EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.3.2020

COM(2020) 112 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Koordinēta ekonomikas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu

1.Ievads

Covid-19, plašāk zināms kā koronavīruss, ir nopietna sabiedrības veselības ārkārtas situācija, kas skar iedzīvotājus, sabiedrību kopumā un ekonomiku. Šī pandēmija sākās Ķīnā un tagad inficēšanās gadījumi ir konstatēti visās dalībvalstīs. Lai gan visvairāk skarta ir Itālija, inficēšanās gadījumu skaits dalībvalstīs pieaug, un situācija strauji attīstās. Šī pandēmija ir smags slogs indivīdiem un sabiedrībai, kā arī ir nopietns pārbaudījums veselības aprūpes sistēmām. Mums ir jārīkojas kopīgiem spēkiem, lai palēninātu inficēšanās izplatību, jāstiprina mūsu veselības aprūpes sistēmu noturība, lai palīdzētu tiem, kam tas vajadzīgs, un jāpanāk progress pētniecībā un izstrādē.

Papildus šai ievērojamajai sociālajai ietekmei un cilvēciskajai dimensijai koronavīrusa uzliesmojums ir liels ekonomisks satricinājums ES un prasa izlēmīgu un koordinētu rīcību ekonomikas jomā. Vīrusa izplatīšanās rada traucējumus globālajās piegādes ķēdēs, nestabilitāti finanšu tirgos, patērētāju pieprasījuma satricinājumus un negatīvi ietekmē tādas būtiskas nozares kā, piemēram, ceļošanas un tūrisma nozari. Eiropas vērtspapīru tirgi ir piedzīvojuši kritumu aptuveni 30 % apmērā salīdzinājumā ar februāra vidu, un tas ir visstraujākais ikmēneša samazinājums kopš finanšu krīzes sākuma 2008. gadā; neskaidrība par vīrusa uzliesmojuma attīstību turpmākajās nedēļās un mēnešos joprojām ir liela.

Šo ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā mēs spēsim pārvaldīt tikai solidāri un ar Eiropas mērogā koordinētiem risinājumiem. Ir vajadzīga solidaritāte starp valstīm, reģioniem, pilsētām un iedzīvotājiem, lai apturētu vīrusa izplatīšanos, palīdzētu pacientiem un novērstu ekonomiskās sekas. Tādēļ vajadzīgs pamatpasākumu kopums un konsekventa un skaidra kopēja pieeja. Ļoti svarīga ir cieša sadarbība starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem.

Komisija pilnībā izmantos visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai pārvarētu šo vētru. Papildus koordinācijas un vadības pasākumiem un darbībām, kuru mērķis ir ierobežot vīrusa izplatību, Komisija rīkojas, lai meklētu risinājumus un mazinātu pandēmijas sociāli ekonomiskās sekas. Šī rīcība attiecas uz vienotā tirgus integritāti un – plašākā nozīmē – uz ražošanas un izplatīšanas vērtību ķēžu saglabāšanu, lai nodrošinātu mūsu veselības aprūpes sistēmu apgādi ar nepieciešamajām precēm. Tas nozīmē atbalstu iedzīvotājiem, lai nodrošinātu, ka pandēmija nesamērīgi neietekmē ienākumus un darbvietas. Tas nozīmē atbalstu uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Tas nozīmē arī nodrošināt mūsu finanšu sektora likviditāti un novērst draudošo lejupslīdi, veicot darbības visos līmeņos. Visbeidzot, runa ir par tāda satvara nodrošināšanu, kas ļauj dalībvalstīm rīkoties izlēmīgi un koordinēti. Kopumā runa ir par gatavošanos ātrai atlabšanai no šā ekonomikas satricinājuma.

Šajā paziņojumā izklāstīta Komisijas tūlītējā reakcija, kuras mērķis ir mazināt Covid-19 ekonomisko ietekmi. Lai gan ar šodien paziņotajiem pasākumiem tiek risinātas visneatliekamākās problēmas, mums jāapzinās, ka situācija mainās katru dienu. Komisija cieši sadarbosies ar Eiropas Parlamentu, Padomi, Eiropas Investīciju banku (EIB) un dalībvalstīm, lai ātri īstenotu šos pasākumus, un ir gatava vajadzības gadījumā uzņemties visas turpmākās iniciatīvas. Komisija arī atbalsta starptautisku reakciju nolūkā risināt pandēmijas globālās sociālekonomiskās sekas, izmantojot daudzpusēju satvaru un īpašu uzmanību pievēršot partnervalstīm ar neaizsargātām veselības aprūpes sistēmām.

2.Sociālekonomiskās sekas

Covid-19 pandēmija ir liels satricinājums pasaules un Eiropas ekonomikai. Jau šodien Eiropā ir konstatējama būtiska negatīva ekonomiskā ietekme vismaz šā gada pirmajā pusē un, iespējams, arī ilgāk, ja ierobežošanas pasākumi nebūs efektīvi 1 . Reālā IKP pieaugums Covid-19 ietekmē 2020. gadā varētu būt ievērojami zemāks par nulli vai pat būtiski negatīvs, un koordinēta ES iestāžu un dalībvalstu ekonomikas reakcija ir būtiska, lai mazinātu ekonomiskās sekas.

Šis satricinājums ietekmē ekonomiku dažādos veidos:

·satricinājums, ko izraisīja Ķīnas ekonomikas sākotnējā recesija 2020. gada pirmajā ceturksnī;

·piegādes satricinājums Eiropas un pasaules ekonomikā, ko izraisa traucējumi piegādes ķēdēs un prombūtne no darba vietām;

·pieprasījuma satricinājums Eiropas un pasaules ekonomikā, ko izraisa zemāks patērētāju pieprasījums un nenoteiktības negatīvā ietekme uz ieguldījumu plāniem;

·un likviditātes iztrūkuma ietekme uz uzņēmumiem.

Satricinājums būs īslaicīgs, bet mums ir jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka tas ir pēc iespējas īss un ierobežots un ka tas nerada pastāvīgu kaitējumu mūsu ekonomikai. Tas, cik negatīvas būs prognozes nākotnē, būs atkarīgs no vairākiem parametriem, piemēram, kritiski svarīgu materiālu piegādes trūkuma, no ierobežošanas pasākumu efektivitātes, no ES ražošanas nozares dīkstāves, no darba dienām, kas zaudētas uzņēmumos un valsts pārvaldes iestādēs, un no ietekmes uz pieprasījumu (piemēram, mobilitātes ierobežojumi, ceļojumu atcelšana).

Dalībvalstīm jābūt modrām un jāizmanto visi Savienības un valstu līmenī pieejamie instrumenti, lai izvairītos no tā, ka pašreizējās krīzes dēļ tiek zaudēti kritiski svarīgi aktīvi un tehnoloģijas. Tas ietver tādus instrumentus kā valsts drošības pārbaudes un citus ar drošību saistītus instrumentus. Komisija sniegs norādījumus dalībvalstīm, pirms tiek sākta regulas par ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu piemērošana.

Tā kā Covid-19 izplatās un skar lielu daļu iedzīvotāju visā pasaulē un dalībvalstīs, ietekme uz ekonomiku ir būtiska un pieaug katru dienu. Ietekme ir jūtama visās ekonomikas nozarēs, jo īpaši saistībā ar situācijām, kad tiek bloķētas noteiktas zonas nolūkā novērst pandēmijas izplatību. Pasākumi, kas veikti, lai ierobežotu vīrusu vietējā un valsts līmenī, var ietekmēt gan piedāvājumu, gan pieprasījumu. Negatīvais pieprasījums ir sekas pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot vīrusa izplatību un kuru īstenošana ir valdību pienākums, bet kuri ietekmē privāto, profesionālo un sociālo dzīvi. Pašlaik visvairāk skartās nozares ir veselības aprūpes, tūrisma, transporta un jo īpaši aviācijas nozare.

