EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.12.2021

JOIN(2021) 30 final

Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai

Global Gateway

Global Gateway

1.Ievads

Demokrātijām – un vērtībām, kas ir to pamatā, – ir jāapliecina to spēja risināt mūsdienu globālās problēmas. Tām ir jāpiemīt spējām un ambīcijām, kas ir nepieciešamas, lai palīdzētu uzlabot cilvēku dzīvi visā pasaulē. Šo realitāti izceļ valstu pieaugošā nepieciešamība veikt investīcijas un attīstīt infrastruktūru, kas tām ir vajadzīga, lai radītu ilgtspējīgu labklājību, darbvietas un pakalpojumus vietējām kopienām.

Šī globālā vajadzība pēc infrastruktūras ir ne tikai atslēga ilgtspējīgai attīstībai visā pasaulē, bet arī būtisks elements cīņā pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzībā, globālās veselības drošības uzlabošanā un pasaules ekonomikas konkurētspējas stiprināšanā. Covid-19 pandēmija ir nesaudzīgi atklājusi, kādas ir mūsdienu nepilnīgās, nesaderīgās vai nesavienotās globālās infrastruktūras sekas – ekonomiskā ietekme un izolācija digitālās savienojamības trūkuma dēļ, piegādes ķēžu pārrāvumi vai medicīnisko preču trūkums. Bet, lai gan pandēmija paātrināja nepieciešamību rīkoties, investīciju nepietiekamība un ievērojamās globālās vajadzības pastāvēja jau pirms tās. Saskaņā ar G20 aplēsēm investīciju deficīts globālajā infrastruktūrā līdz 2040. gadam sasniegs 13 triljonus EUR 1 . Ja ņemam vērā tādas papildu investīcijas infrastruktūrā, kas ir nepieciešamas klimata pārmaiņu un vides degradācijas ierobežošanai, šis skaitlis ir lielāks, proti, 1,3 triljoni EUR gadā 2 .

Ņemot vērā, ka valstīm steidzami ir nepieciešams liels finansējums, tām ir vajadzīgs pozitīvs piedāvājums, kad tās lemj par to, kā vislabāk attīstīt savu klimata, enerģētikas, transporta un digitālo infrastruktūru vai kā stiprināt veselības aprūpes vai izglītības sistēmu. Šie lēmumi reāli ietekmē šo valstu iedzīvotāju dzīvi un iztiku. Šā iemesla dēļ valstīm ir nepieciešams uzticams partneris, kas izstrādā ilgtspējīgus un kvalitatīvus projektus, kuru īstenošanā tiek ievērota augsta līmeņa pārredzamība un standarti, lai nodrošinātu paliekošus sociālus un ekonomiskus ieguvumus vietējām kopienām.

ES piedāvās savu finansējumu ar taisnīgiem un labvēlīgiem nosacījumiem, lai ierobežotu apgrūtinošu parādsaistību risku. Tā palīdzēs izveidot ilgtspējīgu infrastruktūru, proti, nodrošinās tās darbībai nepieciešamo atbalstu, prasmes un finansējumu. Ja nav pienācīgas pārredzamības, labas pārvaldības un augstu standartu, pastāv iespēja, ka projekti tiek slikti izvēlēti vai izstrādāti, netiek pabeigti vai ar tiem tiek veicināta korupcija. Tādējādi ne tikai tiek kavēta izaugsme un atņemtas iespējas vietējām kopienām, bet galu galā arī radītas atkarības, kas var ierobežot valstu spēju pieņemt lēmumus.

Ņemot vērā šīs problēmas globālo raksturu, ES ir jāsniedz pozitīvs piedāvājums saviem partneriem. Šis pozitīvais piedāvājums ir stratēģija Global Gateway – ES plāns lielām investīcijām infrastruktūras attīstībā visā pasaulē. Tās mērķis ir veidot saites, nevis radīt atkarības; investēt projektos, kurus var īstenot, nodrošinot augstus standartus, labu pārvaldību un pārredzamību; sadarboties ar uzņēmējvalstīm, finanšu iestādēm un privāto sektoru, lai palielinātu investīcijas infrastruktūrā nolūkā paaugstināt mūsu konkurētspēju, sniegt priekšrocības un aizsardzību mūsu partneriem, sniegt iespējas vietējām kopienām un risināt mūsdienu aktuālākās globālās problēmas – sākot ar klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību un beidzot ar veselības drošību, dzimumu līdztiesību un izglītības sistēmām.

Lai to panāktu, Global Gateway darbosies visā pasaulē, tā tiks pielāgota dažādu reģionu vajadzībām un stratēģiskajām interesēm, tomēr vienmēr būs balstīta uz vērtībām. Nolūkā stiprināt digitālos, transporta un enerģētikas tīklus tā koncentrēsies uz fizisko infrastruktūru, piemēram, optiskās šķiedras kabeļiem, tīra transporta koridoriem, tīras elektroenerģijas pārvades līnijām. Turklāt tā nodrošinās labvēlīgu vidi projektu īstenošanai, piedāvājot pievilcīgus investīciju nosacījumus un darījumdarbībai labvēlīgus tirdzniecības nosacījumus, regulējuma konverģenci, standartizāciju, piegādes ķēdes integrāciju un finanšu pakalpojumus.

