas programmas kviešiem. Bombardēšana un apšaudes neļauj Ukrainas lauksaimniekiem iesēt labību.

alt=""

Krievija apzināti un mērķtiecīgi iznīcina lauksaimniecības tehniku, pārtikas krājumus, kā arī pārstrādes un transporta jaudas Ukrainā.

alt=""

Krievija ierobežo pārtikas eksportu un simtiem kuģu ar kviešu kravām neļauj pamest Melnās jūras ūdeņus.

alt=""

Sankcijas, ko ES ir noteikusi attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju, neattiecas uz lauksaimniecības nozari. Aizliegums ienākt ostās, kas noteikts kuģiem, kuri kuģo ar Krievijas karogu, neattiecas uz lauksaimniecības un pārtikas produktu iegādi, importu un pārvadājumiem.

ES reakcija

ES, ko valstis visā pasaulē uzskata par ilgstošas un uzticamas sadarbības partneri, strādā pie tā, lai panāktu globālo nodrošinātību ar pārtiku un izveidotu noturīgas pārtikas sistēmas.

Eiropas Savienībā patlaban pārtikas pieejamība nav apdraudēta, jo attiecībā uz daudziem lauksaimniecības produktiem mūsu kontinents lielā mērā ir pašpietiekams. Tomēr jāatzīmē, ka lauksaimniecības nozarē ES ir atsevišķu produktu, piemēram, dzīvnieku barības olbaltumvielu, neto importētāja. Šis aspekts kombinācijā ar resursu – tādu kā mēslošanas līdzekļi un fosilā enerģija – dārdzību lauksaimniekiem apgrūtina ražošanu un draud kāpināt pārtikas cenas.

Eiropas Komisija ierosina vairākus tūlītējus un vidēja termiņa pasākumus ar nolūku uzlabot globālo nodrošinātību ar pārtiku un atbalstīt ES lauksaimniekus un patērētājus, ņemot vērā pārtikas cenu un resursu izmaksu paaugstināšanos.

Eiropas Savienība

alt=""

palīdz izvest graudus no Ukrainas

alt=""

sniedz atbalstu neaizsargātām iedzīvotāju grupām

alt=""

kāpina pārtikas ražošanu

alt=""

atceļ ierobežojumus pārtikas tirdzniecībai un veicina piegādes avotu diversifikāciju

Globālā pārtikas nodrošinājuma stiprināšana

18 miljardi eiro
investēti pārtikas nodrošinājuma uzlabošanai visā pasaulē (2020–2024)
Vairāk nekā 70 valstis
saņems atbalstu, lai uzlabotu savu pārtikas sistēmu noturību

Kultūraugu produkcijas samazināšanās vispārējā ietekme

Komisija ir apņēmusies veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES kā pārtikas neto eksportētāja un vadošā lauksaimniecības pārtikas ražotāja veicina nodrošinātību ar pārtiku globālā mērogā. Pārtikas un tās apgādes sistēmu ziņā ES ir viena no galvenajām humānās palīdzības un attīstības palīdzības sniedzējām.

Gan humānās palīdzības vajadzības, gan izmaksas, visticamāk, palielināsies un radīs papildu spiedienu uz humānās palīdzības sniedzējiem. Kopš 2015. gada ES humānajai palīdzībai pārtikas jomā ir atvēlējusi vismaz 350 miljonus eiro gadā. Laikā no 2020. līdz 2024. gadam Eiropas Savienība investēs 18 miljardus eiro, lai palīdzētu garantēt nodrošinājumu ar pārtiku visā pasaulē. No 2021. līdz 2027. gadam ES atbalstīs pārtikas sistēmas aptuveni 70 partnervalstīs.

  • 2022. gada 6. aprīlī ES un dalībvalstis apņēmās piešķirt vairāk nekā vienu miljardu eiro, lai uzlabotu pārtikas nodrošinājumu Sāhelas reģionā. 
  • 2022. gada 26. aprīlī ES un dalībvalstis apņēmās piešķirt 633 miljonus eiro steidzamam atbalstam un pārtikas sistēmu un izturētspējas stiprināšanai Āfrikas ragā.
  • 2022. gada 24. septembrī ES piešķīra 600 miljonus eiro visneaizsargātākajām Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, kuras skārusi pārtikas krīze.
  • 2022. gada 14. novembrī Komisija paziņoja par jaunu humānās palīdzības paketi 210 miljonu eiro apmērā, kas pieņemta, lai sniegtu atbalstu 15 valstīm, kuras pieaugošā pārtikas trūkuma postošās sekas izjūt visspēcīgāk.

ES ir pieņēmusi 225 miljonu eiro atbalsta paketi, kuru paredzēts piešķirt dienvidu kaimiņreģionam, lai mazinātu tādu iespējamo jauno pārtikas krīžu sekas, ko izraisījusi lielā atkarība no pārtikas importa, kuru apgrūtina karš.

Turklāt ES arī turpmāk nelokāmi iestāsies pret pārtikas eksporta ierobežojumiem un pārtikas eksporta aizliegumiem un atbalstīs optimālu vienotā tirgus darbību.

Šī dziļā krīze ir apliecinājums tam, ka visā pasaulē jāpaātrina pārtikas sistēmas pāreja uz ilgtspēju un izturētspēju, lai labāk sagatavotos turpmākām krīzēm. Turpinot pārtikas sistēmām veltītajā ANO 2021. gada samitā iesākto, Komisija ir iesaistījusies astoņās globālās koalīcijās, kuru mērķis ir pārtikas sistēmas pārveide, izturētspēja un ilgtspējīga produktivitātes paaugstināšanās.