Covid-19 pandēmija ietekmē pasaules finanšu tirgus. Februāra beigās pasaules kapitāla tirgi un citu augsta riska aktīvu tirgi piedzīvoja būtisku kritumu, jo notika pārorientēšanās uz drošākiem aktīviem. Tajā pašā laikā drošo aktīvu cenas pieprasījuma pieauguma rezultātā strauji pieauga: ASV Valsts kases obligāciju (“drošs galējais finanšu aktīvs”) ienesīgums strauji samazinājās. Akciju cenas visā pasaulē samazinājās. Palielinājās valsts obligāciju ienesīguma starpība neaizsargātākajās dalībvalstīs. Spekulatīvās kategorijas uzņēmumu obligāciju ienesīgums pieauga.

Ņemot vērā Covid-19 makroekonomisko un finansiālo ietekmi, ekonomikas politikas atbildes reakcijai vajadzētu būt drosmīgai un koordinētai, lai sasniegtu šādus mērķus:

·palīdzēt glābt dzīvības. Nodrošināt apgādi ar nepieciešamajām precēm, kā arī izdevumus un investīcijas, kas paredzētas pandēmijas ierobežošanai un saslimušo personu ārstēšanai.

·Nodrošināt, ka darba ņēmēji (tostarp pašnodarbinātie) Eiropā ir aizsargāti pret ienākumu zaudējumiem un ka visvairāk skartajiem uzņēmumiem (jo īpaši MVU) un nozarēm tiek piešķirts vajadzīgais atbalsts un finanšu likviditāte.

·Mazināt ietekmi uz ekonomiku kopumā, pilnībā izmantojot visus pieejamos ES instrumentus un elastīgu ES satvaru dalībvalstu rīcībai.

3.Solidaritātes nodrošināšana vienotajā tirgū

3.1.Medicīnas iekārtu piegāde

Vienotais tirgus ir Eiropas Savienības kodols. Krīzes laikā tas ir solidaritātes instruments, kas nodrošina, ka pirmās nepieciešamības preces, kuras vajadzīgas, lai mazinātu veselības apdraudējumu, var nonākt pie visiem tiem, kam tās ir nepieciešamas. Nodrošinot, ka šīs preces ir pieejamas visā ES, vienotais tirgus veicina mūsu veselības aizsardzību. Vienpusēji valsts ierobežojumi, ko piemēro veselības aprūpes sistēmām paredzēto būtisko piegāžu brīvai apritei, rada būtiskus šķēršļus un būtiski ietekmē dalībvalstu spēju pārvaldīt Covid-19 uzliesmojumu.

Ir ļoti svarīgi, lai valstu pasākumi būtu vērsti uz galveno mērķi – veselības aizsardzību Eiropas solidaritātes un sadarbības garā. Dažas dalībvalstis jau ir pieņēmušas vai gatavo valsts pasākumus, kas ietekmē individuālo aizsardzības līdzekļu, piemēram, aizsargbriļļu, sejas masku, cimdu, ķirurģisko kombinezonu un halātu, kā arī zāļu eksportu. Šie pasākumi var neļaut šādām būtiskām precēm sasniegt tos, kuriem tās ir visvairāk vajadzīgas, jo īpaši veselības aprūpes darbiniekus, palīdzības vienības, kas strādā uz vietas, un pacientus skartajos apgabalos visā Eiropā. Tie rada domino efektu: dalībvalstis veic pasākumus, lai mazinātu citu dalībvalstu veikto pasākumu ietekmi.

Īsā laikposmā ierobežojumi ir piemēroti arvien lielākam produktu klāstam, sākot no individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un beidzot ar zālēm. Eksporta ierobežojumi ignorē integrētās piegādes ķēdes. Tie rada šķēršļus kritiski svarīgu preču ražošanai, jo konkrētās dalībvalstīs tiek bloķēti izejmateriāli. Tie rada traucējumus loģistikas un izplatīšanas ķēdēs, kas ir atkarīgas no centralizētām noliktavām. Tie veicina krājumu veidošanu piegādes ķēdē. Visbeidzot, tie atjauno iekšējās robežas laikā, kad visvairāk vajadzīga dalībvalstu solidaritāte.

2. pielikumā sniegti norādījumi dalībvalstīm par to, kā ieviest piemērotus kontroles mehānismus piegādes drošības uzturēšanai visā Eiropā 2 . Līgums pieļauj to, ka dalībvalstis, pastāvot noteiktiem stingriem nosacījumiem, atkāpjas no vienotā tirgus noteikumiem. Jebkādiem valsts ierobežojošiem pasākumiem, kas tiek veikti saskaņā ar LESD 36. pantu cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības nolūkā, ir jābūt pamatotiem, t.i., piemērotiem, vajadzīgiem un proporcionāliem šādiem mērķiem, nodrošinot pietiekamu piegādi attiecīgajām personām un nepieļaujot par pirmās nepieciešamības precēm uzskatītu preču – piemēram, individuālo aizsardzības līdzekļu, medicīnisko ierīču vai zāļu – deficīta saasināšanos. Visi plānotie valsts pasākumi, kas ierobežo medicīniskā aprīkojuma un aizsardzības līdzekļu pieejamību, ir jāpaziņo Komisijai, kura savukārt par tiem paziņo dalībvalstīm.

Līdz šim Komisijai paziņotie pasākumi ir tikuši izvērtēti, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt to, ka pirmās nepieciešamības preces nonāk pie tiem, kuriem tās nepieciešamas visvairāk. Šos gadījumus Komisija izskata prioritārā kārtā un sniedz atbalstu dalībvalstīm jebkādu šādu pasākumu koriģēšanā. Gadījumos, kad dalībvalstis pietiekami nepielāgos savus noteikumus, Komisija uzsāks tiesvedību.

Ar dažiem valsts pasākumiem, kuru galīgais mērķis ir saglabāt ES veselības aprūpes sistēmu dzīvotspēju, tiek novērsta pirmās nepieciešamības preču eksportēšana uz trešām valstīm. Ja eksports uz trešām valstīm apdraud ES reaģēšanas spēju saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu, Komisija var veikt pasākumus un ieviest eksporta atļauju sistēmu attiecībā uz noteiktām precēm.

Komisija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu aizsardzības līdzekļu pietiekamas piegādes visā Eiropā. Ņemot vērā šobrīd vērojamo globālo deficītu, Komisija ir sākusi paātrinātu kopīgā iepirkuma procedūru ar 26 dalībvalstīm. Kā papildu drošības tīklu Komisija pieņem pasākumu saskaņā ar ES civilās aizsardzības mehānismu (rescEU), lai Savienība varētu šādus aizsardzības līdzekļus iegādāties. Tā rezultātā, ja tiks saņemts dalībvalstu apstiprinājums, pirmie iepirkumi varētu tikt veikti līdz aprīļa sākumam. Komisija arī nāk klajā ar Komisijas ieteikumu par atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības procedūrām saistībā ar Covid-19. Tas jo īpaši dos iespēju palielināt noteiktu veidu aizsardzības līdzekļu, piemēram, vienreizējai lietošanai paredzēto sejas masku, piegādes.

Ir ārkārtīgi svarīgi darboties kopā, lai atklātā un pārredzamā veidā nodrošinātu medicīnisko aizsardzības līdzekļu un zāļu ražošanu, uzkrāšanu, pieejamību un racionālu izmantošanu ES. Komisija ir vērsusies pie ražotājiem, lai tiktu novērtēts deficīts, un aicinājusi tos nekavējoties palielināt ražošanas apmērus. Komisija kopā ar dalībvalstīm un Eiropas Zāļu aģentūru ir arī izveidojusi koordinācijas izpildgrupu, kas uzrauga potenciālās zāļu deficīta situācijas saistībā ar Covid-19. Turklāt Komisija uzrauga situāciju ar Medicīnisko ierīču koordinācijas grupas starpniecību, tostarp attiecībā uz dažādu diagnostikas ierīču pieejamību un veiktspēju un sadarbību saistībā ar dažādām valstu pieejām diagnostisko testu veikšanai.

