Kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotņu loma Covid-19 pandēmijas laikā

Kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotnes, kas saistītas ar Covid-19

Cīņa pret Covid-19 digitālajā laikmetā. Koronavīrusa būtība un nepieciešamība pēc uzvedības maiņas mūs pamudināja uz sociālās iesaistes instrumentu izmantojumu ar mērķi nodrošināt iespējas un motivēt cilvēkus veikt pasākumus un kopīgi cīnīties pret vīrusu. Pandēmijas pirmajos mēnešos digitālā kopiena sāka izmantot potenciālu, ko sniedz jaunās uzticamās tehnoloģijas (tādas kā tuvuma tehnoloģija Bluetooth), lai uzraudzītu un mazinātu pandēmiju, atvieglotu pacientu medicīnisko pēckontroli un sniegtu iedzīvotājiem norādījumus par to, kā cīnīties pret slimību.

22 sabiedrības veselības iestādes koronavīrusa izplatīšanās novēršanas pasākumu ietvaros ieviesa nacionālās izsekošanas un brīdināšanas lietotnes. Šajās lietotnēs pilsoņi varēja norādīt, ka viņi ir bijuši tiešā tādu personu tuvumā, kuru Covid-19 testa rezultāts bija pozitīvs. To lietojums bija drošs un brīvprātīgs, kā arī saskaņā ar privātuma aizsardzību. Kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotnes kā manuālo izsekošanu papildinošs līdzeklis efektīvi palīdzēja pārraut koronavīrusa infekcijas izplatīšanās ķēdi nacionālā un starptautiskā līmenī un glābt dzīvības.

2020. gada oktobrī Eiropas valstis un Eiropas Komisija izveidoja jaunu pakalpojumu, Eiropas apvienoto vārtejas serveri, un līdz ar to bija iespējama nacionālo lietotņu sadarbspēja visā Savienībā. Tas nozīmēja, ka visi cilvēki Eiropā varēja savas nacionālās lietotnes izmantot arī citās valstīs – līdz ar pilnīgu operatīvo sadarbspēju, drošu datu pārsūtīšanu un minimizētu informācijas apmaiņu visā Savienībā. Šis pakalpojums tika izstrādāts un ieviests rekordīsā laikā, sešos mēnešos pēc pirmajiem Covid-19 uzliesmojumiem Eiropā, un tas ir lielisks Eiropas sadarbības piemērs.

Pakalpojuma izmantojuma maksimuma punkts tika sasniegts 2021. gada rudenī – 19 Eiropas valstis izmantoja Eiropas vārtejas serveri, lai apmainītos ar informāciju par riska kontaktiem. Kopējais brīvprātīgo lejupielāžu skaits bija turpat 206 miljoni, bet aktīvo lietotāju skaits Eiropā un ES – desmitiem miljonu. 

Eiropas apvienotais vārtejas serveris — zīmīgākie dati

Šo kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotņu izmantojums bija brīvprātīgs, pilnībā ievērojot lietotāju privātumu. Atrašanās vietas izsekošana lietotnēs nebija iespējama.

Jau no paša sākuma bija paredzēts, ka nacionālās lietotnes un Eiropas vārtejas serveris darbosies līdz Covid-19 pandēmija beigām vai līdz brīdim, kad nacionālās valdības pārtrauc izmantot šo pakalpojumu. Vairākas valstis, lai ieviestu kontaktu izsekošanas lietotnes, pieņēma pagaidu noteikumus vai grozīja spēkā esošās tiesību normas (piemēram, noteikumus par datu aizsardzību, jaunus noteikumus par pandēmiju utt.). 2021. gada beigās Eiropas valstis sāka atslēgties no Eiropas vārtejas servera. No vienas puses, tas saskanēja ar pandēmijas labvēlīgo attīstību, no otras puses, daudzas Eiropas valstis pārtrauca izmantot nacionālo lietotni, vai beidzās speciālo tiesību normu spēkā esamības laiks.

2022. gada aprīlī Eiropas vārtejas serveris tika nodots Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC). Tādējādi ES varēja digitālās kontaktu izsekošanas spējas sasaistīt ar ECDC jaunajām pilnvarām.

Līdz 2023. gada februārim visas pārējās valstis, kas piedalījās, pārstāja izmantot sistēmu. Pēc tam Eiropas vārteja servera darbība tika pārtraukta. ECDC un Komisija ir paredzējušas reaktivizēšanas procedūru, lai vajadzības gadījumā šis pakalpojums atkal būtu pieejams ES dalībvalstīm.

Mobilās kontaktu izsekošanas lietotnes ES — nākotnes modelis?

Eiropas Komisija 2022. gada decembrī publicēja pētījumu, kas sniedz pārskatu par pieeju un gūtajām atziņām saistībā ar Covid-19 digitālo kontaktu izsekošanas lietotņu pārrobežu sadarbspēju, koordināciju, piemērojumu un epidemioloģisko ietekmi.

Dalībvalstis ir atzinušas, ka ES sadarbība dažādu digitālās darba grupu ietvaros efektivizējusi kontaktu izsekošanu pāri robežām — tostarp pateicoties tehniskajai palīdzībai, partneru atbalstam un vērtīgai informācijai. Rezultātā tika samazinātas arī vairāku nacionālo lietotņu īstenošanas un darbības izmaksas.

