EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.7.2021

COM(2021) 555 final

2021/0200(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2021) 555 final} - {SWD(2021) 553 final} - {SWD(2021) 611 final} - {SWD(2021) 612 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

• Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ar paziņojumu par Eiropas zaļo kursu 1 ES ieviesa jaunu izaugsmes stratēģiju, kas tiecas ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Tā vēlreiz apstiprina Komisijas ieceri palielināt klimata mērķrādītājus, lai Eiropa līdz 2050. gadam kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Turklāt tās mērķis ir aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Eiropas zaļā kursa nepieciešamība un nozīme ir tikai pieaugusi, ņemot vērā ļoti smago Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Savienības iedzīvotāju veselību un ekonomisko labklājību.

Cīņa pret klimata pārmaiņām ir neatliekams uzdevums. Saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašā ziņojuma zinātniskajiem konstatējumiem CO2 neto nulles emisiju līmenis pasaulē ir jāsasniedz ap 2050. gadu, bet neitralitāte attiecībā uz visām pārējām siltumnīcefekta gāzēm — vēlāk šajā gadsimtā. Šis neatliekamais uzdevums prasa, lai ES pastiprinātu savas darbības un uzņemtos vadošo lomu pasaulē, līdz 2050. gadam kļūstot par klimatneitrālu pasaules daļu. Šis mērķis ir noteikts paziņojumā “Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” 2 .

Pamatojoties uz visaptverošu ietekmes novērtējumu, Komisijas 2020. gada septembra paziņojumā par Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšanu 3 (2030. gada klimata mērķrādītāja plāns) tika ierosināts kāpināt ES ieceru vērienu un izvirzīt visaptverošu plānu, lai palielinātu Eiropas Savienībai līdz 2030. gadam saistošo mērķi atbildīgā veidā samazināt neto emisijas par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. 2030. gadam izvirzītās vērienīgākās ieceres sniedz noteiktību rīcībpolitikas veidotājiem un investoriem, lai turpmākajos gados pieņemtie lēmumi nenovestu pie tādu emisijas līmeņu saglabāšanās, kas nav saskanīgi ar ES mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. 2030. gadam izvirzītais mērķrādītājs atbilst Parīzes nolīguma mērķim noturēt globālo temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C un censties to ierobežot līdz 1,5 °C.

Eiropadome 2020. gada decembra sanāksmē apstiprināja jauno ES saistošo mērķrādītāju 2030. gadam 4 . Eiropadome arī aicināja Komisiju “izvērtēt, kā visas ekonomikas nozares vislabāk var sniegt ieguldījumu 2030. gada mērķa sasniegšanā, un iesniegt vajadzīgos priekšlikumus kopā ar padziļinātu analīzi par ietekmi uz vidi, ekonomiku un sociālo jomu dalībvalstu līmenī, ņemot vērā nacionālos enerģētikas un klimata plānus un pārskatot pieejamo elastību”.

Šim nolūkam Regula, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru (“Eiropas Klimata akts”) 5 , padarīja ES līdz 2050. gadam sasniedzamo klimatneitralitātes mērķrādītāju juridiski saistošu un palielināja 2030. gadam izvirzīto ieceri, proti, līdz 2030. gadam ES siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas, no kurām atskaitīti piesaistījumi) samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Lai ievērotu Eiropas Klimata aktā noteikto un panāktu šīs līdz 2030. gadam izvirzītās vērienīgākās ieceres īstenošanu, Komisija ir izskatījusi pašreiz spēkā esošos tiesību aktus klimata un enerģētikas jomā, kas, visticamāk, siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam samazinātu tikai par 40 %, bet līdz 2050. gadam — par 60 %.

Šī tiesību aktu pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kā paziņots Komisijas klimata mērķrādītāja plānā, ir visaptverošākais pamatelements centienos īstenot vērienīgo jauno 2030. gada klimata mērķrādītāju, un visām ekonomikas nozarēm un rīcībpolitikām būs jādod savs devums.

Šā priekšlikuma, kas ir daļa no paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, mērķis ir grozīt Kopīgo centienu regulu 6 (“KCR”), lai veicinātu līdz 2030. gadam izvirzīto vērienīgāko ieceru īstenošanu. 2020. gada decembrī Eiropadome aicināja ES maksimāli izmakslietderīgi kopīgi sasniegt mērķrādītāju, saglabājot ES konkurētspēju un ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās izejas pozīcijas, īpašos valstu apstākļus un emisiju samazināšanas potenciālu. Tā sniedza tālākus norādījumus par galvenajiem elementiem pārskatītajā 2030. gada klimata un enerģētikas rīcībpolitikas satvarā. Lai visas tautsaimniecības mērogā panāktu vismaz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par vismaz 55 %, nozarēm, uz kurām attiecas Kopīgo centienu regula, būs jāpastiprina centieni. Ietekmes novērtējumā, kas pamato klimata mērķrādītāja plānu, norādīts, ka salīdzinājumā ar 2005. gadu kopējais samazinājums būtu jāpalielina par aptuveni 10 procentpunktiem, salīdzinot ar pašreizējo KCR mērķrādītāju (– 30 %). Nepieciešamība izskatīt KCR, izlemt par tās darbības jomu un kāpināt ieceru vērienu jau tika izklāstīta klimata mērķrādītāja plānā.

KCR pašlaik aptver visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kuras iekļautas ES mērķrādītājā un uz kurām neattiecas ne ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), ne Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) regula. Pašlaik tā attiecas uz siltumnīcefekta gāzu tiešajām emisijām no transporta (izņemot aviāciju un ārējo kuģniecību), ēkām, lauksaimniecības, rūpnieciskajām iekārtām un gāzēm, uz kurām neattiecas ES ETS, un atkritumiem, kā arī ar degšanu nesaistītām emisijām, ko rada enerģijas un produktu izmantošana. Tas ietver gan CO2 emisijas, gan ievērojamu daļu no emisijām, kas nav CO2 emisijas. KCR tika pieņemta 2018. gadā, lai līdz 2030. gadam samazinātu emisijas par 30 % 7 salīdzinājumā ar 2005. gadu; tas atbilst ES mērķrādītājam tautsaimniecības mērogā emisijas līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. KCR nosaka saistošus ikgadējus siltumnīcefekta gāzu emisijas mērķrādītājus dalībvalstīm, kuras kopīgi nodrošina šo samazinājumu. Ja tiesību akti nemainīsies, nozares, uz kurām pašlaik attiecas KCR, kopā panāktu 2030. gada emisiju samazinājumu par 32 % salīdzinājumā ar 2005. gadu 8 . Lai gan tas nozīmētu iepriekš minētā devuma (– 30 %) pārsniegšanu, tas tomēr būtu nepietiekams devums kopējā mērķrādītāja sasniegšanā — vismaz – 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, kā noteikts Eiropas Klimata aktā. Tāpēc šīs iniciatīvas vispārējais mērķis ir pārskatīt KCR tā, lai tā sekmētu 2030. gada vērienīgo klimatisko ieceri līdz 2030. gadam izmakslietderīgi un saskaņoti sasniegt vismaz 55 % siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, vienlaikus ņemot vērā vajadzību pēc taisnīgas pārkārtošanās un visu nozaru devuma ES centienos klimata jomā. Mērķis ir līdz 2050. gadam panākt pakāpenisku un līdzsvarotu virzību uz klimatneitralitāti.

Šis priekšlikums jaunina līdz 2030. gadam noteiktos valstu mērķrādītājus atbilstoši samazinājumam visās ES KCR darbības jomas nozarēs par 40 % salīdzinājumā ar 2005. gadu. Kopējā ES samazinājumā, kas panākams līdz 2030. gadam, dalībvalstis savu artavu dos saskaņā ar tām izvirzītajiem mērķrādītājiem, kas ir diapazonā no – 10 % līdz – 50 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.

• Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā rīcībpolitikas jomā 

Savienība, jo īpaši izmantojot paketi “Tīru enerģiju ikvienam Eiropā” 9 , īsteno vērienīgu dekarbonizācijas programmu, jo īpaši veidojot stabilu enerģētikas savienību, kas ietver 2030. gada mērķus attiecībā uz energoefektivitāti un atjaunīgās enerģijas izmantošanu.