Mēs saskaramies ar jaunu zinātnes un ražošanas revolūciju, ko izraisījusi vajadzība cīnīties pret klimata pārmaiņām un reaģēt uz veselības apdraudējumiem, kā arī digitālā pārkārtošanās. Šīs izmaiņas rada papildu grūtības attiecībā uz attīstības centieniem, taču sniedz arī jaunas iespējas. Palīdzot citiem, ES arī sniegs ieguldījumu savu interešu veicināšanā, savu piegādes ķēžu noturības stiprināšanā un plašāku tirdzniecības iespēju radīšanā ES ekonomikai, kurā no starptautiskās tirdzniecības ir atkarīgi aptuveni 38 miljoni darbvietu.

Lai panāktu vajadzīgo tvērumu un gūtu labumu no infrastruktūras attīstības gan Savienībā, gan visā pasaulē, būs nepieciešamas apjomīgas investīcijas. Izmantojot visus ES rīcībā esošos finanšu un attīstības instrumentus un ES dalībvalstu stingro apņemšanos 3 , Global Gateway mērķis būs laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam mobilizēt investīcijas līdz 300 miljardu EUR apmērā. To īstenos pēc vienota koncepta, izmantojot Eiropas komandas pieeju, proti, apvienojot ES, dalībvalstu, Eiropas finanšu iestāžu un valstu attīstības finanšu iestāžu resursus. Tā ietvers aktīvus centienus mobilizēt privātā sektora finansējumu un speciālās zināšanas un atbalstīt piekļuvi ilgtspējīgam finansējumam.

Ar Global Gateway Eiropa pilnībā iesaistīsies globālo investīciju nepietiekamības mazināšanā. Tomēr šā mērķa sasniegšanai būs nepieciešami līdzīgi domājošu partneru saskaņoti centieni. Šajā sakarā Global Gateway tiks saskaņota ar G7 ietvaros sākto darbu un savstarpēji stiprinās tādas iniciatīvas kā Build Back Better World. Šī apņemšanās strādāt kopā tika atkārtoti apstiprināta Apvienoto Nāciju Organizācijas 2021. gada klimata pārmaiņu konferencē COP26, kurā ES un Amerikas Savienotās Valstis pulcēja līdzīgi domājošus partnerus, lai paustu kopīgu apņemšanos risināt klimata krīzi, attīstot tīru, noturīgu un tādai nākotnei atbilstošu infrastruktūru, kurā neto emisijas ir nulle 4 .

Global Gateway pamatā ir sasniegumi, kas gūti, īstenojot 2018. gada ES stratēģiju par Eiropas un Āzijas savienojamību, nesen noslēgto savienojamības partnerību ar Japānu un ar Indiju, kā arī Ekonomikas un investīciju plānu Rietumbalkāniem 5 , Austrumu partnerību 6 un partnerību ar dienvidu kaimiņreģionu 7 . Tā ir pilnībā saskaņota ar ANO  programmu 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un Parīzes nolīgumu. Piedāvājot pozitīvu izvēli globālās infrastruktūras attīstībai, Global Gateway investēs starptautiskajā stabilitātē un sadarbībā un parādīs, kā demokrātiskās vērtības nodrošina noteiktību un taisnīgumu investoriem, ilgtspēju partneriem un ilgtermiņa ieguvumus cilvēkiem visā pasaulē.

2.Global Gateway investīciju prioritātes

Global Gateway stiprinās cilvēku savstarpējos sakarus starp Eiropu un tās partneriem un novirzīs savas investīcijas tur, kur pēdējos gados ir atklātas vai palielinājušās nepilnības infrastruktūrā. Šīs jomas bieži vien ir noteicošās attiecībā uz vissteidzamāko globālo problēmu risināšanu, un investīcijas tajās sniedz cilvēkiem vislielāko labumu vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Prioritāte tiks piešķirta investīcijām digitalizācijā, veselības, klimata, enerģētikas un transporta nozarē, kā arī izglītībā un pētniecībā. Tāpat galvenās prioritātes ir infrastruktūras kvalitātes un kvantitātes, kā arī labvēlīgas vides uzlabošana saņēmējās valstīs un reģionos. Global Gateway nodrošinās, ka piekļuve investīciju radītajiem ieguvumiem ir taisnīga un vienlīdzīga. Šajā ziņā mēs nodrošināsim, ka projekti un investīcijas ir iekļaujoši, jo īpaši attiecībā uz dzimumu līdztiesību.