Pūliņi, kas tika pielikti saistībā ar kontaktu digitālu izsekošanu, apliecināja Eiropas spēju ātri panākt vienošanos par inovatīvu un jaunu tehnoloģiju nodrošināšanu miljoniem lietotāju tādā veidā, kas aizsargā privātumu — iedarbīgas koordinācijas un iesaistīto valstu sadarbības garā.

Sasniegumi

Laikā no 2020. gada līdz 2022. gada jūlijam kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotnes tika lejupielādētas vairāk nekā 206 miljonu reižu, tas nozīmē, kas tās brīvprātīgi lietoja miljoniem lietotāju. Izstrādātāji un Eiropas valstis izveidoja speciālas tīmekļvietnes un reklāmas materiālus, kā arī aizvadīja izpratnes veicināšanas kampaņas, lai veicinātu šo lietotņu izmantojumu. 

Epidemioloģiskās situācijas izmaiņas un infekcijas viļņi, kā arī jaunatklāti vīrusa varianti noveda pie intensīvas atslēgdatu plūsmas Eiropas apvienotajā vārtejas serverī, ar absolūto maksimuma vērtību — pāri par 700 tūkstošu vienā dienā, 2022. gada martā, augšupielādētu atslēgu.

* 7 valstīs: Somija, Īrija, Vācija, Islande, Francija, Šveice, Nīderlande
* 6 valstīs: Somija, Īrija, Vācija, Islande, Francija, Šveice

Lietotāju persondatu aizsardzība  

2020. gada aprīlī Eiropas Komisija ir publicēja kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotnēm veltītu ES rīkkopu, kā arī norādījumus par datu aizsardzību. Šajos resursos lietotnēm ir noteikti vairāki pamatprincipi:

• kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotnēm vajadzētu būt instalējamām un lietojamām tikai brīvprātīgi;
• datu minimizēšanas princips: tiek vākti tikai tie dati, kas ir absolūti nepieciešami pakalpojuma darbībai, ne vairāk;
• lietotnēm vajadzētu izmantot Bluetooth tehnoloģijā bāzētus tuvuma datus;
• izsekošanas lietotne neprasa un neizmanto nekādus lokalizācijas datus;
• kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotnes neļauj sekot līdzi personu kustībai;
• datus nevajadzētu glabāt ilgāk kā nepieciešams (14 dienas);
• dati būtu jāaizsargā, izmantojot mūsdienīgas metodes, jo īpaši šifrēšanu;
• lietotnes vajadzētu deaktivizēt, tiklīdz pandēmija ir beigusies.

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 9. pantu veselības datus uzskata par sensitīviem. Tāpēc tos drīkst apstrādāt, tikai ievērojot stingras prasības. Apkopotus statistikas datus par kontaktu izsekošanas lietotņu izmantojumu, kuri neļauj identificēt attiecīgās fiziskās personas, neuzskata par persondatiem, un tāpēc VDAR nav piemērojama.

Konteksts

2020. gada 8. aprīlī Komisija pieņēma ieteikumu, kas paredz atbalstu pakāpeniskai koronavīrusa ierobežošanas pasākumu atcelšanai, izmantojot mobilos datus un lietotnes. Šis ieteikums norāda uz galvenajiem principiem, kas piemērojami mobilo lietotņu izmantošanai sociālās distancēšanās pasākumos, brīdināšanā, prevencijā un kontaktu izsekošanā. Izmantojot lietotnes un datus, būtu jāievēro datu drošība un ES pamattiesības, tādas kā privātums un datu aizsardzība.

2020. gada 16. aprīlī e-veselības tīkla dalībvalstis ar Komisijas atbalstu pieņēma ES līmeņa rīkkopu par kontaktu izsekošanas lietotnēm, kas izmantojamas cīņā pret Covid-19. Tādējādi tika likti pamati vienotai Eiropas mēroga pieejai jautājumā par kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotnēm. 13. maijā e-veselības tīkls pieņēma sadarbspējas pamatnostādnes. Tās sīki izklāsta vajadzības sadarbspējas jomā dažādos kontaktu izsekošanas plūsmas posmos.

Turpinot iesākto darbu, 2020. gada jūnijā e-veselības tīkls pieņēma tehniskās specifikācijas un pamatnostādnes, kuras nosaka Eiropas apvienotā vārtejas servera arhitektūru, kas dalībvalstīm ļautu apmainīties ar kontaktu izsekošanas atslēgām. Pateicoties šai sistēmai, iedzīvotājiem, kas ceļo valstīs, kuras pievienojušās Eiropas apvienotajam vārtejas serverim, jāinstalē tikai viena lietotne. Persondatu apstrādes kārtība šajā vārtejas serverī tika pieņemta jūlijā, ievērojot grozījumu īstenošanas lēmumā par e-veselības tīklu.

Apvienotā vārtejas servera izstrāde un ieviešana tika pabeigta 2020. gada septembra beigās, tikai sešus mēnešus pēc pirmajiem slimības uzliesmojumiem Eiropā. Dalībvalstis tad varēja sākt pieslēgties sistēmai. Konkrētā momentā apvienotajā vārtejas serverī savienoto valstu maksimālais skaits bija 19 valstis. 2023. gada februārī no Eiropas apvienotā vārtejas servera sistēmas izstājās pēdējā valsts, un tagad sistēma ir neaktīva.