Pakete klimata un enerģētikas jomā “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir visaptverošs solis Savienības tiesību aktu pārskatīšanā, lai nodrošinātu atbilstību vērienīgākajām ES klimatiskajām iecerēm. Visas paketē ietvertās iniciatīvas ir savstarpēji cieši saistītas.

Šis tiesību akta priekšlikums papildina citus paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” priekšlikumus, kuru mērķis ir kopīgi kā paketei nodrošināt klimata mērķu īstenošanu. ES līmenī īstenoto pasākumu un dalībvalstīs īstenoto pasākumu mijiedarbības nozīme un intensitāte pieaug. Tādēļ šis tiesību akta priekšlikums ir saskaņā ar:

a)Eiropas Klimata aktu;

b)pārskatīto Direktīvu 2003/87/EK par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) 10 ;

c)pārskatīto Regulu par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā (ZIZIMM) radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu;

d)grozījumiem Atjaunojamās enerģijas direktīvā (ES) 2018/2001 11 ar mērķi īstenot jauno līdz 2030. gadam noteikto klimata mērķrādītāju;

e)grozījumiem Energoefektivitātes Direktīvā 2012/27/ES 12 ar mērķi īstenot jauno līdz 2030. gadam noteikto klimata mērķrādītāju.

Kopā ar jauno ES Klimatadaptācijas stratēģiju, kuru Komisija pieņēma ar 2021. gada februāra paziņojumu “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” 13 , šī iniciatīva un pakete klimata un enerģētikas jomā “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ļaus Eiropai aktivizēties, lai risinātu klimata problēmas.

• Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām 

Paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” priekšlikumiem vajadzētu būt saskaņotiem ar visām ES darbībām un rīcībpolitikām, un tiem būtu jāpalīdz ES sasniegt vērienīgāko mērķrādītāju līdz 2030. gadam un nodrošināt sekmīgu un taisnīgu pārkārtošanos, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitātes mērķi, kā norādījusi Komisija savā paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”.

Tādējādi šī Kopīgo centienu regulas iniciatīva atbilst Savienības rīcībpolitikām, kas ietver zaļo un aprites ekonomiku, ilgtspējīgu un viedu mobilitāti, stratēģiju “No lauka līdz galdam”, ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam, rīcības plānu nulles piesārņojuma ieceres sasniegšanai un tiesību aktus atkritumu apsaimniekošanas jomā, pārskatīto Regulu par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (F-gāzu regula), pārskatīto Regulu par ozona slāni noārdošām vielām (Ozona regula), kā arī Savienības nostāju starptautiskajā arēnā un tās zaļā kursa diplomātiju.

Pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” kopā ar instrumentu Next Generation EU un daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam palīdzēs īstenot Eiropas iecerēto divējādo zaļo un digitālo pārkārtošanos. Šīs rīcībpolitikas apvienojumā ar ES finansiālo atbalstu palīdzēs novērst Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko krīzi un paātrinās pāreju uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku, sasaistot klimatrīcību ar ekonomikas izaugsmi, vienlaikus līdz 2050. gadam sasniedzot klimatneitralitāti. Kopumā ES budžets (DFS) 2021.–2027. gadam un pakete Next Generation EU nodrošinās, ka tiek sasniegts klimata rīcībpolitikas [aspektu] integrēšanas izdevumu mērķrādītājs 30 % apmērā. Saskaņā ar Next Generation EU iekļauto Atveseļošanas un noturības mehānismu katrā nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā vismaz 37 % apmērā būs jāiekļauj izdevumi, kas saistīti ar investīcijām klimata jomā. Kohēzijas politika sekmēs izdevumus klimata jomā 100 % apmērā no Taisnīgas pārkārtošanās fonda, vismaz 37 % apmērā no Kohēzijas fonda un 30 % no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Šie fondi var lielā mērā atbalstīt investīcijas un reformas, kas noteiktas nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, kuri pieņemti, pamatojoties uz Regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību 14 (Pārvaldības regula), un palīdzēt mazināt pārkārtošanās sociālekonomiskās izmaksas.

Turklāt, lai nodrošinātu lielāku konsekvenci dažādās rīcībpolitikas jomās un atbilstīgi Komisijas paziņojumam “Labāks regulējums: apvienojam spēkus, lai izstrādātu labākus tiesību aktus” 15 , Komisija uzlabo labāka regulējuma pamatnostādnes ar mērķi nodrošināt, ka visas tās iniciatīvas atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu”, tādējādi ievērojot Eiropas Klimata aktā noteiktos pienākumus.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE 

• Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 192. pants. Saskaņā ar LESD 191. pantu un 192. panta 1. punktu Eiropas Savienība palīdz sasniegt šos un citus šādus mērķus: saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, sekmēt starptautiska mēroga pasākumus, risināt reģionālas un pasaules vides problēmas un jo īpaši cīnīties pret klimata pārmaiņām.

• Subsidiaritāte

Klimata pārmaiņas ir pārrobežu problēma, ko nevar atrisināt, rīkojoties tikai valsts vai vietējā līmenī. Jāīsteno klimatrīcības koordinēšana Eiropas un, ja iespējams, pasaules mērogā. ES rīcība ir pamatota, ņemot vērā subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Eiropas Savienība kopš 1992. gada izstrādā kopīgus risinājumus un cenšas panākt globālu rīcību klimata pārmaiņu problēmas risināšanā. Konkrētāk, rīcība ES līmenī nodrošinās, ka 2030. gadam izvirzītie un ilgtermiņa emisijas samazināšanas mērķi tiek sasniegti izmakslietderīgi, vienlaikus nodrošinot taisnīgumu un vidisko integritāti. LESD 191. līdz 193. pants paredz un precizē ES kompetenci klimata pārmaiņu jomā.

• Proporcionalitāte

Šis priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tas paredz vienīgi tos pasākumus, kuri ir vajadzīgi, lai izmakslietderīgi sasniegtu ES siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķrādītāju 2021.–2030. gada periodā, tajā pašā laikā nodrošinot taisnīgumu un vidisko integritāti.

Eiropas Klimata aktā ir noteikts, ka līdz 2030. gadam visas ekonomikas mērogā siltumnīcefekta gāzu emisijas ES jāsamazina vismaz par 55 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni. Šis priekšlikums aptver lielu daļu no šīm siltumnīcefekta gāzu emisijām, un, lai sasniegtu šo mērķi, tiek pārskatīta KCR.

• Juridiskā instrumenta izvēle

Šīs iniciatīvas galvenais mērķis ir atjaunināt KCR noteiktos mērķrādītājus, lai tos saskaņotu ar vērienīgāko ieceri, kas izvirzīta 2030. gadam, un tāpēc priekšlikuma mērķi vislabāk var sasniegt ar regulu, ievērojot iepriekšējo likumdošanas instrumentu juridiski saistošu nacionālo emisiju samazināšanas mērķrādītāju noteikšanai.

3.EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI 

• Ex post novērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

KCR tika pieņemta 2018. gadā, izvērtējot 16 iepriekšējo sistēmu, Lēmumu par kopīgiem centieniem (LKC) Nr. 406/2009/EK 17 . Kopumā Lēmuma Nr. 406/2009/EK iespaidā dalībvalstis aktīvāk apsver, kādus jaunus šo nozaru emisijas samazināšanas pasākumus ieviest un kā vislabāk tos izstrādāt.

• Apspriedes ar ieinteresētajām personām

KCR pārskatīšana balstās uz atsauksmēm, kas saņemtas 2030. gada klimata mērķrādītāja plāna sagatavošanas laikā un pēc tā iesniegšanas.

Precīzāk, šā priekšlikuma vajadzībām Komisija 2020. gada 29. oktobrī publicēja sākotnējo ietekmes novērtējumu, kurā izklāstīti pārskatīšanas sākotnējie apsvērumi un rīcībpolitikas iespējas. Sākotnējais ietekmes novērtējums bija pieejams atsauksmēm no 2020. gada 29. oktobra līdz 2020. gada 26. novembrim, un tika saņemts 101 viedoklis 18 .