3.2. Transports

Covid-19 uzliesmojums smagi ietekmē arī mūsu transporta sistēmas. Eiropas piegādes ķēdes ir savstarpēji cieši saistītas. Šīs saiknes nodrošina plašs kravu transporta pakalpojumu tīkls. Šo preču plūsmu pārtraukumi rada smagu ekonomisko kaitējumu.

Koronavīrusa uzliesmojuma ietekme jau ir smagi skārusi Starptautisko un Eiropas aviācijas nozari. Situācija ik dienas joprojām pasliktinās. Sagaidāms, ka turpmākajās nedēļās satiksme turpinās samazināties. Lai palīdzētu mazināt koronavīrusa uzliesmojuma ietekmi, Komisija ierosina mērķorientētus tiesību aktus, kas uz laiku ļaus aviosabiedrībām nepildīt ES tiesību aktos paredzēto pienākumu izmantot laika nišas lidostās. Šis pagaidu pasākums ļaus aviosabiedrībām pielāgoties Covid-19 uzliesmojuma izraisītajam pieprasījuma kritumam, attiecīgi pielāgojot savu jaudu.

Sauszemes piegādes ķēdes ir spēcīgi ietekmējusi ieceļošanas aizliegumu noteikšana sauszemes robežšķērsošanas vietās vai vadītājiem noteiktie ierobežojumi attiecībā uz iekļūšanu noteiktās dalībvalstīs. Tas skar visu preču, bet jo īpaši noteiktu kritiski svarīgu izejvielu un ātrbojīgu preču piegādes, un, tā kā lielākā daļa šajā nozarē darbojošos uzņēmumu ir MVU, šī negatīvā ietekme ir tūlītēja un būtiska.

Komisija – neatkarīgi no tā, par kādu pārvadājumu veidu ir runa, – sadarbojas ar dalībvalstīm un koordinēs darbību, lai vienotos par tādu principu kopumu, kas nodrošinātu saimnieciskās darbības nepārtrauktību, garantētu preču plūsmas un piegādes ķēdes, nodrošinātu iespēju veikt pašu neieciešamāko pārvietošanos, kā arī iekšējā tirgus darbību un transporta drošumu.

3.3.Tūrisms

ES tūrisma nozare izjūt vēl nepieredzētu spiedienu. Tiek pieredzēts ievērojams starptautisko tūristu skaita samazinājums (piemēram, Amerikas, Ķīnas, Japānas un Dienvidkorejas ceļotāju veiktās rezervācijas tiek masveidā atceltas, un samazinās no jauna veikto rezervāciju skaits). Ietekmi rada arī tas, ka samazinās ES un atsevišķu valstu iekšzemes tūrisma apmēri – jo īpaši tāpēc, ka ES iedzīvotāji arvien vairāk izvairās ceļot, un/vai reģionālo preventīvo drošības pasākumu rezultātā. Šāda tūrisma vai darījumu braucienu vispārēja samazināšanās jo īpaši ietekmē nozarē darbojošos MVU. Situāciju saasina kopš februāra beigām vērojamā ES un atsevišķu valstu iekšzemes tūrisma apjomu samazināšanās (87 % apmērā, izsakot ar ierodošos tūristu skaitu). Īpaši cieš tirdzniecības izstāžu un kongresu sektors – atcelti vai pārcelti uz vēlāku laiku Eiropā ir vairāk nekā 220 pasākumi, kas bija paredzēti 2020. gada 1. ceturksnī. Arvien pieaugošu spiedienu Covid-19 uzliesmojums un tā ierobežošanai veiktie pasākumi rada arī citās saistītās nozarēs, piemēram, pārtikas un dzērienu pakalpojumu, kā arī izglītības un kultūras pasākumu nozarēs.

Lai uzraudzītu situāciju un koordinētu atbalsta pasākumus, Komisija uztur saikni ar dalībvalstīm, starptautiskām iestādēm un galvenajām ES profesionālajām organizācijām.

4.ES budžeta mobilizēšana un Eiropas Investīciju bankas grupa

4.1.Likviditātes pasākumi: atbalsts uzņēmumiem, nozarēm un reģioniem

Lai atvieglotu tūlītējas palīdzības sniegšanu smagus zaudējumus cietušiem MVU, tiks izmantoti ES budžeta esošie instrumenti to likviditātes atbalstam, un atsevišķu valstu līmenī tiks veikti papildu pasākumi.

Turpmākajās nedēļās no ES budžeta kā garantija Eiropas Investīciju fondam (EIF) tiks darīts pieejams 1 miljards EUR, kas papildinās aptuveni 8 miljardus EUR apgrozāmā kapitāla finansēšanai un ļaus palīdzēt vismaz 100 000 Eiropas MVU un maziem uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu 3 .

Atbalsts tiks sniegts, izmantojot EIF programmu esošos instrumentus, kas paredzēti ieguldījumu atbalstam. Saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem aizdevumi tiks pārorientēti uz apgrozāmā kapitāla aizdevumiem ar 12 mēnešu vai ilgāku termiņu. Jo īpaši tiks veicinātas COSME – ES Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmas – aizdevumu garantijas, kā arī InnovFin MVU garantijas programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros; tādējādi bankas piedāvās mikrouzņēmumiem, MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu piekļuvi pagaidu finansējumam. Šo instrumentu ietekmi pastiprinās 750 miljoni EUR, kas turpmākajās nedēļās tiks piešķirti no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) līdzekļiem. Turklāt vēl viena mērķpasākuma ietvaros ESIF darīs EIF pieejamus vēl 250 miljonus EUR, lai, saskaņojot centienus ar EU valsts attīstību veicinoša bankām un iestādēm, varētu ātri izvērst atbalstu MVU.

Turklāt to pašu instrumentu ietvaros attiecībā uz skartajiem uzņēmumiem tiks piemērotas kredītbrīvdienas, kas ļauj atmaksāt aizdevumus vēlāk, tādējādi mazinot spiedienu uz to finansēm. Dalībvalstis tiek aicinātas pilnībā izmantot esošos finanšu instrumentus struktūrfondu ietvaros, lai apmierinātu vajadzības pēc finansējuma, un attiecīgos gadījumos maksimāli izmantot struktūrfondus ar jauno finanšu instrumentu palīdzību. Komisija ir gatava šajā ziņā palīdzēt dalībvalstīm.

Turpinot cieši sadarboties ar EIB grupu un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, Komisija aicinās šīs institūcijas veikt tūlītējas darbības, nosakot prioritārās nozares, produktus un instrumentus, lai varētu sniegt iespējami efektīvu un ietekmīgu atbalstu cietušajiem uzņēmumiem, kā arī pieprasīs to ciešu sadarbību ar citiem partneriem, reaģējot uz notikumu attīstību.

4.2.Ietekmes uz nodarbinātību mazināšana

Ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai mazinātu ietekmi uz privātpersonu nodarbinātību un nodarbinātību vissmagāk skartajās nozarēs, kurās ražošana ir pārtraukta vai pārdošanas apjomi samazinās. Iespēju robežās ir jāaizsargā darba ņēmēji no bezdarba un ienākumu zaudēšanas — viņiem nevajadzētu kļūt par slimības uzliesmojuma upuriem. Saīsināta darbalaika shēmas ir izrādījušās efektīvas vairākās dalībvalstīs, ļaujot īslaicīgi saīsināt darbalaiku, vienlaikus atbalstot darba ņēmēju ienākumus. Šāda veida shēmas pašlaik ir 17 dalībvalstīs. Varētu būt lietderīgi paplašināt minētās shēmas visā Eiropas Savienībā. Turklāt slimības pabalsta pagaidu pagarināšana vai izmaiņas bezdarbnieka pabalstu sistēmā var palīdzēt atbalstīt mājsaimniecību ienākumus. Ietekmi varētu mazināt arī tāldarba sekmēšana.

