Spēcīgāka Eiropas aizsardzība

Komisija un Augstais pārstāvis Versaļas samitā 2022. gada 18. maijā nāca klajā ar ar analīzi par investīciju nepietiekamību aizsardzības jomā un ierosināja turpmākus pasākumus un darbības Eiropas aizsardzības tehniskās un rūpnieciskās bāzes (EDTIB) stiprināšanai.

2022. gada 19. jūlijā Komisija pieņēma priekšlikumu regulai, ar ko izveido instrumentu Eiropas aizsardzības nozares nostiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu (EDIRPA). Šis 500 miljonu eiro vērtais īstermiņa finanšu instruments kalpos par stimulu dalībvalstīm veikt kopīgu aizsardzības iepirkumu.

Šie pasākumi tiek veikti, reaģējot uz Krievijas neprovocēto agresiju pret Ukrainu, – iebrukuma sekas ir jūtamas arī Eiropas aizsardzības jomā, un tā rezultātā ir palielinājušies dalībvalstu militārie izdevumi. Tas sasaucas arī ar konferencē par Eiropas nākotni pausto aicinājumu uz izlēmīgāku ES rīcību aizsardzības jomā.

Kopīga aizsardzības iepirkuma darba grupa

Tūlītēju pasākumu ietvaros ir izveidota Kopīga aizsardzības iepirkuma darba grupa, kas sadarbosies ar dalībvalstīm. Tās mērķis ir nodrošināt koordinētu pieeju un novērst konfliktus starp dalībvalstu ļoti īsa termiņa iepirkuma vajadzībām, kas radušās jaunās drošības situācijas kontekstā. Darba grupa arī atvieglos Ukrainai sniegtās militārās palīdzības koordināciju.

ES instruments aizsardzības rūpniecības spēju stiprināšanai

Komisija 2022. gada jūlijā ierosināja īstermiņa ES instrumentu aizsardzības rūpniecības spēju stiprināšanai, izmantojot kopīgu iepirkumu. Instrumenta pamatā būs darba grupas darbs, un tas palīdzēs dalībvalstīm sadarbīgā veidā novērst vissteidzamākās un kritiskākās nepietiekamības. Komisija ir gatava divu gadu laikā no ES budžeta piešķirt 500 miljonus eiro, lai motivētu dalībvalstis šīs vajadzības risināt sadarbības ceļā. 

ES satvars kopīgam iepirkumam aizsardzības jomā

Šis īstermiņa instruments pavērs ceļu uz ES satvaru kopīgam iepirkumam aizsardzības jomā – Komisija 2022. gada trešajā ceturksnī ierosinās Eiropas aizsardzības investīciju programmas (EDIP) regulu, saskaņā ar kuru dalībvalstis varēs izveidot Eiropas aizsardzības spēju konsorciju (EDCC). Iesaistītās dalībvalstis ar EDCC starpniecību veiks kopīgus iepirkumus tādu aizsardzības spēju jomā, kas Eiropas Savienībā tiek attīstītas sadarbības ceļā un kam varēs izmantot atbrīvojumu no PVN. Turklāt saistīto ES finansējumu var piešķirt nozīmīgiem projektiem, kas ir ES interesēs.

Komisija un Augstais pārstāvis arī ierosina pakāpeniski virzīties uz kopīgu ES aizsardzības plānošanas un iepirkuma funkciju, kas ļautu skaidrāk definēt galvenās aizsardzības spēju prioritātes.

Pastiprināta Eiropas sadarbība aizsardzības jomā

Visbeidzot, pastiprinātai Eiropas sadarbībai aizsardzības jomā ir vajadzīgs arī stabils rīcības plāns, kas stiprinātu Eiropas aizsardzības rūpniecības jaudu. Šajā nolūkā Komisija īstenos šādus pasākumus:

• sadarbībā ar Eiropas Aizsardzības aģentūru veiks padziļinātu ES rūpnieciskās ražošanas pašreizējo un nepieciešamo papildu spēju apzināšanu;
• ierosinās kritiski svarīgo izejvielu iniciatīvu, tostarp leģislatīvus pasākumus, lai cita starpā atvieglotu aizsardzības rūpniecības piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām, tādējādi stiprinot ES noturību un piegādes drošību;
• strādās pie turpmākiem pasākumiem, lai nodrošinātu ar aizsardzību saistītu prasmju pieejamību rūpnieciskās jaudas palielināšanai;
• apsvērs iespējamus grozījumus divējāda lietojuma pētniecības un inovācijas regulējumā, lai uzlabotu sinerģiju starp civilajiem un aizsardzības instrumentiem;
• strādās pie turpmākiem pasākumiem (piemēram, uzaicinājumiem, kas ir koordinēti starp esošajiem ES instrumentiem un EIB aizdevumiem), lai atbalstītu kritiskās tehnoloģijas un rūpnieciskās jaudas, izstrādājot stratēģiskus projektus;
• veicot prioritāšu vispārējo pārskatīšanu ES ilgtermiņa budžeta vidusposma pārskatā, apsvērs iespēju stiprināt Eiropas Aizsardzības fonda budžetu un militāro mobilitāti, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu;
• paātrinās CASSINI iniciatīvas izveidi aizsardzībai, lai piesaistītu jaunus dalībniekus un atbalstītu inovāciju aizsardzības jomā.

EIB būtu arī jāizvērtē, vai palielināt atbalstu Eiropas aizsardzības rūpniecībai un kopīgam iepirkumam, pārsniedzot tās pastāvīgo atbalstu divējādam lietojumam.

Ierosinātie pasākumi padarīs ES par spēcīgāku starptautisku partneri – arī tādā organizācijā kā NATO, kas joprojām ir tās dalībvalstu kolektīvās aizsardzības pamats.