Turklāt, lai savāktu pierādījumus un nodrošinātu lielāku pārredzamību, Komisija no 2020. gada 13. novembra līdz 2021. gada 5. februārim organizēja sabiedrisko apspriešanu. Šī apspriešana tika uzsākta vienlaikus ar konsultācijām par ETS direktīvu, ZIZIMM regulu un Regulu par CO2 emisiju standartu noteikšanu vieglajiem pasažieru automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem. Sabiedriskajā apspriešanā tika saņemti 45 678 viedokļi, no kuriem 45 403 viedokļus iesniedza kampaņā iesaistītie pilsoņi. Atlikušos 276 viedokļus iesniedza uzņēmēju asociācijas, uzņēmumi, privātpersonas, publiskās iestādes un arodbiedrības. Lielākā daļa respondentu bija vienisprātis, ka KCR aptvertajām nozarēm būtu jānodrošina lielāks emisiju samazinājums un dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni un jātiecas uz vērienīgākiem mērķrādītājiem. Lielākā daļa respondentu atbalstīja paralēlu KCR un ETS pārklājumu gadījumā, ja ETS tiek attiecināta arī uz ēkām un autotransportu, un šādu iespēju atbalstīja lielākā daļa NVO un pilsoņu. Mazāka, tomēr ievērojama respondentu daļa atbalstīja KCR nozaru darbības jomas samazināšanu, bet privātajā sektorā šo iespēju atbalstīja daudz mazāk (īpaši enerģētikas nozarē). Detalizēts sabiedriskās apspriešanas kopsavilkums un rezultāti ir sniegti šā priekšlikuma ietekmes novērtējuma 2. pielikumā.

2021. gada 1. jūnijā Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Timmermanss un komisārs Šmits rīkoja sociālo partneru uzklausīšanu, lai apspriestu paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ekonomisko un sociālo dimensiju. Sociālie partneri izteica atbalstu mērķrādītājam, kas paredz emisijas samazināt par 55 %, un izteica savu viedokli par dažādiem paketes priekšlikumiem. 

• Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Līdz ar citiem priekšlikumiem un ietekmes novērtējumiem, kas pievienoti rīcībpolitikas pasākumu paketei “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, šis priekšlikums paredz izmantot arī integrētu modelēšanas rīku kopumu, kas aptver visas ES ekonomikas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Izmantojot šos rīkus, tiek izveidots galveno scenāriju kopums, kas ietvers konsekventus rīcībpolitiku kopumus atbilstoši palielinātajam 2030. gada klimata mērķrādītājam, balstoties uz scenārijiem, kas izstrādāti 2030. gada klimata mērķrādītāja plānam. Scenāriju pamatā ir atjauninātais ES 2020. gada atsauces scenārijs (REF2020) 19 , kas ir ES un nacionālo energosistēmu attīstības un siltumnīcefekta gāzu emisiju prognoze saskaņā ar pašreizējo rīcībpolitisko satvaru 20 , kurš ietver Covid-19 ietekmi. Šie scenāriji tika sagatavoti, izmantojot līgumu ar E3MLab, Atēnu Nacionālo tehnisko universitāti, IIASA un EuroCare, sadarbojoties ar dalībvalstu ekspertiem, izmantojot atsauces scenārija ekspertu grupu, un detalizētie modelēšanas rezultāti tiks publicēti kopā ar juridiskajiem priekšlikumiem.

Galvenais modelēšanas kopums, ko izmantoja, lai sagatavotu šajā ietekmes novērtējumā izklāstītos scenārijus, ir veiksmīgi izmantots Komisijas enerģētikas un klimata rīcībpolitikas novērtējumos. Piemēram, tas tika izmantots Komisijas priekšlikumos par klimata mērķrādītāja plānu 21 , lai analizētu palielināto 2030. gada klimatmitigācijas mērķrādītāju, ilgtermiņa stratēģiju 22 , kā arī ES klimata un enerģētikas rīcībpolitikas satvaru 2020. un 2030. gadam.

Modelēšanas sistēma, ko pielieto enerģijas, transporta un CO2 emisiju prognozēšanai, balstās uz diviem modeļiem: i) Cenu izraisīta tirgus līdzsvara sistēma 23 (PRIMES); ii) PRIMES-TREMOVE (transporta modelis). Siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņojuma informācijas un simulācijas (GAINS) modelis tiek izmantots tādu siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozēm, kas nav CO2 emisijas, Globālās biosfēras pārvaldības (GLOBIOM-G4M) modeļi — zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības emisiju un piesaistījumu prognozēm, bet globālās daudzvalstu lauksaimniecības nozares (CAPRI) modelis — lauksaimniecības darbības prognozēm.

Turklāt priekšlikums balstās uz: i) datiem par emisijām un pieredzi, kas gūta, īstenojot ES uzraudzības, ziņošanas un pārbaudes sistēmas; ii) pierādījumiem, kas apkopoti ietekmes novērtējumā, ar kuru atbalsta 2016. gada priekšlikumu par KCR; iii) iepriekšējiem pētījumiem par autotransporta un ēku izraisītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Balstoties uz REF2020, ir izstrādāts “galveno” rīcībpolitikas scenāriju kopums. Scenāriji ir veidoti tā, lai sasniegtu siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazinājumu par 55 %, izmantojot rīcībpolitikas paketes, kas atbilst dažādos ietekmes novērtējumos izpētītajiem rīcībpolitikas variantiem. Šos galvenos rīcībpolitikas scenārijus papildina daži specifiski varianti un papildu analīzes, kas aprakstītas ietekmes novērtējumā un kas pamato šo priekšlikumu, un saistītie ietekmes novērtējumi rīcībpolitikas paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”.

• Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumi dažādām rīcībpolitikas paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” iniciatīvām ir balstīti uz integrētiem modelēšanas scenārijiem, kas atspoguļo, kā dažādi rīcībpolitikas instrumenti, kam ir ietekmes uz uzņēmējiem, mijiedarbojas, lai nodrošinātu to komplementaritāti, saskaņotību un rezultativitāti 2030. un 2050. gadam izvirzīto vērienīgo klimatisko ieceru īstenošanā (sk. iepriekšējo iedaļu).

Šim priekšlikumam pievienotais ietekmes novērtējums papildina analīzi, kas veikta 2020. gada ietekmes novērtējumā, kuru izmantoja, gatavojot 2030. gada klimata mērķrādītāja plānu. Tas kalpoja par analītisko pamatu, lai izvirzītu mērķi līdz 2030. gadam vismaz par 55 % samazināt neto siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un 2050. gada klimatneitralitātes mērķi.

Regulējuma kontroles padome 2021. gada 19. aprīlī sniedza pozitīvu atzinumu, vienlaikus dodot ieteikumus uzlabojumiem. Ietekmes novērtējumā tika izdarīti attiecīgi grozījumi. Galvenās izmaiņas skar šādus jautājumus:

·uzlabots problēmu apraksts ar mērķi pietiekami labi identificēt pašreizējās KCR trūkumus;

·saskaņotība ar citām saistītajām iniciatīvām, jo īpaši ar ETS un ZIZIMM pārskatīšanu, un Eiropas Klimata aktu;

·norādes par KCR darbības jomas saglabāšanas proporcionalitāti nozarēs, uz kurām attieksies jaunā ETS;

·uzlabots un precizēts centienu sadalījums starp dalībvalstīm;

·uzlabota ietekmēto personu un viņu izjustās ietekmes identificēšana, vēlamā varianta izmaksas un ieguvumi, kā arī detalizēts ieinteresēto personu viedoklis.