ES ir gatava iespēju robežās palīdzēt dalībvalstīm mazināt ietekmi uz darba ņēmējiem. ES jau palīdz tām novērst un risināt bezdarba problēmu, piemēram, izmantojot ES struktūrfondus, tostarp Eiropas Sociālo fondu un jauno Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu (sk. turpmāk).

Turklāt Komisija paātrinās tiesību akta priekšlikuma sagatavošanu par Bezdarba Eiropā pārapdrošināšanas shēmu. Šīs iniciatīvas mērķis ir atbalstīt darba ņēmējus un aizsargāt tos, kuri ir zaudējuši darbu lielos satricinājumos, kā arī mazināt spiedienu uz valstu publiskajām finansēm, tādējādi stiprinot Eiropas sociālo dimensiju un palielinot kohēziju Eiropā. Shēma jo īpaši būtu vērsta uz to, lai atbalstītu valstu politikas pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt darbvietas un prasmes, piemēram, izmantojot saīsināta darbalaika shēmas un/vai sekmējot bezdarbnieku profesionālo mobilitāti.

4.3.Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu

Šajā nolūkā Komisija ierosina šogad atkāpties no pienākuma pieprasīt atmaksāt Eiropas strukturālo un investīciju fondu neizlietoto priekšfinansējumu, kas jau ir dalībvalstu rīcībā. Tie ir aptuveni 8 mljrd. EUR no ES budžeta, ko dalībvalstis varēs izmantot, lai papildinātu 29 mljrd. EUR no struktūrfondu finansējuma visā ES. Tas efektīvi palielinās ieguldījumu apjomu 2020. gadā.

Turklāt līdz pat 28 mljrd. EUR no vēl nepiešķirtajiem struktūrfondu līdzekļiem esošajā finansējuma sadalē pa valstīm (ietverot valstu iemaksas) vajadzētu būt pilnībā attiecināmiem krīzes pārvarēšanas mērķiem, tādējādi nodrošinot dalībvalstīm vajadzīgos finansējuma avotus.

Komisija izveidos augstākā līmeņa darba grupu sadarbībai ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka uz šā pamata pasākumus var veikt tuvākajās nedēļās.

·sniegt atbalstu veselības aprūpes sistēmai, piemēram, finansējot veselības aprūpes aprīkojumu un zāles, testēšanas un ārstēšanas iekārtas, slimību profilaksi, e-veselību, aizsardzības līdzekļu nodrošināšanu, medicīniskās ierīces, lai pielāgotu darba vidi veselības aprūpes nozarē un nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību neaizsargātām grupām;

·nodrošināt uzņēmumiem likviditāti, lai pārvarētu īstermiņa finansiālos satricinājumus, kas saistīti ar koronavīrusa krīzi, aptverot, piemēram, MVU apgrozāmo kapitālu, lai novērstu krīzes radītos zaudējumus, īpašu uzmanību pievēršot nozarēm, kuras cietušas sevišķi smagi;

·īslaicīgi atbalstīt valstu saīsināta darbalaika shēmas, kas palīdz mazināt satricinājuma ietekmi, apvienojumā ar prasmju pilnveides un pārkvalificēšanas pasākumiem.

Ja programmas grozījumi tiks uzskatīti par nepieciešamiem, Komisija cieši sadarbosies ar valstu un reģionālajām iestādēm, lai racionalizētu un paātrinātu attiecīgās procedūras, ņemot vērā koronavīrusa krīzes ietekmi uz dalībvalstu administratīvajām spējām.

Turklāt šīs iniciatīvas ietvaros Komisija ierosina paplašināt ES Solidaritātes fonda darbības jomu, tajā iekļaujot arī sabiedrības veselības krīzi. 2020. gadā ir pieejami līdz 800 milj. EUR. 

Varētu izmantot arī Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, lai atbalstītu atlaistos darba ņēmējus un pašnodarbinātas personas. 2020. gadā ir pieejami līdz 179 milj. EUR.

5.Valsts atbalsts

Ņemot vērā ES budžeta ierobežoto apjomu, galvenā fiskālā reakcija uz koronavīrusa krīzi rodama dalībvalstu budžetos. ES valsts atbalsta noteikumi ļauj dalībvalstīm ātri un efektīvi rīkoties, lai atbalstītu iedzīvotājus un uzņēmumus, īpaši MVU, kuri saskaras ar ekonomiskām grūtībām Covid-19 uzliesmojuma dēļ. Vienlaikus ar minētajiem noteikumiem tiek nodrošināts, ka valsts atbalsts ir efektīvs, lai sasniegtu grūtībās nonākušos uzņēmumus, un ka tiek novērsta kaitīga subsidēšanas sacensība, jo dalībvalstis, kurām ir dziļākas kabatas, var izdot vairāk nekā kaimiņvalstis, kaitējot kohēzijai Eiropas Savienībā.

Dalībvalstis var izstrādāt plašus atbalsta pasākumus saskaņā ar spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem 4 :

·Pirmkārt, dalībvalstis var nolemt veikt pasākumus, kas piemērojami visiem uzņēmumiem, piemēram, algu subsīdijas un uzņēmumu ienākuma un pievienotās vērtības nodokļu vai sociālo iemaksu maksājumu apturēšana. Šie pasākumi tieši un efektīvi mazina uzņēmumu finansiālo spriedzi. Uz tiem neattiecas valsts atbalsta kontrole, un dalībvalstis tos var ieviest nekavējoties, neiesaistot Komisiju.

·Otrkārt, dalībvalstis var piešķirt finansiālu atbalstu tieši patērētājiem, piemēram, par atceltiem pakalpojumiem vai biļetēm, ko attiecīgie ekonomikas dalībnieki neatlīdzina. Arī šie pasākumi neietilpst valsts atbalsta kontroles jomā, un dalībvalstis tos var ieviest nekavējoties, neiesaistot Komisiju.

·Treškārt, valsts atbalsta noteikumi, kuru pamatā ir LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts, ļauj dalībvalstīm, saņemot Komisijas apstiprinājumu, apmierināt akūtas likviditātes vajadzības un atbalstīt uzņēmumus, kam draud bankrots Covid-19 uzliesmojuma dēļ.

·Ceturtkārt, LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts ļauj dalībvalstīm, saņemot Komisijas apstiprinājumu, kompensēt uzņēmumiem nodarītos zaudējumus ārkārtas apstākļos, piemēram, Covid-19 uzliesmojuma izraisītos. Tas ietver pasākumus kompensāciju izmaksai uzņēmumiem īpaši smagi skartajās nozarēs (piemēram, transports, tūrisms un viesmīlība), un pasākumus kompensāciju izmaksām, lai atlīdzinātu zaudējumus slimības uzliesmojuma dēļ atcelto pasākumu organizatoriem.

·Piektkārt, to var papildināt ar dažādiem papildu pasākumiem, piemēram, saskaņā ar de minimis regulu 5 un Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu 6 , kurus dalībvalstis arī var ieviest nekavējoties, neiesaistot Komisiju.

Pašlaik Covid-19 uzliesmojuma Itālijā ietekme ir tāda, ka ir iespējams izmantot LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Tas ļauj Komisijai apstiprināt papildu valsts atbalsta pasākumus, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā, un Komisija uzskata, ka Itālijā ir šādi nopietni traucējumi. Izdarot šo secinājumu, Komisija ir apsvērusi virkni rādītāju, tostarp, bet ne tikai, gaidāmo IKP samazinājumu, stingros valsts noteiktos ierobežojumus, tostarp pasākumu aizliegumu, skolu slēgšanu, kustības ierobežojumus, ierobežojumus sabiedrības veselības sistēmai, kā arī lidojumu atcelšanu un ceļošanas ierobežojumus, ko noteikušas citas valstis.