Atbalsts Ukrainai

wheatfield

ES pieliek pamatīgas pūles, lai Ukrainā iestrēgušie graudi nonāktu pasaules tirgos. Tad ukraiņi varēs saņemt tik nepieciešamos finanšu līdzekļus, bet Pasaules Pārtikas programma – ilgi gaidītās piegādes.

Lai palīdzētu Ukrainas labību nogādāt pasaules visneaizsargātākajām valstīm, ES izveidoja un finansiāli atbalstīja solidaritātes joslas.

ES solidaritātes joslas – Ukrainas eksportam un importam nozīmīgi koridori

Aptuveni 68 miljoni tonnu
Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportēti pa solidaritātes joslām
Vairāk nekā 2 miljardi eiro –
Komisijas un starptautisko finanšu iestāžu mobilizētie līdzekļi pārrobežu savienojumu uzlabošanai starp ES dalībvalstīm un Ukrainu/Moldovu

Lai mazinātu spiedienu pasaules pārtikas tirgos, ES arī kāpina savu ražošanu. Sadarbībā ar Pasaules Pārtikas programmu tā gādā, lai neaizsargātās valstis varētu iegādāties pieejamos krājumus un papildu produktus par pieņemamām cenām.

Komisija arī palīdz Ukrainai izstrādāt un īstenot tuvāka un vidēja termiņa pārtikas nodrošinājuma stratēģiju. Tās mērķis ir iespēju robežās piegādāt izejvielas lauku saimniecībām un paglābt transporta un glabāšanas iekārtas, tādējādi dodot Ukrainai iespēju pabarot savus iedzīvotājus un atgūt kontroli pār saviem eksporta tirgiem.

ES solidaritāte ar Ukrainu

Atbalsts ES lauksaimniekiem

A woman checking the progress of the harvest in real time on her smartphone

Lai tieši atbalstītu lauksaimniekus, kurus visvairāk skar paaugstinātās resursu izmaksas un eksporta tirgu slēgšana, viņiem valsts piešķīruma veidā tiks izdalīti 500 miljoni eiro. ES valstis šo atbalstu var papildināt ar valsts līdzekļiem līdz pat 200 %.

Lai pārvarētu naudas plūsmas grūtības, ar kurām pašlaik saskaras lauksaimnieki, ES valstis drīkstēs avansā izmaksāt lielākus KLP tiešos maksājumus.

Komisija līdz šim

  • ir piešķīrusi ārkārtas un pagaidu atkāpi, lai atļautu kultūraugu audzēšanu atmatā atstātajās platībās, vienlaikus saglabājot zaļināšanas maksājumus pilnā apmērā;
  • ir ierosinājusi jaunu krīzes pagaidu regulējumu, kas attiecas arī uz lauksaimniekiem, mēslošanas līdzekļu ražotājiem un zivsaimniecības nozari.

Ņemot vērā īpaši sarežģīto situāciju cūkgaļas nozarē, Komisija ieviesīs tirgus drošības tīkla pasākumus cūkgaļas tirgus atbalstam.

Preventīvi pasākumi attiecībā uz noteiktu produktu importu no Ukrainas

Lai palīdzētu mazināt grūtības, ar kurām Ukrainas ražotāji un eksportētāji saskaras pēc Krievijas nepamatotās militārās agresijas, ES 2022. gada maijā nolēma ieviest autonomos tirdzniecības pasākumus, proti, apturēt ievedmuitas nodokļus, kvotas un tirdzniecības aizsardzības pasākumus, kas piemērojami Ukrainas eksportam uz Eiropas Savienību.

Reaģējot uz loģistikas problēmām, ko Bulgārijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā izraisīja Ukrainas izcelsmes kviešu, kukurūzas, rapšu un saulespuķu sēklu imports, 2023. gada 2. maijā stājās spēkā pagaidu ārkārtas un preventīvi pasākumi attiecībā uz to importu. Tā kā šajās piecās valstīs, kas robežojas ar Ukrainu, tirgus izkropļojumi vairs nav vērojami, preventīvo pasākumu termiņš beidzās 2023. gada 15. septembrī. Tomēr Ukraina piekrita no 2023. gada 16. septembra ieviest iedarbīgus pasākumus šo četru preču grupu eksporta kontrolei ar mērķi novērst tirgus situācijas kropļojumus kaimiņu dalībvalstīs. Tā arī apņēmās 30 dienu laikā ieviest juridiskus pasākumus, kas palīdzētu izvairīties no krasa graudu piedāvājuma pieauguma.

Komisija turpinās uzraudzīt situāciju, lai varētu reaģēt neparedzētās situācijās. Tā arī atturēsies no ierobežojumu noteikšanas, ja vien Ukraina būs ieviesusi iedarbīgus pasākumus, kuri pilnībā darbosies.

Atbalsts ES patērētājiem

A woman in the fruit and vegetable department of a supermarket

Pasākumi ar mērķi uzlabot pārtikas pamatproduktu piedāvājumu palīdzēs mazināt cenu radīto spiedienu.

Dalībvalstis drīkst arī piemērot samazinātas pievienotās vērtības nodokļa likmes un rosināt uzņēmējus ierobežot mazumtirdzniecības cenu kāpumu.

Turklāt dalībvalstis var arī izmantot tādus ES fondus kā Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (EAFVP), no kura tiek atbalstīti tādi ES valstu pasākumi kā pārtikas un/vai materiālas pamatpalīdzības sniegšana vismazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem.

Pārtikas sistēmu izturētspēja un ilgtspēja

Šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešams pastiprināt izturētspēju, mazinot Eiropas lauksaimniecības enerģētisko atkarību, kā arī atkarību no energoietilpīga importa un dzīvnieku barības importa. Izturētspējas labad ar stabilas daudzpusējas un divpusējas tirdzniecības politikas starpniecību jāpanāk, lai importa avoti un noieta tirgi kļūtu daudzveidīgi.