• Rīcībpolitikas varianti

Ietekmes novērtējumā analizēti trīs galvenie rīcībpolitikas varianti:

1.paplašināt ETS darbību, attiecinot to uz dažām nozarēm, uz kurām pašlaik attiecas KCR (t. i., uz ēkām un autotransportu), vienlaikus paturot šādas nozares arī KCR darbības jomā;

2.pārnest dažas nozares uz ETS (t. i., ēkas un autotransportu) un attiecīgi samazināt KCR darbības jomu;

3.Pārnest noteiktas nozares uz ETS (visu veidu fosilā kurināmā sadedzināšanu) un pakāpeniski pārtraukt KCR darbību, apvienojot KCR iekļautās ar enerģiju nesaistītās emisijas no lauksaimniecības ar nozarēm, kas iekļautas ZIZIMM regulā (tā sauktajā zemes sektorā), un iekļaut atlikušās nozares attiecīgajos klimata rīcībpolitikas instrumentos un īpašajā jaunajā regulējumā (ja nepieciešams), kas aptvertu visas ETS neietilpstošās nozares, uz kurām pašlaik attiecas KCR regulējums.

1. un 2. varianta ietvaros ietekmes novērtējumā aplūkots arī atbilstošais emisiju samazināšanas mērķrādītāju kāpinājuma līmenis, proti, vai pieaugumam vajadzētu būt lielam vai mērenam, centienu sadalījums starp dalībvalstīm un to devums kopējā mērķrādītāja sasniegšanā, ikgadējo iedales apjomu trajektoriju sākumpunkts, kā arī ETS un ZIZIMM elastības iespējas.

Līdz šim ES ETS direktīva, KCR un ZIZIMM regula kopā ir aptvērušas dažādu ekonomikas nozaru siltumnīcefekta gāzu emisijas, un katra no tām nosaka aptverto nozaru ieguldījumu kopējā mērķrādītāja sasniegšanā. Zināmi jautājumi rodas, uz jaunām nozarēm attiecinot oglekļa cenas noteikšanu, kas ir svarīgs līdzeklis siltumnīcefekta gāzu emisiju apkarošanā.

Izveidojot jaunu emisijas kvotu tirdzniecību attiecībā uz autotransportu un ēkām, bija jāapsver pašas Kopīgo centienu regulas darbības joma, ņemot vērā šā instrumenta un visas klimata rīcībpolitikas struktūras lietderību, izmaksefektivitāti un taisnīgumu. Līdzīgi arī ZIZIMM regulas darbības jomas maiņa, pārveidojot to par zemes izmantošanas instrumentu, varētu ietekmēt KCR darbības jomu. Tomēr ZIZIMM priekšlikums paredz tikai nacionālos mērķrādītājus attiecībā uz zemes sektoru pēc 2030. gada, un tāpēc tas neietekmē KCR priekšlikumu, kura termiņš ir ierobežots līdz 2030. gadam. Turklāt ietekmes novērtējumā ir apsvērti un novērtēti dažādi KCR darbības jomas varianti, jo īpaši tas, vai nozare ir vai nav iekļauta gan KCR, gan emisijas kvotu tirdzniecībā, un/vai zemes izmantošanas instruments ietekmētu kopējā ES mērķrādītāja sasniegšanu līdz 2030. gadam.

Emisijas kvotu tirdzniecības piemērošana tādām nozarēm kā ēkas un autotransports aptvers aptuveni pusi no pašreizējās Kopīgo centienu regulas pārraudzītajām emisijām. Tāpat kā pašreizējā ETS, šāda sistēma integrēs CO2 cenu ekonomiskajos un finanšu lēmumos un būs svarīgs instruments, lai stimulētu uzņēmumu un patērētāju izmakslietderīgu rīcību šajās nozarēs visās dalībvalstīs. Tajā pašā laikā oglekļa cena pati par sevi efektīvā veidā nenodrošinātu nepieciešamo pārveidi attiecīgajās nozarēs. 2030. gada klimata mērķrādītāja plānā tika secināts, ka nepārprotami ir nepieciešamas komplementāras un mērķorientētas rīcībpolitikas. Tā var novērst tirgus nepilnības un sadalīt stimulus, paātrināt tehnoloģiskās pārmaiņas un koordinēti attīstīt nepieciešamo infrastruktūru (piemēram, ēku renovācijai, elektrifikācijai un ūdeņraža tehnoloģijām rūpniecībā).

Tāpēc būtu pāragri atstāt plānoto ēku un autotransporta emisiju samazinājumu tikai emisijas kvotu tirdzniecības ziņā. Šādu iespēju būs vērts pienācīgi apsvērt gaidāmajā KCR izskatīšanā, kuras pamatā būs pieredze, kas gūta no emisijas kvotu tirdzniecības šajās divās nozarēs.

Vēlamais variants ir palielināt KCR vērienīgos mērķus atbilstoši izmaksu ziņā efektīvām prognozēm, lai sasniegtu kopējās vērienīgās klimatiskās ieceres 2030. gadam, kas noteiktas 2030. gada klimata mērķrādītāja plānā. Emisijas kvotu tirdzniecības paplašināšana, attiecinot to uz jaunām nozarēm — autotransportu un būvniecību —, vienlaikus saglabājot tās KCR darbības jomā, tiek uzskatīta par ieguldījumu KCR mērķrādītāja sasniegšanā, nevis par tā aizstāšanu.

Lai palielinātu nacionālos mērķrādītājus saskaņā ar KCR, šā instrumenta ietvaros ir jāpārskata taisnīgums un izmaksu efektivitāte. Attiecībā uz taisnīgumu novērtējumā secināts, ka mērķrādītāja noteikšanas pieejas atjaunināšana, balstoties uz IKP uz vienu iedzīvotāju, joprojām ir atbilstoša, vienlaikus piemērojot ierobežotu skaitu plānoto korekciju, lai novērstu bažas par izmaksu efektivitāti. Kopumā tas veicinās konverģenci attiecībā uz emisiju apjomu uz vienu iedzīvotāju šajās nozarēs visā ES.

Lai nodrošinātu maksimālu izmaksefektivitāti, paredzams, ka visas esošās elastības iespējas tiks izmantotas ar kāpināto ieceru vērienu, ko atspoguļo ES 40 % KCR mērķrādītājs. Elastības instrumenti gan to mēroga, gan darbības ziņā tiek uzskatīti par piemērotiem visas rīcībpolitikas izmaksefektivitātes uzlabošanai.

No 2023. līdz 2030. gadam būs jānosaka jauni valstīm saistošie ierobežojumi, kas izteikti ikgadējā emisiju iedales apjomā, pakāpeniski sasniedzot katras dalībvalsts 2030. gada mērķrādītāju. Emisiju iedales apjoms 2023., 2024. un 2025. gadam tiks aprēķināts, balstoties uz siltumnīcefekta gāzu emisiju datiem par 2005. gadu un 2016. līdz 2018. gadu, ko Komisija ir izskatījusi saskaņā ar KCR 4. panta 3. punktu. Lai nodrošinātu lielāku precizitāti, ikgadējā emisiju iedales apjoma aprēķins 2026. līdz 2030. gadam tiks balstīts uz vidējām siltumnīcefekta gāzu emisijām katrā dalībvalstī 2021., 2022. un 2023. gadā pēc visaptverošas nacionālo inventarizācijas datu izskatīšanas, ko Komisija veiks 2025. gadā.

Turklāt Komisijai 2027. gadā ir jāveic visaptveroša nacionālās inventarizācijas datu izskatīšana, lai nodrošinātu atbilstību KCR, kā paredzēts Pārvaldības regulas 38. pantā. Komisija ar īstenošanas aktu palīdzību noteiks šo divu visaptverošo izskatīšanu tvērumu, lai izvairītos no nevajadzīgas uzdevumu dublēšanās.

Eiropas Klimata akts paredz, ka, lai nodrošinātu pietiekamus mitigācijas pasākumus līdz 2030. gadam, neto piesaistījumu ieguldījums siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā (vismaz 55 % līdz 2030. gadam) nepārsniedz 225 Mt CO2 ekv. Šis Eiropas Klimata akta noteikums neskar Savienības tiesību aktu pārskatīšanu. Ierosinātais ZIZIMM regulas vēriena palielinājums kopā ar esošo ZIZIMM elastības iespēju sadalīšanu izmantošanai katrā no piecu gadu atbilstības periodiem samazina varbūtību neizpildīt Klimata akta prasības. Tomēr KCR sektora elastības iespēju nodrošināšana attiecībā uz ZIZIMM nozarēm un ierobežotas elastības iespējas pretējā virzienā ļaus dalībvalstīm sekmīgi pildīt savus individuālos pienākumus.

Tiek ierosināts izveidot jaunu mehānismu papildu rezerves veidā. Dalībvalstis var izlemt tajā nepiedalīties. Šo rezervi varētu izmantot tikai pēc tam, kad ir izpildītas Klimata akta prasības, lai panāktu valstu atbilstību KCR mērķrādītājiem, otrā atbilstības perioda beigās neizmantotos ZIZIMM kredītus 24 pārnesot uz tām dalībvalstīm, kurām tas ir vajadzīgs. Tomēr šīs rezerves izmantošana būs iespējama tikai tad, ja ZIZIMM sektora rezultāti pārsniegs plānotos.

• Normatīvā atbilstība un vienkāršošana 

Saskaņā ar Komisijas apņemšanos panākt labāku regulējumu priekšlikums ir sagatavots iekļaujoši, ievērojot pārredzamību un pastāvīgi iesaistot ieinteresētās personas.

KCR dalībvalstīm nosaka emisiju samazināšanas mērķrādītājus nacionālā līmenī. Tādējādi dalībvalstu ziņā ir izlemt, kā šos mērķrādītājus sasniegt (subsidiaritātes apsvērumu dēļ). Šis priekšlikums, vienlaikus pārskatot mērķrādītājus, kas katrai dalībvalstij jāsasniedz līdz 2030. gadam, neuzliek papildu administratīvo slogu valstu pārvaldes iestādēm, kuras šajā jomā ir galvenās aktores, uz kurām attiecas KCR.

• Pamattiesības 

Priekšlikumā tiek ievērotas pamattiesības, un tas atbilst principiem, kas jo īpaši nostiprināti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā 25 . Jo īpaši tas veicina mērķi sasniegt augstu vides aizsardzības līmeni saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pantā noteikto ilgtspējīgas attīstības principu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU 

Priekšlikuma, ar ko groza KCR, pareiza īstenošana būs izšķiroša, lai sasniegtu tā mērķus un Eiropas Klimata aktā noteiktos mērķus. Lai palielinātu KCR mērķrādītājus, būs nepieciešami papildu pasākumi nacionālā līmenī un dalībvalstīm būs jāpārskata un jāīsteno stingrākas klimatrīcības stratēģijas. Tāpēc ir vajadzīgi spēju veidošanas atbalsta pasākumi, kas jāīsteno piecu gadu laikā (2023.–2027. gads), ļaujot dalībvalstīm pielāgoties stingrākai prasību sistēmai. Atbalsta pasākumu kopējās paredzamās izmaksas ir 1 750 000 EUR.

Priekšlikumā ir arī pārskatītas ZIZIMM elastības iespējas, kas noteiktas KCR 7. pantā, un izveidota jauna brīvprātīga rezerve, papildu rezerve, kas palīdzētu dalībvalstīm sasniegt savus individuālos mērķrādītājus, ļaujot tām izmantot neizmantotos neto piesaistījumus, kas radušies laikā no 2026. līdz 2030. gadam, ar nosacījumu, ka 2030. gadā tiks sasniegts Savienības mērķrādītājs samazināt emisijas par 55 % ar maksimālo neto piesaisti, kas noteikta 225 Mt CO2 ekv. līmenī, kā prasīts Eiropas Klimata aktā. Šie grozījumi prasīs korekcijas Savienības reģistrā, kas būs jāīsteno ar ārpakalpojumu sniedzēja atbalstu, un paredzamās izmaksas ir 600 000 EUR.

Iepriekš minētie uzdevumi prasīs arī Komisijas dienestu spēju palielināšanu; tiem būs vajadzīgas trīs jaunas AD amata vietas, kas arī sniegs atbalstu koplēmuma procesā. Pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā ir sniegta detalizēta informācija par šā priekšlikuma ietekmi uz ES budžetu.

IT izstrādes un iepirkuma izvēles iepriekš apstiprinās Eiropas Komisijas Informācijas tehnoloģiju un kiberdrošības padome.

5.CITI ELEMENTI 

• Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība 

Pārredzama un regulāra ziņošana par dalībvalstu pienākumiem apvienojumā ar pamatīgām atbilstības pārbaudēm ir pamatelementi, ar ko var nodrošināt progresu ceļā uz ES ilgtermiņa emisiju samazināšanas saistību izpildi. Iniciatīva saglabā KCR atbilstības režīmu un turpina balstīties uz stingru uzraudzības, ziņošanas un pārbaudes sistēmu, kas paredzēta Pārvaldības regulā. Progresa regulārā novērtēšanā Komisija cita starpā izmantos informāciju, ko dalībvalstis iesniegušas un paziņojušas saskaņā ar Pārvaldības regulu. Te ietilpst informācija par siltumnīcefekta gāzu emisijām, rīcībpolitikām un pasākumiem, prognozēm un pielāgošanos. Komisija šo informāciju izmantos arī vides politikas īstenošanas pārskatos un vides rīcības programmu uzraudzībā. No dalībvalstīm iegūto informāciju var papildināt ar sistemātiskiem atmosfēras novērojumiem uz vietas, kā arī tālizpētes novērojumiem, piemēram, tādiem, ko nodrošina Copernicus.

Priekšlikuma lietderība pārskatīto 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanā ir atkarīga no dalībvalstu spējas pielāgot savus plānus un stratēģijas, lai enerģiskāk reaģētu uz klimata pārmaiņu problēmu. Šajā kontekstā Komisija ieviesīs spēju veidošanas pasākumus, lai atbalstītu dalībvalstis to centienos iekļaut pārskatītos mērķrādītājus savos nacionālajos klimata plānos un stratēģijās, to vidū nacionālajos enerģētikas un klimata plānos.

Šī iniciatīva arī saglabā spēkā esošos izskatīšanas noteikumus, proti, prasa, lai Komisija sešu mēnešu laikā pēc katras globālās izsvēršanas, par ko panākta vienošanās saskaņā ar Parīzes nolīguma 14. pantu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas darbību. Pirmā globālā izsvēršana notiks 2023. gadā, un pēc tam tā tiks atkārtota ik pēc pieciem gadiem.

Visbeidzot, KCR, tās regulējošā instrumenta atbilstība un darbības joma tiks izskatīta, lai attīstītu klimata un enerģētikas politikas satvaru pēc 2030. gada, ņemot vērā dažādu instrumentu mijiedarbību, jo īpaši emisijas kvotu tirdzniecības attiecināšanu uz jaunām nozarēm un lauksaimniecības zemes izmantošanas un mežsaimniecības pīlāra regulējumu.

• Detalizēts īpašo priekšlikuma noteikumu skaidrojums

1. pants 

Šajā pantā ir visi ierosinātie KCR grozījumi, proti:

1)1. pants. Priekšmets: atjaunināt atsauci uz ES līmeņa KCR emisiju samazināšanas mērķrādītāju;

2)2. pants. Darbības joma: pielāgot darbības jomas definīciju, ņemot vērā ierosināto jūras transporta iekļaušanu Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā;

3)4. panta 2. un 3. punkts. Ikgadējie emisiju līmeņi 2021.–2030. gada periodā: atjaunināt regulējumu, saskaņā ar kuru Komisija 2023.–2030. gadam noteiks dalībvalstu jaunos ikgadējos emisiju līmeņus. Jaunajā regulējumā ir iekļauts atjaunināts ikgadējais nacionālais emisiju iedales apjoms, izmantojot jaunos datus, kas būs pieejami tikai 2025. gadā. Ņemot vērā neskaidrības, kas saistītas ar Covid-19 pandēmijas vidējā termiņa ietekmi uz ekonomiku un atveseļošanās ātrumu, 2025. gada izskatīšana dos iespēju koriģēt ikgadējo emisiju iedales apjomu 2026. līdz 2030. gadam, lai nodrošinātu, ka tas nav ne pārāk pielaidīgs, ne pārāk stingrs;

4)6. pants, jauns 3.a punkts. ES ETS elastības iespēja: paredzēt Maltai termiņu, kurā norādīt, vai tā plāno izmantot palielinātās ETS elastības iespējas. Šis jaunais termiņš ir nepieciešams, jo, ņemot vērā tās ekonomikas īpatnības, Maltai KCR II pielikuma grozījuma rezultātā būs pieejamas lielākas ETS elastības iespējas;

5)7. pants. ZIZIMM piesaistījumu izmantošana: sadalīt ZIZIMM elastības iespējas izmantošanu divos piecu gadu periodos un katram periodam noteikt maksimālo robežu, kas atbilst pusei no kopējās summas; svītrot 2. punktu, ņemot vērā, ka plānotās izmaiņas III pielikuma nosaukumā tiks veiktas, grozot KCR, kā ierosināts šajā dokumentā (sk. 9. punktu tālāk tekstā);

6)Jauna panta (11.a panta) pievienošana: izveidot brīvprātīgu papildu rezervi (ko veido visi neizmantotie ZIZIMM kredīti otrā atbilstības perioda beigās), kas jāizmanto dalībvalstīm, lai sasniegtu KCR noteikto 2030. gada mērķrādītāju, ar nosacījumu, ka ES līmeņa mērķrādītājs par 55 % emisiju samazinājumu tiek sasniegts, veicot maksimālo ieguldījumu 225 Mt CO2 ekv. neto piesaistījumu apmērā saskaņā ar Eiropas Klimata aktu. Šīs papildu elastības iespējas atvieglos atbilstības nodrošināšanu tām dalībvalstīm, kurām var būt grūtības tikt galā ar stingrākiem nacionālajiem mērķrādītājiem gan KCR, gan ZIZIMM darbības nozarē, taču tikai perioda beigās;

7)I pielikums. Dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumi: iekļaut dalībvalstu jaunos emisiju samazināšanas mērķrādītājus, kas līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2005. gada līmeņiem jāsasniedz nozarēs, uz kurām attiecas KCR;

8)II pielikums. ETS elastības iespējas: palielināt Maltas ETS elastības iespēju limitu no 2 % uz 7 %;

9)III pielikums: grozīt tā nosaukumu saskaņā ar jauno 7. panta tekstu.

2021/0200 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 26 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 27 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)2016. gada novembrī stājās spēkā Parīzes nolīgums, kas pieņemts 2015. gada decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (“Parīzes nolīgums”). Tā puses ir vienojušās globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.

(2)Savienība ir ieviesusi tādu tiesisko regulējumu, lai varētu sasniegt 2030. gadam noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju — vismaz 40 % —, ko 2014. gadā pirms Parīzes nolīguma stāšanās spēkā apstiprināja Eiropadome. Tiesību akti, ar kuriem minēto mērķrādītāju īsteno, cita starpā ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK 28 (ar ko izveido Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 29 (kas prasa, lai dalībvalstis līdzsvarotu siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumus zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 30 , kas nosaka nacionālos mērķrādītājus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam sektoros, uz kuriem neattiecas ne Direktīva 2003/87/EK, ne Regula (ES) 2018/841.

(3)Eiropas zaļais kurss 31 apvieno visaptverošu savstarpēji pastiprinošu pasākumu un iniciatīvu kopumu, kuru mērķis ir Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un tas nosaka jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā ekonomikas izaugsme ir atsaistīta no resursu izmantojuma. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā šī pārkārtošanās atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus un īpaši ietekmē dažas nelabvēlīgākā situācijā esošas grupas, piemēram, vecākus cilvēkus, personas ar invaliditāti un personas, kas pieder pie rasu minoritātes vai etniskas minoritātes. Tāpēc ir jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša un nevienu neatstāj novārtā.

(4)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119 32 (“Eiropas Klimata akts”) Savienība tiesību aktos ir iekļāvusi mērķrādītāju līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā. Minētā regula turklāt Savienībai nosaka saistības iekšējās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

(5)Lai minētās saistības, kā arī Savienības devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu 33 , kas pieņemts UNFCCC satvarā, īstenotu, Savienības tiesiskais regulējums būtu jāpielāgo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanai.

(6)Regula (ES) 2018/842 dalībvalstīm nosaka pienākumus attiecībā uz to minimālajiem 2021.–2030. gada perioda devumiem virzībā uz Savienības pašreizējo mērķrādītāju, kas paredz siltumnīcefekta gāzu emisijas sektoros, uz kuriem attiecas minētās regulas 2. pants, līdz 2030. gadam samazināt par 30 % (salīdzinot ar 2005. gada līmeni). Tajā arī izklāstīti noteikumi, kā noteikt ikgadējos emisiju sadales apjomus un kā izvērtēt dalībvalstu virzību uz to minimālo devumu izpildi.

(7)Lai gan emisijas kvotu tirdzniecība attieksies arī uz autotransporta un jūras transporta, kā arī ēku siltumnīcefekta gāzu emisijām, Regulas (ES) 2018/842 darbības joma tiks saglabāta. Tas nozīmē, ka Regula (ES) 2018/842 arī turpmāk būs piemērojama vietējās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām, bet ne starptautiskās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tas, kuras no dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ietilpst Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā, ņemamas vērā atbilstības pārbaudēs, arī turpmāk tiks noteikts pēc tam, kad būs pabeigta inventarizācijas pārskatu izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 34 .

(8)Komisija 2020. gada 17. septembra paziņojumā 35 norādīja, ka palielināto 2030. gada vispārējo mērķrādītāju var sasniegt tikai tad, ja ieguldījumu tā sasniegšanā dod visas nozares.

(9)Eiropadome 2020. gada 11. decembra secinājumos norādīja, ka 2030. gada mērķrādītāju Savienība sasniegs kopīgi pēc iespējas izmakslietderīgākā veidā, ka šajos centienos piedalīsies visas dalībvalstis, ņemot vērā taisnīguma un solidaritātes apsvērumus un nevienu neatstājot novārtā, un ka jaunais 2030. gada mērķrādītājs jāsasniedz tā, lai saglabātu Savienības konkurētspēju un ņemtu vērā dalībvalstu — arī salu dalībvalstu un salu — atšķirīgos izejas punktus un valsts apstākļu specifiku un emisiju samazināšanas potenciālu, kā arī īstenotos centienus.

(10)Lai sasniegtu mērķrādītāju, kas paredz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 55 %, sektoriem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2018/842, emisijas būs pakāpeniski jāsamazina, līdz tās 2030. gadā sasniegs –40 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.

(11)Šajā nolūkā katras dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājs 2030. gadam ir jāpārskata. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja pārskatīšanā būtu jāizmanto tā pati metodika, kas tika izmantota, pieņemot Regulu (ES) 2018/842, proti, lai nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu centienu sadalījumu, nacionālie devumi tika noteikti, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās spējas un izmaksefektivitātes iespējas. Maksimālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, kas katrai dalībvalstij jāpanāk līdz 2030. gadam, tāpēc būtu jānosaka, ņemot vērā izskatīto to attiecīgās dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni 2005. gadā, kuras aptver šī regula, neieskaitot verificētās siltumnīcefekta gāzu emisijas no iekārtām, kuras tika ekspluatētas 2005. gadā un kuras Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā tika iekļautas tikai pēc 2005. gada.

(12)Tāpēc no šīs regulas pieņemšanas gada būs jānosaka jauni saistoši nacionālie ierobežojumi, kas izteikti kā ikgadējie emisiju sadales apjomi un paredz pakāpeniski virzīties uz katras dalībvalsts 2030. gada mērķrādītāju, vienlaikus paturot spēkā ikgadējos ierobežojumus, kas Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/2126 36 noteikti iepriekšējiem gadiem.

(13)Covid-19 pandēmija ir Savienības ekonomiku un tās emisiju līmeni ietekmējusi tādā mērā, ko vēl nav iespējams pilnīgi izteikt skaitliski. No otras puses, Savienība realizē līdz šim lielāko stimulu kopumu, un tas var ietekmēt arī emisiju līmeni. Ņemot vērā šo nenoteiktību, ir lietderīgi emisiju datus 2025. gadā izskatīt un ikgadējos emisiju sadales apjomus vajadzības gadījumā vēl pielāgot.

(14)Tāpēc ir lietderīgi ikgadējos emisiju sadales apjomus 2026.–2030. gadam 2025. gadā atjaunināt. To darot, vajadzētu balstīties uz nacionālo inventarizācijas pārskatu datu visaptverošu izskatīšanu, ko Komisija veic, lai noteiktu vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas katrā dalībvalstī 2021., 2022. un 2023. gadā.

(15)Kā nosaka Regula (ES) 2018/842, vērtējot dažu dalībvalstu atbilstību Regulai (ES) 2018/842, var ņemt vērā ierobežota emisijas kvotu daudzuma anulēšanu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Ņemot vērā Maltas ekonomikas īpašo struktūru, minētās dalībvalsts nacionālais emisiju samazināšanas mērķrādītājs, kura pamatā ir iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, ievērojami pārsniedz tās izmakslietderīgo samazinājumu potenciālu, tāpēc ir lietderīgi Maltas piekļuvi minētajai elastības iespējai palielināt, tomēr neapdraudot virzību uz Savienības 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāju.

(16)Papildus minētajai elastības iespējai, vērtējot dažu dalībvalstu atbilstību Regulai (ES) 2018/842, var ņemt vērā arī ierobežotu neto piesaistījumu un neto emisiju daudzumu zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā (ZIZIMM) (“ZIZIMM elastības iespēja”). Lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gadam tiek īstenoti pietiekami mitigācijas centieni, ir lietderīgi ZIZIMM elastības iespējas izmantošanu ierobežot, šīs elastības iespējas izmantošanas laiku sadalot divos atsevišķos laikposmos un katram nosakot ierobežojumu, kas atbilst pusei no Regulas (ES) 2018/842 III pielikumā noteiktā maksimālā neto piesaistījumu daudzuma. Turklāt ir lietderīgi III pielikuma virsrakstu grozīt saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 grozījumu, kas izdarīts ar Komisijas 2020. gada 28. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2021/268 37 . Tas nozīmē, ka Regulai (ES) 2018/842 vairs nav jānodrošina juridiskais pamats, kas Komisijai dod iespēju pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt regulas III pielikuma virsrakstu. Tāpēc Regulas (ES) 2018/842 7. panta 2. punkts būtu jāsvītro.

(17)Ņemot vērā, ka Regula (ES) 2018/841 no 2026. gada ieviesīs pastiprinātu atbilstības režīmu, ir lietderīgi atcelt to siltumnīcefekta gāzu emisiju atskaitījumus, kas katrai dalībvalstij 2026.–2030. gada periodā radušās zemes sektorā, pārsniedzot piesaistījumus. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza 9. panta 2. punkts.

(18)Vērienīgāku mērķrādītāju noteikšana saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 samazinās dalībvalstu spēju radīt neto piesaistījumus, ko var izmantot, lai panāktu atbilstību Regulai (ES) 2018/842. Turklāt ZIZIMM elastības iespējas izmantošanas laika dalījums divos atsevišķos laikposmos vēl vairāk ierobežos neto piesaistījumu pieejamību tam, lai varētu nodrošināt atbilstību Regulai (ES) 2018/842. Tāpēc dažas dalībvalstis var saskarties ar grūtībām sasniegt tām ar Regulu (ES) 2018/842 noteiktos mērķrādītājus, bet dažām dalībvalstīm — tām pašām vai citām — var rasties neto piesaistījumi, kurus tam, lai nodrošinātu atbilstību Regulai (ES) 2018/842, izmantot nevar. Ja vien tiek sasniegti Regulas (ES) 2021/1119 3. pantā noteiktie Savienības mērķi, it sevišķi attiecībā uz neto piesaistījumu maksimālo robežu, ir lietderīgi izveidot jaunu brīvprātīgu mehānismu — papildu rezervi —, kas dalībvalstīm palīdzēs izpildīt saistības.

(19)Tāpēc Regula (ES) 2018/842 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2018/842 groza šādi:

1)regulas 1. pantā “30 %” aizstāj ar “40 %”;

2)regulas 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“Šo regulu piemēro siltumnīcefekta gāzu emisijām no IPCC avota kategorijām “enerģētika”, “rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana”, “lauksaimniecība” un “atkritumi”, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999*, bet ne siltumnīcefekta gāzu emisijām no Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītajām darbībām, izņemot darbību “jūras transports”.

*  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).”;

3)regulas 4. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Ievērojot šīs regulas 5., 6. un 7. pantā paredzētās elastības iespējas un ievērojot pielāgojumus saskaņā ar tās 10. panta 2. punktu, un ņemot vērā jebkādus atskaitījumus, kam par iemeslu ir Lēmuma Nr. 406/2009/EK 7. panta piemērošana, katra dalībvalsts nodrošina, ka tās siltumnīcefekta gāzu emisijas

a) 2021. un 2022. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas noteiktas, ievērojot šā panta 3. punktu, bet beigu punkts — attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 1. ailē. Dalībvalsts lineārās trajektorijas izejas punkts ir vai nu piecās divpadsmitajās daļās no laika perioda starp 2019. un 2020. gadu, vai 2020. gadā — atkarībā no tā, kurš no abiem attiecīgajai dalībvalstij aprēķina rezultātā dod mazāku sadales apjomu;

b) 2023., 2024. un 2025. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2022. gads un attiecīgās dalībvalsts ikgadējais emisiju sadales apjoms, kas attiecīgajam gadam noteikts saskaņā ar šā panta 3. punktu, bet beigu punkts — attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 2. ailē;

c) 2026.–2030. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2024. gads un 2021., 2022. un 2023. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko dalībvalsts ziņojusi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. pantu, bet beigu punkts — attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 2. ailē.

3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros katrai dalībvalstij nosaka ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gadam tonnās CO2 ekvivalenta saskaņā ar 2. punktā noteiktajām lineārajām trajektorijām.

2021. un 2022. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz visaptverošu izskatīšanu, kurā izskatīti visjaunākie valsts inventarizācijas pārskata dati par 2005. un 2016.–2018. gadu, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu, un norāda katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas izmantota minēto ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanai.

2023., 2024. un 2025. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas norādīta saskaņā ar otro daļu, un izskatītajām par 2016., 2017. un 2018. gadu iesniegto valsts inventarizācijas pārskata datu vērtībām, kas minētas otrajā daļā.

2026.–2030. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas norādīta saskaņā ar otro daļu, un jaunākajiem visaptveroši izskatītajiem valsts inventarizācijas pārskata datiem par 2021., 2022. un 2023. gadu, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. pantu.”;

4)regulas 6. pantā iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a Malta Komisijai līdz 2023. gada 31. decembrim paziņo, vai tā, lai nodrošinātu atbilstību 9. pantam, plāno izmantot 1. punktā minēto ES ETS kvotu anulēšanu ierobežotā apmērā līdz II pielikumā noteiktajai procentuālajai daļai par katru gadu no 2025. līdz 2030. gadam.”;

5)regulas 7. pantu groza šādi:

a)    virsrakstu aizstāj ar šādu:

“ZIZIMM neto piesaistījumu papildu izmantošana”;

b)    panta 1. punktu groza šādi:

i)    ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Ja dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijas pārsniedz tās konkrēta gada ikgadējo emisiju sadales apjomu, ieskaitot jebkādu saskaņā ar šīs regulas 5. panta 3. punktu rezervē atlikto ikgadējo emisiju sadales apjomu, tad attiecībā uz konkrēto gadu dalībvalsts atbilstības nolūkā saskaņā ar šīs regulas 9. pantu var ņemt vērā daudzumu, kas nepārsniedz kopējo neto piesaistījumu un kopējo neto emisiju summu visās Regulas (ES) 2018/841 darbības jomā ietvertajās uzskaites kategorijās, ar nosacījumu, ka”;

ii)    punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) kopējais daudzums, ko ņem vērā attiecīgajai dalībvalstij par 2021.–2025. gadu, nepārsniedz pusi no šīs regulas III pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteiktā maksimālā kopējo neto piesaistījumu apjoma;

aa) kopējais daudzums, ko ņem vērā attiecīgajai dalībvalstij par 2026.–2030. gadu, nepārsniedz pusi no šīs regulas III pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteiktā maksimālā kopējo neto piesaistījumu apjoma;”

iii)    panta 2. punktu svītro;

6)regulas 9. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Ja dalībvalsts Regulas (ES) 2018/841 4. pantā minētās siltumnīcefekta gāzu emisijas 2021.–2025. gada periodā ir pārsniegušas tās piesaistījumus, kā konstatēts saskaņā ar minētās regulas 12. pantu, centrālais administrators no attiecīgās dalībvalsts ikgadējiem emisiju sadales apjomiem atskaita tādu daudzumu, kas atbilst CO2 ekvivalenta tonnās izteiktam siltumnīcefekta gāzu emisiju pārsniegumam par attiecīgajiem gadiem.”;

7)regulā iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

Papildu rezerve

1. Ja Savienība siltumnīcefekta gāzu neto emisijas līdz 2030. gadam ir samazinājusi vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119** 3. pantu un ņemot vērā neto piesaistījumu maksimālo robežu, Savienības reģistrā izveido papildu rezervi.

2. Dalībvalstis, kas nolemj ne dot devumu papildu rezervē, ne arī gūt labumu no tās, savu lēmumu paziņo Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

3. Papildu rezervi veido neto piesaistījumi, kas iesaistītajām dalībvalstīm 2026.–2030. gada periodā radušies virs to attiecīgajiem mērķrādītājiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841, pēc tam, kad atskaitīti abi šie elementi:

a)elastības iespējas, kas izmantotas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 11.–13.b pantu;

b)daudzumi, kas ņemti vērā atbilstības nolūkā saskaņā ar šīs regulas 7. pantu.

4. Ja saskaņā ar 1. punktu ir izveidota papildu rezerve, iesaistītā dalībvalsts var to izmantot, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijas pārsniedz tās ikgadējo emisiju sadales apjomu 2026.–2030. gada periodā;

b)dalībvalsts ir izsmēlusi elastības iespējas, ko paredz 5. panta 2. un 3. punkts;

c)dalībvalsts, ciktāl iespējams, ir izmantojusi neto piesaistījumus saskaņā ar 7. pantu, pat ja minētais daudzums nesasniedz III pielikumā noteikto līmeni, un

d)dalībvalsts nav veikusi nekādus neto pārskaitījumus citām dalībvalstīm saskaņā ar 5. pantu.

5. Ja dalībvalsts izpilda 4. punktā izklāstītos nosacījumus, tā no papildu rezerves saņem papildu daudzumu līdz tās iztrūkuma apmēram, un šis daudzums izmantojams atbilstības panākšanai saskaņā ar 9. pantu.

Ja kopējais daudzums, kas jāsaņem visām dalībvalstīm, kuras izpilda šā panta 4. punktā izklāstītos nosacījumus, pārsniedz daudzumu, kas papildu rezervei iedalīts saskaņā ar šā panta 3. punktu, attiecīgo daudzumu, kas būtu jāsaņem katrai no minētajām dalībvalstīm, proporcionāli samazina.

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).”;

8)Regulas (ES) 2018/842 I pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas pielikumā;

9)regulas II pielikumā ierakstu par Maltu aizstāj ar šādu:

10)III pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu:

“REGULAS (ES) 2018/841 APTVERTO KATEGORIJU ZEMES KOPĒJIE NETO PIESAISTĪJUMI, KO DALĪBVALSTIS 2021.–2030. GADA PERIODĀ ATBILSTĪBAS PANĀKŠANAS NOLŪKĀ VAR ŅEMT VĒRĀ SASKAŅĀ AR ŠĪS REGULAS 7. PANTA 1. PUNKTA a) APAKŠPUNKTU”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

Saturs

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Šis priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šajā punktā “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas risinājumu, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma 

1.3.Šis priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

◻ jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 38  

✓ esošas darbības pagarināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šajā punktā “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas risinājumu, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežots ilgums

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam.

✓ Beztermiņa

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 39  

✓ Komisijas īstenota tiešā pārvaldība:

✓ ko veic tās struktūrvienības, ieskaitot personālu Savienības delegācijās;

◻ ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi ir uzticēti:

◻ trešām valstīm vai to norīkotām struktūrām;

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām, ievērojot LES V sadaļu, ir uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas: nav piemērojams.

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–✓    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām 

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–✓    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi.

–✓    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikums/iniciatīva:

–✓    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā.

–◻    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā.

–◻    jāpārskata DFS.

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva:

–✓    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻    paredz šādu trešo personu sniegtu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–✓    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    citus ieņēmumus

–atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    COM(2019) 640 final.

(2)    COM(2018) 773 final.

(3)    COM(2020) 690 final.

(4)    Eiropadomes secinājumi, 2020. gada 10. un 11. decembris, EUCO 22/20 CO EUR 17 CONCL 8.

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 20. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

(7)    29 % ES27.

(8)    Saskaņā ar ES 2020. gada atsauces scenāriju (REF), kas kalpo par pamatu ietekmes novērtējumam (sk. ietekmes novērtējuma 5.1. iedaļu).

(9)    COM(2016) 860 final.

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

(13)    COM(2021) 82 final.

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(15)    COM(2021) 219 final.

(16)    COM(2016) 483. Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Lēmuma Nr. 406/2009/EK īstenošanas novērtējumu saskaņā ar lēmuma 14. pantu.

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 406/2009/EK (2009. gada 23. aprīlis) par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).

(18)    Atsauksmes ir pieejamas Eiropas Komisijas tiešsaistes lapas sadaļā “Izsakiet viedokli” — “Nacionālie emisiju samazināšanas mērķrādītāji (Kopīgo centienu regula): izskatīšana uz 2030. gada klimata mērķrādītāja plāna pamata”, izmantojot šo saiti: atsauksmes par sākotnējo ietekmes novērtējumu .

(19)    Uz modelēšanu balstītas enerģijas, transporta un siltumnīcefekta gāzu emisiju tendenču prognozes līdz 2050. gadam, ņemot vērā konsekventu pieņēmumu kopumu visā ES, dalībvalstīs un ES rīcībpolitikās, dalībvalstu īpatnības, kā arī paļaujoties uz dalībvalstu ekspertu konsultācijām.

(20)    “Pašreizējais rīcībpolitiskais satvars” ietver ES iniciatīvas, kas pieņemtas līdz 2019. gada beigām, un nacionālos mērķus, rīcībpolitikas un pasākumus, kas noteikti galīgajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos.

(21)     https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:52020SC0176 .

(22)     https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/docs/pages/com_2018_733_analysis_in_support_en_0.pdf .

(23)    Plašāka informācija un modeļa dokumentācija: https://e3modelling.com/modelling-tools/primes/ .

(24)    Neizmantotie neto piesaistījumi ir tie, kas netiek izmantoti saskaņā ar pašreizējo KCR 7. pantā paredzēto ZIZIMM elastības iespēju un netiek izmantoti jaunizveidotajā ZIZIMM drošības rezervē.

(25)    COM(2019) 640 final.

(26)    OV C [...], [...]., [...]. lpp.

(27)    OV C [...], [...]., [...]. lpp.

(28)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).

(30)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

(31)    Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final.

(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(33)    Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.).

(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(35)    COM(2020) 562 final.

(36)    Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2126 (2020. gada 16. decembris) par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 (OV L 426, 17.12.2018., 58. lpp.).

(37)    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/268 (2020. gada 28. oktobris), ar ko attiecībā uz meža references līmeņiem, kas dalībvalstīm jāpiemēro 2021.–2025. gada periodā, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/841 IV pielikumu (OV L 60, 22.2.2021., 21. lpp.).

(38)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(39)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(40)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(41)    Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā.

(42)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.7.2021

COM(2021) 555 final

PIELIKUMS

priekšlikumam

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības

{SEC(2021) 555 final} - {SEC(2021) 612 final} - {SWD(2021) 553 final} - {SWD(2021) 611 final} - {SWD(2021) 612 final}

PIELIKUMS

DALĪBVALSTU SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU SAMAZINĀJUMI SASKAŅĀ AR 4. PANTA 1. PUNKTU