Komisijas novērtējumā par 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta izmantošanu attiecībā uz citām dalībvalstīm tiks izmantota līdzīga pieeja saistībā ar Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz to ekonomiku. Situācija attīstās un mainās. Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, pastāvīgi uzrauga situāciju visā ES. Visbeidzot, Komisija gatavo īpašu tiesisko regulējumu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, lai vajadzības gadījumā to varētu pieņemt. Tas tika darīts vienā izņēmuma gadījumā pagātnē 2008. gada finanšu krīzes laikā, kad Komisija 2009. gadā pieņēma pagaidu regulējumu 7 .

Komisija ir ieviesusi visus procesuālos atvieglojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ātru apstiprināšanas procesu Komisijā. Vajadzības gadījumā lēmumus pieņem pāris dienu laikā pēc valsts atbalsta pilnīga paziņojuma saņemšanas no dalībvalstīm. Komisija ir izveidojusi īpašu pastkastīti un tālruņa numuru, lai palīdzētu dalībvalstīm jautājumu gadījumā. Lai vēl vairāk veicinātu ātru dalībvalstu rīcību, Komisija ir gatava izstrādāt veidlapas, pamatojoties uz iepriekš pieņemtiem lēmumiem par iespējām piešķirt atbalstu uzņēmumiem saskaņā ar spēkā esošajiem ES valsts atbalsta noteikumiem.

6.Eiropas fiskālās sistēmas pilnīga elastīguma izmantošana

Lai novērstu vīrusa uzliesmojuma tūlītējās negatīvās sociālekonomiskās sekas, būtu jāīsteno mērķtiecīgi fiskālā atbalsta pasākumi saskaņā ar 5. iedaļā izklāstītajiem principiem. Tas ietver atbalstu uzņēmumiem konkrētās nozarēs un jomās, kuri saskaras ar ražošanas vai pārdošanas traucējumiem un tādēļ saskaras ar likviditātes problēmām, jo īpaši MVU. Rīcība varētu ietvert:

·nodokļu pasākumus, kas paredzēti uzņēmumiem skartajos reģionos un nozarēs (piemēram, uzņēmumu ienākuma nodokļu, sociālās apdrošināšanas iemaksu un PVN maksājumu atlikšana; valdības maksājumu un periodu beigu maksājumu paātrināta izmaksa; nodokļu atlaides; tiešs finansiāls atbalsts);

·garantijas bankām, lai tās varētu palīdzēt uzņēmumiem ar apgrozāmo kapitālu un eksporta garantijām, ko, iespējams, papildina uzraudzības pasākumi.

Šie fiskālie pasākumi, kā arī pasākumi, kas vajadzīgi, lai aizsargātu darba ņēmējus pret ienākumu zudumu, ir steidzami, lai atbalstītu saimniecisko darbību, un tie būtu jāizmanto, lai mazinātu ekonomikas lejupslīdi. Labi koordinētai fiskālajai reakcijai vajadzētu būt vērstai uz to, lai novērstu uzticības zuduma ietekmi un ar to saistīto ietekmi uz pieprasījumu. Izlēmīga rīcība tagad palīdzēs maksimāli palielināt mūsu darbību ietekmi un to ietekmi vēlāk.

Komisija ierosinās Padomei piemērot pilnīgu elastību, kas pastāv ES fiskālajā regulējumā, lai palīdzētu dalībvalstīm risināt Covid-19 uzliesmojuma problēmu un novērst tā sekas.

·Komisija ierosinās Padomei, novērtējot ES fiskālo noteikumu ievērošanu, neņemt vērā ietekmi, ko uz budžetu atstāj vienreizēji fiskālie pasākumi, kas veikti, lai līdzsvarotu Covid-19 ekonomisko ietekmi. Ar Stabilitātes un izaugsmes pakta palīdzību var segt mērķtiecīgus ārkārtas izdevumus. Atbalsta pasākumus, piemēram, tos, kas ir steidzami vajadzīgi, lai i) ierobežotu pandēmiju un nodrošinātu ārstēšanu, ii) nodrošinātu likviditātes atbalstu uzņēmumiem un nozarēm un iii) aizsargātu skarto darba ņēmēju darbvietas un ienākumus, var uzskatīt par vienreizējiem budžeta izdevumiem.

·Komisija uzskata, ka pašreizējā situācijā ir piemērojama elastība, lai ņemtu vērā “ārkārtējus notikumus ārpus valdības kontroles”. Ja kāds neparasts notikums, ko valdība nevar ietekmēt, būtiski ietekmē dalībvalsts fiskālo stāvokli, Stabilitātes un izaugsmes pakts paredz, ka dalībvalstīm var uz laiku atļaut atkāpties no nepieciešamajām fiskālajām korekcijām. Tādējādi šajā klauzulā var iekļaut arī ārkārtas izdevumus, lai ierobežotu Covid-19 uzliesmojumu. Jo īpaši šo klauzulu var piemērot veselības aprūpes izdevumiem un mērķtiecīgiem palīdzības pasākumiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem ar noteikumu, ka tie ir īslaicīgi un saistīti ar slimības uzliesmojumu. Komisija ievēros šo pieeju, iesniedzot priekšlikumus un ieteikumus Padomei.

·Komisija ierosinās Padomei ļaut Savienības iestādēm pielāgot fiskālos pasākumus, kas dalībvalstīm jāveic saskaņā ar ES fiskālajiem noteikumiem. Tas ļautu ņemt vērā katrai valstij raksturīgo situāciju negatīvas izaugsmes vai lielas aktivitātes samazināšanās gadījumā.

·Komisija ir gatava ierosināt Padomei aktivizēt vispārīgo izņēmuma klauzulu, lai aptvertu vispārīgāku fiskālās politikas atbalstu. Šī klauzula – sadarbībā ar Padomi – aptur Padomes ieteikto fiskālo korekciju ekonomikas nopietnas lejupslīdes gadījumā eurozonā vai visā ES.

7.Secinājums

(1)

Skatīt 1. pielikumu.

(2)

Skatīt 2. pielikumu.

(3)

Atbalsts tiks piešķirts no turpmāk minētajiem avotiem un izmantots šādos veidos:

-ESIF ES galvojums 500 miljonu EUR apmērā tiks piešķirts COSME aizdevuma garantijām un tiks darīts pieejams turpmāko nedēļu laikā;

-ESIF ES galvojums 100 miljonu EUR apmērā tiks piešķirts InnovFin MVU garantijām un tiks darīts pieejams turpmāko nedēļu laikā;

-250 miljoni EUR jau ir pieejami ESIF infrastruktūras un inovācijas sadaļā un – ja iespējams, saskaņojot centienus ar EU valsts attīstību veicinoša bankām un iestādēm, – tiks novirzīti uz MVU atbalsta instrumentiem;

-150 miljoni EUR no instrumentiem, ar kuriem tiek atbalstītas ilgāka termiņa konkrētas intervences, MVU investīciju platformas ietvaros tiks pārdalīti īsāka termiņa darbībām ar ātrāku ietekmi.

(4)

Sīkāka informācija par dažādiem instrumentu veidiem ir sniegta 3. pielikumā.

(5)

Saskaņā ar de minimis regulu (2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam) dotācijas, kas nepārsniedz 200 000 EUR gadā, nav uzskatāmas par valsts atbalstu. Kravu autopārvadājumu nozarē robežvērtība ir 100 000 EUR 3 gadu laikposmā. Attiecībā uz lauksaimniecību un zivsaimniecību robežvērtība ir attiecīgi 25 000 EUR un 30 000 EUR.

(6)

Komisijas 2017. gada 21. marta Regula (ES) Nr. 2017/2014.

(7)

Valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēma, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos (sākotnējā versija, OV C16, 22.1.2009., p.1.)