Komisija 2022. gada 15. februārī nāca klajā ar paziņojumu par savu turpmāko ieguldījumu Eiropas aizsardzības stiprināšanā. Tas ietver vairākas iniciatīvas jomās, kas ir būtiskas aizsardzības nozarei un drošībai ES iekšienē, kā arī ceļvedi attiecībā uz drošībai un aizsardzībai kritiski svarīgām tehnoloģijām. Šajā sakarā Komisija nāk klajā ar jauniem priekšlikumiem par to, kā veidot ciešāk integrētu un konkurētspējīgāku ES aizsardzības tirgu, jo īpaši veicinot sadarbību pašā Eiropas Savienībā un ar to.

Konkrēti, Komisija ir noteikusi svarīgākos jaunos darbības virzienus turpmākai Eiropas aizsardzības tirgus konkurētspējas stiprināšanai:

• apzināt veidus, kā radīt papildu stimulus dalībvalstu investīcijām galvenajās stratēģiskajās spējās un kritiski svarīgos veicinātājos, kuru izstrādei un/vai iepirkuma procedūrām tiek izmantotas ES sadarbības sistēmas;
• turpināt stimulēt kopīgu iepirkumu veikšanu tādu aizsardzības spēju jomā, kuras Eiropas Savienībā tiek attīstītas sadarbības ceļā;
• mudināt dalībvalstis turpināt virzību uz racionālāku un līdzīgāku praksi ieroču eksporta kontroles jomā, jo īpaši attiecībā uz aizsardzības spējām, kas izstrādātas kādas ES sadarbības sistēmas ietvaros.

Līdz 2022. gada beigām Eiropas Aizsardzības fonds būs investējis 1,9 miljardus eiro projektos, kas atbalsta zinātnisko izpēti aizsardzības jomā un aizsardzības spēju pilnveidošanu. Tas dos iespēju īstenot apjomīgus sadarbības projektus spēju pilnveidei un līdztekus stimulēs inovāciju aizsardzības jomā. Komisija izvērtēs papildu stimulus, kuri rosinātu sadarbīgas dalībvalstu investīcijas stratēģiskās aizsardzības spējās, kas ir attīstītas un/vai kopīgi iepirktas ES sadarbības sistēmu ietvaros.

Eiropas pētniecības un inovācijas veicināšana un stratēģisko atkarību mazināšana

Komisija patlaban veido Kritisko tehnoloģiju observatoriju, kura

• apzinās, uzraudzīs un novērtēs kritiski svarīgās tehnoloģijas kosmosa, aizsardzības un saistītajās civilajās nozarēs;
• apzinās tehnoloģiju atšķirības, kā arī stratēģisko atkarību un neaizsargātības pamatcēloņus;
• izstrādās ietekmes mazināšanas pasākumu ceļvežus un nodrošinās lēmumu pieņemšanai un finansēšanas mehānismiem noderīgu informāciju.

Kritiski svarīgu tehnoloģiju, pētniecības un inovāciju jomā Komisija

• turpinās uzlabot sinerģiju starp ES programmām un instrumentiem pētniecības un inovācijas jomā. Konkrēti, 2023. gadā Komisija nāks klajā ar pieeju divējāda lietojuma pētniecības un inovācijas veicināšanai ES līmenī, kura tiks piemērota precēm, tehnoloģijām un programmatūrai, ko var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem;
• Stratēģiskā drošības un aizsardzības kompasa kontekstā aicinās dalībvalstis apņemties izstrādāt koordinētu pieeju kritiskām tehnoloģijām;
• atbalstīs inovāciju un uzņēmējdarbību drošības un aizsardzības jomā, izmantojot vairākus instrumentus (piemēram, inkubatoru, investīciju apvienošanas instrumentu u. c.) un izveidojot ES aizsardzības inovācijas shēmu, kas apvieno šos centienus vienā satvarā;
• sistemātiskāk izvērtēs drošības un aizsardzības apsvērumus, īstenojot un pārskatot esošos vai izstrādājot jaunus ES rūpniecības un tirdzniecības instrumentus.

Stimuls kopīgam iepirkumam aizsardzības spēju jomā

Turpmākajos gados Komisija izvērtēs vairākus iespējamus instrumentus kopīgu iepirkumu veicināšanai tādu aizsardzības spēju jomā, kuras ES attīstītas sadarbības ceļā. Starp tiem ir, piemēram:

• priekšlikums ne vēlāk kā 2023. gada sākumā noteikt atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN);
• jaunu finansēšanas risinājumu ieviešana līdz 2023. gada vidum;
• iespējama Eiropas Aizsardzības fonda piemaksu mehānismu pārskatīšana.

Vienkāršota un labāk koordinēta eksporta kontrole

Komisija atzīst, ka ieroču eksporta kontrole ir valstu kompetencē, tomēr aicina dalībvalstis apzināt veidus, kā racionalizēt un pakāpeniski tuvināt savus ieroču eksporta un nodošanas kontroles noteikumus un praksi, jo īpaši attiecībā uz sadarbības ceļā attīstītām aizsardzības spējām.

Komisija kopā ar dalībvalstīm līdz 2022. gada beigām strādās pie tā, lai vēl vairāk tiktu atvieglota ES finansētu aizsardzībai paredzētu ražojumu nodošanu iekšējā tirgū.

Eiropas noturības uzlabošana

Lai varētu risināt mūsdienu drošības problēmas, ir jāstiprina Eiropas noturība. Jaunā Komisijas priekšlikuma mērķis ir to panākt, izmantojot svarīgas veicinošas iniciatīvas, jo īpaši tādas, kuru mērķis ir: