ES izveidos vienotu datu tirgu, kurā:

• dati būs pieejami gan visā ES, gan starp nozarēm visu personu interesēs;
• pilnībā tiks ievēroti ES noteikumi, jo īpaši privātuma un datu aizsardzības, kā arī konkurences tiesību jomā;
• būs taisnīgi, praktiski un skaidri datu piekļuves un izmantošanas noteikumi.

ES kļūs par pievilcīgu, drošu un dinamisku datu ekonomiku:

• nosakot skaidrus un taisnīgus noteikumus attiecībā uz piekļuvi datiem un to atkalizmantošanu;
• investējot nākamās paaudzes rīkos un infrastruktūrās, kurās dati tiks glabāti un apstrādāti;
• apvienojot spēkus Eiropas mākoņdatošanas jaudas jomā;
• apkopojot Eiropas galveno nozaru datus kopīgās un sadarbspējīgās datu telpās;
• sniedzot lietotājiem tiesības, rīkus un prasmes, ar ko viņi varēs pilnībā kontrolēt savus datus.

Ar 2022. gada februārī ierosināto Eiropas Datu aktu Komisija vēlas darīt pieejamu lielāku datu apjomu un visās ES ekonomikas nozarēs noteikt, kas un kādiem nolūkiem konkrētus datus var izmantot. Līdz šim neatrisinātu juridisku, ekonomisku un tehnisku jautājumu dēļ dati netiek izmantoti pilnā mērā, un ar jaunajiem noteikumiem tam būtu jāmainās. Paredzams, ka jaunie noteikumi ES dalībvalstīm līdz 2028. gadam radīs papildu IKP 270 miljardu eiro apmērā.

Patērētāji un uzņēmumi ģenerē datus, kad viņi izmanto produktus un pakalpojumus. Pateicoties Datu aktam, viņi varēs izmantot šādas priekšrocības:

• zemākas cenas par pēcpārdošanas pakalpojumiem un satīkloto objektu remontu;
• jaunas iespējas izmantot pakalpojumus, kuru pamatā ir piekļuve šiem datiem;
• labāka piekļuve ierīču savāktiem vai radītiem datiem.

• Ar tūkstošiem sensoru aprīkotie reaktīvie dzinēji ievāc un nosūta datus atpakaļ, lai nodrošinātu efektīvu darbību.
• Vējparki izmanto rūpniecības datus, lai samazinātu vizuālo ietekmi un optimizētu vēja enerģiju.
• Reāllaika satiksmes noslogojuma novēršanas navigācija ļauj ietaupīt līdz pat 730 miljoniem stundu. Darbaspēka izmaksās tie ir līdz pat 20 miljardiem eiro.
• Reāllaikā veikta ziņošana par vilcienu kavēšanos ļauj ietaupīt 27 miljonus darba stundu. Darbaspēka izmaksās tie ir 740 miljoni eiro.
• Labāka resursu sadale malārijas apkarošanai visā pasaulē ļautu samazināt veselības aprūpes izmaksas par 5 miljardiem eiro.