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 13.3.2020

COM(2020) 112 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI UN EUROGRUPAI

Koordinēta ekonomikas reakcija uz Covid-19 uzliesmojumu

1. PIELIKUMS – COVID-19 PANDĒMIJAS EKONOMISKĀ IETEKME

2020. gada 13. februārī publicētajā Ziemas ekonomikas starpposma prognozē Eiropas Komisija prognozēja pieticīgu IKP pieaugumu ES un eurozonā attiecīgi 1,4 % un 1,2 % apmērā 2020. un 2021. gadā. Ņemot vērā tolaik pieejamos ļoti ierobežotos datus, šī prognoze ietvēra nelielu īslaicīgu satricinājumu, pamatojoties uz pieņēmumu, ka pandēmija attieksies tikai uz Ķīnu un sasniegs maksimumu 2020. gada pirmajā ceturksnī, tādējādi radot ļoti nelielu globālo blakusietekmi. Tomēr prognozē tika norādīts, ka vīrusa izplatīšanās ir būtisks negatīvais risks pasaules un Eiropas ekonomikai.

Covid-19 vīruss tagad ir pandēmisks, un Komisijas dienesti ir sagatavojuši jaunas aplēses par tā iespējamo ekonomisko ietekmi. Tie ir stilizēti scenāriji, nevis prognoze. Tie ir sagatavoti, izmantojot atjauninātus pieņēmumus un modelēšanas metodes. Jāuzsver, ka joprojām ir daudz neskaidrību par krīzes ekonomiskās ietekmes apmēru, kas cita starpā būs atkarīgs no pandēmijas izplatīšanās un valsts iestāžu spējas ātri rīkoties, lai ierobežotu ietekmi uz veselību un ekonomiku.

Pamatscenārijs ir balstīts uz diviem pieņēmumiem.

1) Tiek pieņemts, ka, pamatojoties uz jaunākajām pieejamajām aplēsēm, Covid-19 pandēmijai būs vienāda mirstība un slimības biežums visā Eiropā un pārējā pasaulē. Tas ir svarīgi: lai gan vīrusa izplatības temps dalībvalstīs ir nevienmērīgs un Itālija patlaban ir visvairāk skartā valsts, tiek pieņemts, ka laika gaitā visas dalībvalstis tiks skartas tādā pašā apmērā.

2) Ņemot vērā pašreizējās epidemioloģiskās tendences dalībvalstīs, tiek pieņemts, ka nepieciešamajiem ierobežojumiem, kas ietekmē darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu dažās nozarēs (piemēram, ceļojumi, mazumtirdzniecība utt.), būs lielāka ietekme nekā ietekme, kas tika novērota Ķīnā.

Analīzē ir nošķirta virkne transmisijas kanālu, pa kuriem Covid-19 ietekmēs Eiropas ekonomiku. Tie ietver i) satricinājumu, ko izraisīja Ķīnas ekonomikas sākotnējā samazināšanās 2020. gada pirmajā ceturksnī; ii) piegādes satricinājumu Eiropas un pasaules ekonomikā, ko izraisa piegādes ķēžu traucējumi un cilvēku prombūtne no darba; iii) pieprasījuma satricinājumu Eiropas un pasaules ekonomikā, ko izraisa mazāks patērētāju pieprasījums un nenoteiktības radītā negatīvā ietekme uz investīciju plāniem, un iv) likviditātes ierobežojumu ietekmi uz uzņēmumiem. 

Tiek lēsts, ka Covid-19 krīzei būs ļoti liela negatīva ekonomiskā ietekme uz ES un eurozonu. Tiek lēsts, ka tiešā ietekme pa visiem kanāliem samazinās reālā IKP pieaugumu 2020. gadā par 2,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar situāciju, kad pandēmijas nebūtu. Ņemot vērā to, ka reālā IKP pieaugums ES 2020. gadā tika prognozēts 1,4 % apmērā, tas nozīmētu, ka 2020. gadā tas varētu samazināties līdz nedaudz vairāk nekā -1 % no IKP, būtiski, bet ne pilnībā, atgūstoties 2021. gadā.

Tomēr daļu no tiešās ietekmes 2020. gadā var kompensēt savlaicīgi un efektīvi rīcībpolitikas pasākumi, kas varētu mazināt negatīvo ietekmi uz reālo IKP. ES iestādes un dalībvalstis īsteno politiku, lai mazinātu krīzes ekonomisko ietekmi. Rīcībpolitikas pasākumi nespēs pasargāt ES no krīzes negatīvās ietekmes, ko rada Ķīna, un tikai ļoti ierobežotā mērā, ja vispār, no ietekmes, ko darbaspēkam rada piegādes satricinājums. Tomēr tiem var būt svarīga nozīme tās negatīvās ietekmes kompensēšanā, ko rada mazāks patērētāju pieprasījums un uzņēmumi, kuru likviditāte ir ierobežota. Kopā šie kanāli veido tikai nedaudz vairāk nekā pusi no paredzamās potenciālās ietekmes uz izaugsmi, tāpēc pastāv nozīmīga iespēja mazināt ekonomisko ietekmi. Kopumā pamatscenārijs ir tāds, ka reālā IKP pieaugums 2020. gadā Covid-19 rezultātā būs nulle vai pat būtiski negatīvs. ES iestāžu un dalībvalstu saskaņota ekonomiskā reakcija ir būtiska, lai mazinātu ekonomiskās sekas. 

Nevar izslēgt nelabvēlīgākus scenārijus, kas saistīti ar pandēmijas dziļāku ietekmi.

1. diagramma. Covid-19 pandēmijas paredzamā ietekme uz ES ekonomiku: scenārijs 2020. gadā

Avots: Komisija

2. PIELIKUMS — VALSTS PASĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ ZĀLĒM UN MEDICĪNISKAJĀM IERĪCĒM, KĀ ARĪ INDIVIDUĀLAJIEM AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻIEM

1.KONTEKSTS UN VAJADZĪBA PĒC KOPĒJAS PIEEJAS

Covid-19 vīrusa krīze ir līdz šim nepieredzēta ārkārtas situācija veselības jomā. Vīruss ir nopietns drauds pasaules līmenī, kas spēcīgi ietekmē Eiropu.

ES dalībvalstu galvenais pienākums ir veikt atbilstošus veselības aizsardzības pasākumus saistībā ar pašreizējo krīzi. Ir būtiski, lai galvenais mērķis — aizsargāt veselību un cilvēku dzīvības — būtu pamatā visiem valsts pasākumiem saskaņā ar ES noteikumiem. Iekšējā tirgus noteikumi šajā ziņā atbalsta dalībvalstis, nodrošinot efektivitāti, sinerģiju un Eiropas solidaritāti.

Medicīniskā aprīkojuma un individuālo aizsardzības līdzekļu vienotais tirgus ir dziļi integrēts, tāpat kā tā vērtību ķēdes un izplatīšanas tīkli. Svarīgākie izstrādājumi ir aizsargbrilles, sejas maskas, cimdi, ķirurģiskie kombinezoni un halāti 1 . Labi organizēt vispārējo tirgu kritisko preču piegādē — tas ir vienīgais veids, kā novērst šo preču deficītu cilvēkiem, kam tās visvairāk vajadzīgas — sabiedrības veselības aizsardzības sistēmām un jo īpaši veselības aprūpes speciālistiem, intervences grupām uz vietas un pacientiem.

Tam vajadzīga Eiropas reakcija. Visi Eiropas valstu un valdību vadītāji apņēmās to darīt, un Eiropadomes priekšsēdētāja secinājumos pēc 2020. gada 10. marta videokonferences viņi uzdeva Eiropas Komisijai centralizēt vajadzību analīzi un nākt klajā ar iniciatīvām, lai novērstu deficītu. Jānodrošina, ka iekšējais tirgus darbojas pareizi un ka tiek novērsti nepamatoti šķēršļi, jo īpaši attiecībā uz maskām un ventilatoriem.

Šajā sakarā Komisija jau ir organizējusi individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkuma procedūru 20 dalībvalstīm saskaņā ar 2020. gada 28. februārī sākto kopīgā iepirkuma nolīgumu, un, ņemot vērā pieejamību tirgū un dalībvalstu ziņojumus, tā var sākt turpmākus kopīgus iepirkumus.

Otrkārt, Komisija kopā ar dalībvalstīm un Eiropas Zāļu aģentūru ir izveidojusi koordinācijas izpildgrupu, kas uzrauga potenciālās zāļu deficīta situācijas saistībā ar Covid-19. Komisija arī uzrauga situāciju Medicīnisko ierīču koordinācijas grupas (MDCG) un tās apakšgrupu kontekstā, piemēram, saistībā ar dažādu diagnostikas ierīču pieejamību un veiktspēju un sadarbību attiecībā uz dažādām valstu pieejām diagnostikas testiem. Visbeidzot, tiek uzturēti kontakti arī ar ražotāju un citu uzņēmēju galvenajām profesionālajām organizācijām, pacientiem, lietotājiem utt.

Treškārt, Komisija analizē vajadzības un Eiropā nepieciešamās ražošanas jaudas ar mērķi nodrošināt, ka aizsardzības līdzekļi un zāles ir pieejami tur, kur tie ir visvairāk vajadzīgi. Komisija atbalsta nozares centienus reaģēt uz šo ārkārtas situāciju.

Ceturtkārt, var būt nepieciešami pasākumi, lai nodrošinātu, ka deficīta gadījumā medicīniskais aprīkojums un individuālie aizsardzības līdzekļi tiek rezervēti tirgū un novirzīti tiem, kam tie visvairāk vajadzīgi. Šajā nolūkā var būt nepieciešami valsts pasākumi. Visi plānotie valsts pasākumi, kas ierobežo medicīniskā aprīkojuma un aizsardzības līdzekļu pieejamību, ir jāpaziņo Komisijai, kurai savukārt par tiem jāpaziņo dalībvalstīm, lai tās varētu izteikt piezīmes. Lai nodrošinātu saskaņotu reakciju, Komisija izveidos kopīgu darba grupu. Komisija arī turpinās nodrošināt visu nepieciešamo koordināciju, lai veicinātu informācijas apmaiņu, apzinātu visas vajadzīgās sinerģijas un veicinātu valstu pasākumu efektīvu un konsekventu īstenošanu. Neviens ierobežojošs valsts pasākums neliedz vai neattur valsts teritorijā iedibinātu uzņēmumu dalību kopīgās iepirkuma procedūrās ES līmenī.

Dažas dalībvalstis jau ir pieņēmušas vai sagatavo valsts pasākumus, kas skar būtisku preču pieejamību. Ja tie nebūs pārdomāti izstrādāti, šādi pasākumi rada risku, ka problēmas tiks saasinātas, nevis risinātas – jo īpaši, ja pasākumi ir vērsti uz konkrēto preču pārrobežu piegādēm, nevis novirza šīs preces tiem, kam tās visvairāk ir nepieciešamas gan valsts teritorijā, gan visā Eiropā, vienlaikus izvairoties no krājumu veidošanas, panikas iespaidotiem pirkumiem un atkritumu rašanās, attiecīgajās dalībvalstīs preces neprioritāri vai pat neproduktīvi izmantojot. Šādas negatīvas sekas varētu būt vēl izteiktākas gadījumos, kad ierobežojumus nosaka dalībvalstis, kurām ir vadoša vai centrāla vieta tirgū kā individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču ražotājiem, importētājiem un izplatītājiem. Dalībvalstu jaunākie lēmumi aizliegt vai būtiski ierobežot eksportu – vienā gadījumā to attiecinot pat uz 1324 precēm, ieskaitot paracetamolu un medicīniskas ierīces, – palielina risku, ka citās dalībvalstīs izveidosies šo preču deficīts un tādējādi tiks apdraudēta Eiropā dzīvojošo cilvēku dzīvība, un šie lēmumi būtu steidzami jālabo.

Komisija atgādina par attiecīgajām tiesību normām un kopīgajiem mērķiem, pēc kuriem ir jāvadās visos valstu pasākumos, lai šie pasākumi ne tikai būtu likumīgi, bet – pats svarīgākais – atbalstītu visas dalībvalstis to centienos mazināt Covid-19 vīrusa izraisītās krīzes draudus un ietekmi.

2.IEROBEŽOJOŠO VALSTS PASĀKUMU TIESISKAIS REGULĒJUMS

LESD 35. pantā ir aizliegti eksporta ierobežojumi valstu starpā. Saskaņā ar 36. pantu dalībvalstis var pieņemt pasākumus, pamatojoties uz “cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības apsvērumiem”. Šiem atsevišķajiem pasākumiem ir jāatbilst proporcionalitātes principam, t.i., tiem jābūt atbilstošiem, nepieciešamiem un samērīgiem šāda mērķa sasniegšanai: nodrošināt to personu atbilstošu apgādi, kurām tā visvairāk nepieciešama, vienlaikus visā ES nepieļaujot tādu preču deficīta rašanos vai saasināšanos, kuras uzskata par būtiskām, piemēram, individuālos aizsardzības līdzekļus, medicīniskās ierīces vai zāles. Tas jo īpaši nozīmē turpmāk minēto.

1.Tikai eksporta aizliegums vien nevar atbilst juridiskajai prasībai pēc proporcionalitātes. Pats par sevi šāds pasākums nenodrošina to, ka preces nonāks pie personām, kurām tās visvairāk ir nepieciešamas. Tādējādi tās nepildīs savu funkciju un nesasniegs mērķi: aizsargāt Eiropā dzīvojošo cilvēku veselību. Piemēram, eksporta aizliegums nepanāktu to, ka personas, kurām objektīvas vajadzības nav vai tā ir neliela, neveidos preču krājumus un neveiks pirkumus, tāpat aizliegums nenodrošinās to, ka būtiskās preces tiks novirzītas tur, kur tās visvairāk ir nepieciešamas, piemēram, inficētajām personām vai veselības aprūpes iestādēm un personālam.

2.Pasākumi, kuriem nav skaidri noteikts tvērums, proti, tikai faktiskās vajadzības, kuriem nav loģiska pamata un/vai kuri nav ierobežoti laika ziņā, var palielināt deficīta risku un visdrīzāk tie izrādīsies nesamērīgi.

3.Pasākumi, kas regulē attiecīgos tirgus ar atbilstošiem mehānismiem, lai būtiskās preces novirzītu tur, kur tās visvairāk ir nepieciešamas gan dalībvalstīs, gan atbilstošiem pircējiem citās dalībvalstīs, var būt pozitīvs devums vispārējā saskaņotajā Eiropas pieejā, lai palīdzētu glābt dzīvības.

4.Cenu regulēšana var palīdzēt izvairīties no pieaugošām un ļaunprātīgām cenām ar nosacījumu, ka šos noteikumus vienādi piemēro visiem iesaistītajiem tirgotājiem, tos nediskriminējot atkarībā no to valstspiederības vai iedibinājuma vietas, kā arī ar nosacījumu, ka cenu regulēšana ir saistīta ar citiem piemērotiem pasākumiem, lai piegādes novirzītu tur, kur tās visvairāk ir nepieciešamas.

3. PIELIKUMS – VALSTS ATBALSTS

Atbalsts uzņēmumiem, kas saskaras ar akūtām likviditātes vajadzībām un/vai bankrota draudiem Covid-19 vīrusa uzliesmojuma dēļ

Atbilstoši ES valsts atbalsta noteikumiem, t.i., Komisijas Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm, kuru pamatā ir LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts, dalībvalstis grūtībās nonākušiem visu veidu uzņēmumiem var piešķirt steidzamu un pagaidu atbalstu aizdevumu vai aizdevumu garantijas formā. Šāds atbalsts segtu uzņēmumu paredzamās vajadzības to darbībai sešu mēnešu periodā.

