Eiropas Datu stratēģija

ES izveidos vienotu datu tirgu, kurā:

• dati būs pieejami gan visā ES, gan starp nozarēm visu personu interesēs;
• pilnībā tiks ievēroti ES noteikumi, jo īpaši privātuma un datu aizsardzības, kā arī konkurences tiesību jomā;
• būs taisnīgi, praktiski un skaidri datu piekļuves un izmantošanas noteikumi.

ES kļūs par pievilcīgu, drošu un dinamisku datu ekonomiku,

• nosakot skaidrus un taisnīgus noteikumus attiecībā uz datu piekļuvi un atkalizmantošanu;
• investējot nākamās paaudzes rīkos un infrastruktūrās, kurās dati tiks glabāti un apstrādāti;
• apvienojot spēkus Eiropas mākoņdatošanas jaudas jomā;
• apkopojot Eiropas galveno nozaru datus kopīgās un sadarbspējīgās datu telpās;
• sniedzot lietotājiem tiesības, rīkus un prasmes, ar ko viņi varēs pilnībā kontrolēt savus datus.

Ar Eiropas Datu aktu, kas stājās spēkā 2024. gada janvārī, Komisija vēlas darīt pieejamu lielāku datu apjomu, ieviešot jaunus noteikumus, kuri attiecas uz visām ES ekonomikas nozarēm un nosaka, kas un kādiem nolūkiem var izmantot datus un kas tiem var piekļūt. Līdz šim neatrisinātu juridisku, ekonomisku un tehnisku jautājumu dēļ dati netiek izmantoti pilnā mērā, un ar jaunajiem noteikumiem tam būtu jāmainās. Paredzams, ka jaunie noteikumi ES dalībvalstīm līdz 2028. gadam radīs papildu IKP 270 miljardu eiro apmērā.

Izmantojot produktus un pakalpojumus, patērētāji un uzņēmumi ģenerē datus. Datu akts tiem nodrošinās šādas priekšrocības:

• zemākas cenas par pēcpārdošanas pakalpojumiem un satīkloto objektu remontu;
• jaunas iespējas izmantot pakalpojumus, kuru pamatā ir piekļuve šiem datiem;
• labāka piekļuve ierīču savāktiem vai ģenerētiem datiem;
• jauni aizsardzības pasākumi pret datu nelikumīgu nosūtīšanu;
• samazinātas izmaksas, pārvietojot datus uz citu mākoņpakalpojumu sniedzēju.

• Ar tūkstošiem sensoru aprīkotie reaktīvie dzinēji ievāc un nosūta datus atpakaļ, lai nodrošinātu efektīvu darbību.
• Vējparki izmanto rūpnieciskos datus, lai samazinātu vizuālo ietekmi un optimizētu vēja enerģiju.
• Reāllaika satiksmes noslogojuma novēršanas navigācija ļauj ietaupīt līdz pat 730 miljoniem stundu. Darbaspēka izmaksās tie ir līdz pat 20 miljardiem eiro.
• Reāllaikā veikta ziņošana par vilcienu kavēšanos ļauj ietaupīt 27 miljonus darba stundu. Darbaspēka izmaksās tie ir 740 miljoni eiro.
• Labāka resursu sadale malārijas apkarošanai visā pasaulē ļautu samazināt veselības aprūpes izmaksas par 5 miljardiem eiro.