Turklāt arī uzņēmumi, kas (vēl) nav nonākuši grūtībās, var saņemt šādu atbalstu, ja tie saskaras ar akūtām likviditātes vajadzībām ārkārtas un neparedzamu apstākļu dēļ, piemēram, Covid-19 vīrusa uzliesmojuma dēļ, un atbalstu var saņemt, ievērojot attiecīgos nosacījumus, jo īpaši attiecībā uz atlīdzības līmeni, kas saņēmējam jāmaksā par valsts garantiju vai aizdevumu.

Parasti uzņēmumi, kas šādu atbalstu jau ir saņēmuši pēdējo desmit gadu laikā, nevarēs pretendēt uz papildu atbalstu, lai izvairītos no tā, ka ekonomiski dzīvotnespējīgi uzņēmumi tiek mākslīgi noturēti tirgū (“vienreiz un pēdējoreiz” princips). Tomēr Komisija ir gatava pieļaut izņēmumus no šā noteikuma ārkārtas un neparedzamos apstākļos – tādos kā Covid-19 vīrusa uzliesmojums, par to paziņojot individuāli.

Turklāt Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes dod iespēju dalībvalstīm ieviest īpašas atbalsta shēmas MVU un mazākiem valsts uzņēmumiem, tai skaitā lai segtu to akūtās likviditātes vajadzības laikposmā līdz 18 mēnešiem. Piemēram, 2019. gada februārī Komisija apstiprināja 400 miljonu euro atbalsta shēmu Īrijā 2 kā sagatavošanās pasākumu Brexit, lai segtu MVU akūtās likviditātes un glābšanas un pārstrukturēšanas vajadzības. Īrijas iestādes tagad ir mainījušas šā pasākuma mērķi, lai palīdzētu uzņēmumiem tikt galā ar Covid-19 vīrusa uzliesmojuma sekām. Līdzīgas atbalsta shēmas jau ir ieviestas arī citās dalībvalstīs, proti, Somijā, Francijā, Vācijā, Polijā un Slovēnijā, kā arī atsevišķos Austrijas, Beļģijas un Spānijas reģionos. Komisija ir gatava palīdzēt citām dalībvalstīm ātri ieviest līdzīgas shēmas, ja tādas būs nepieciešamas. Ja, ņemot vērā Covid-19 vīrusa uzliesmojumu, dalībvalstis vēlas palielināt apstiprināto shēmu budžetu, nav jāziņo par budžeta palielinājumu, kas nepārsniedz 20 %, un dalībvalstis to var darīt tieši bez turpmākas Komisijas iesaistes. Ziņošanai par budžeta palielinājumu, kas pārsniedz 20 %, tiek piemērota vienkāršota novērtēšanas procedūra.

Atbalsts uzņēmumiem, lai kompensētu tiem nodarīto kaitējumu Covid-19 vīrusa uzliesmojuma rezultātā

LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts ļauj Komisijai apstiprināt dalībvalstu piešķirto valsts atbalstu, ko sniedz, lai novērstu kaitējumu, kuru nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi.

Lai notikumu varētu atzīt par ārkārtēju notikumu, tam jābūt i) neparedzamam vai grūti paredzamam; ii) notikumam ar plašu mērogu vai ekonomisko ietekmi; un iii) ārkārtas notikumam, t.i., būtiski jāatšķiras no nosacījumiem, kādos parasti darbojas tirgus. Komisija uzskata, ka Covid-19 vīrusa uzliesmojums atbilst šādam ārkārtējam notikumam ES.

Pasākumi saskaņā ar LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu var būt vērsti kā palīdzība konkrētām nozarēm shēmu veidā vai palīdzība atsevišķiem uzņēmumiem. Tādēļ šī iespēja var būt noderīga dalībvalstīm, lai izstrādātu shēmas visu veidu uzņēmumiem nozarēs, kuras ir cietušas īpaši smagi (piem., aviācija, tūrisms un viesmīlības nozare), vai lai piešķirtu individuālu atbalstu konkrētiem uzņēmumiem.

Dalībvalstis šādu shēmu izstrādē var izmantot līdzšinējo pieredzi un lietu izskatīšanas praksi. Piemēram, sakarā ar 11. septembra uzbrukumiem Komisija, pamatojoties uz LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu, apstiprināja atbalsta shēmas Francijā un Vācijā, lai segtu darbības zaudējumus, ko aviosabiedrības cieta laikposmā no 2001. gada 11. līdz 14. septembrim saistībā ar gaisa telpas slēgšanu uzbrukumu rezultātā 3 . Turklāt saistībā ar Islandes vulkāna izvirdumu un tā radīto putekļu mākoni 2010. gada aprīlī Komisija apstiprināja atbalsta shēmu Slovēnijā, lai segtu aviosabiedrību un lidostu ekonomiskos zaudējumus 60 % apmērā (salīdzinot ar situāciju, ja katastrofa nebūtu notikusi) laikposmā pēc katastrofas līdz brīdim, kad aviosabiedrības atkal varētu atsākt normālu darbību 4 .

LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts arī ļauj dalībvalstīm kompensēt pasākumu rīkotājiem, ja tādu pasākumu kā koncertu, festivālu, sporta sacensību, kultūras vai tirdzniecības gadatirgu atcelšana ir tiešas sekas ārkārtējam notikumam valsts teritorijā. 2020. gada 10. martā Komisija saņēma Dānijas paziņojumu (pirmais un līdz šim vienīgais paziņojums par valsts atbalstu saistībā ar Covid-19 vīrusa uzliesmojumu) par kompensācijas shēmu tādu pasākumu rīkotājiem, kuros piedalās vairāk nekā 1000 dalībnieku un kuri bija jāatceļ Covid-19 vīrusa uzliesmojuma dēļ. Komisija 24 stundu laikā pēc Dānijas paziņojuma saņemšanas pieņēma lēmumu apstiprināt šo pasākumu. Komisija, pamatojoties uz šo piemēru, ir gatava sniegt palīdzību citām dalībvalstīm, kuras vēlas veikt līdzīgus pasākumus.

Visiem pasākumiem, kas veikti atbilstoši LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktam, ir jābūt tiešai cēloņsakarībai starp piešķirto atbalstu un kaitējumu, kas ārkārtējā notikuma rezultātā nodarīts katram saņēmējam, un atbalsta apmērs nedrīkst pārsniegt to, kas nepieciešams kaitējuma kompensēšanai. Šajā sakarā Komisija ir gatava sadarboties ar dalībvalstīm, lai rastu praktiskus risinājumus, tai skaitā, piemēram, aizstājējvērtību izmantošanu ekonomisko zaudējumu noteikšanai saskaņā ar ES noteikumiem.

(1)

Visi šie aizsardzības līdzekļi ir svarīgi ne tikai aizsardzībai pret Covid-19, bet arī dažādiem citiem veselības aprūpes speciālistiem medicīniskās aprūpes jomā (neatliekamā medicīna, hroniskas slimības, infekciozas slimības, onkoloģiskas un ķirurģiskas operācijas, personīgā aprūpe utt.), kā arī profesionāļiem un lietotājiem citās rūpnieciskās un amatniecības nozarēs (piemēram, vides aizsardzība un atkritumu apstrāde, ķīmiskie un bioloģiskie procesi utt.).

(2)

SA.53350 (2019/N) – Īrija – Budžeta palielinājums G&P atbalsta shēmai (SA.49040, kas pārstrukturēšanas pagaidu atbalsta segšanai grozīts ar SA. 50651)

(3)

SA 269/2002 – Vācija – Kompensācija par tiešajiem zaudējumiem, ko izraisīja gaisa telpas slēgšana laikposmā no 2001. gada 11. līdz 14. septembrim; SA 309/2002 – Francija – Lidojumu drošība - izmaksu kompensācija pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem.

(4)

SA.32163 – Slovēnija – Kaitējuma seku novēršana, kas nodarīts gaisa pārvadātajiem un lidostām seismisko aktivitāšu Islandē un to radīto vulkānisko pelnu rezultātā 2010. gada aprīlī.