2.1Digitālā nozare

Covid-19 pandēmija ir palielinājusi tādas piekļuves drošai un uzticamai digitālajai infrastruktūrai un tehnoloģijām nozīmi, kuras pamatā ir pienācīgs regulējums. Sagaidāms, ka līdz 2030. gadam globālā interneta datplūsma pieaugs vairāk nekā sešas reizes, tāpēc pāreja uz datu virzītu ekonomiku un sabiedrību nebūs iespējama bez platjoslas savienojamības.

ES sadarbosies ar partnervalstīm nolūkā izvērst digitālos tīklus un infrastruktūras, piemēram, zemūdens un zemes optisko šķiedru kabeļus, kosmosā balstītas drošas sakaru sistēmas, kā arī mākoņdatošanas un datu infrastruktūras, kas kopā nodrošina pamatu datu apmaiņai, sadarbībai augstas veiktspējas datošanā, mākslīgā intelekta (MI) un zemes novērošanas jomā. Mēs par prioritāti izvirzīsim nepietiekami aptvertus reģionus, valstis un iedzīvotājus, lai novērstu globālo digitālo plaisu un stiprinātu drošus un uzticamus digitālos savienojumus gan šajos reģionos, gan starp Eiropu un pasauli. ES līdz minimumam samazinās digitālās infrastruktūras vidisko pēdu, popularizējot zaļos datu centrus un izvietojot zemūdens kabeļus, kas aprīkoti ar okeāna novērošanas sensoriem.

Investīcijas digitālajā infrastruktūrā tiks veiktas, balstoties uz ES 5G tīklu kiberdrošības rīkkopu. Tās tiks sasaistītas arī ar standartiem un protokoliem, kas atbalsta tīkla drošību un noturību, sadarbspēju un atvērtu, daudzveidīgu un drošu internetu. ES arī veicinās piekļuvi atvērtajam internetam, jo tas ir nozīmīgs inovācijas, sociālpolitiskās, ekonomiskās un kultūras attīstības virzītājs.

ES piedāvās digitālās ekonomikas paketes 8 , kas ietver investīcijas infrastruktūrā un valsts līmeņa palīdzību, lai nodrošinātu persondatu aizsardzību, kiberdrošību un tiesības uz privātumu, uzticamu MI, kā arī godīgus un atvērtus digitālos tirgus. Piemēram, ES pamatosies uz globālo tendenci nodrošināt konverģenci ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR), lai iedvesmotu citas valstis veicināt drošas datu plūsmas. Global Gateway veicinās ES regulējuma modeli atvērtiem un konkurētspējīgiem sakaru tīklu un pakalpojumu tirgiem.

2.2Klimats un enerģētika

Izmaksu ziņā pieejama un uzticama piekļuve enerģijai un izejvielām ir ekonomikas funkcionēšanas un nozaru konkurētspējas priekšnoteikums. Turklāt enerģētikas nozare rada vairāk nekā 70 % no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, un tās pārejai uz tīrāku enerģiju būs ļoti liela nozīme klimata pārmaiņu postošo seku novēršanā. ES ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Nesenajā COP26 konferencē saskaņā ar Glāzgovas klimata paktu pasaule kopīgi apņēmās līdz apmēram gadsimta vidum globālās oglekļa dioksīda emisijas samazināt līdz nullei.

Klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības degradācijas sekas nesamērīgi ietekmē nabadzīgākos un neaizsargātākos cilvēkus pasaulē, jo īpaši valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Investīcijas klimata pārmaiņu mazināšanā un klimatnoturībā šajās valstīs ir ne tikai nepieciešamas, lai nodrošinātu pārtiku, veselību un cilvēku drošību un aizsardzību pret klimata pārmaiņu ietekmi, bet arī piedāvā ievērojamas ekonomiskās iespējas. Lai nodrošinātu, ka šīs investīcijas rada patiesas pārmaiņas, infrastruktūras izstrādē ir jāņem vērā pašreizējie riski un nākotnes draudi, un tā jāveido atbilstoši standartiem, kas stimulēs zemas vai nulles emisijas, un tai jābūt noturīgai pret šo risku un draudu radīto ietekmi.

Šīs investīcijas infrastruktūrā un tās atbalstošs regulējums pavērs ceļu pārejai uz tīru enerģiju. Kopā tie sniedz unikālu iespēju pārveidot ekonomiku, radīt darbvietas un stiprināt enerģētisko drošību. Mēs sadarbosimies ar partnervalstīm, lai nodrošinātu taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu tajās un vienlaikus dažādotu mūsu tīras enerģijas piegādi. Mēs atbalstīsim reģionālo enerģētikas integrāciju, kuras pamatā ir savstarpēji savienojumi un kopīgi projekti, piemēram, atkrastes vējparki piekrastes reģionos, un veicināsim energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu enerģiju (arī viedos tīklus) un taisnīgu pārkārtošanos.

Mēs sadarbosimies ar partnervalstīm, kurām ir potenciāls attīstīt savu atjaunīgā ūdeņraža ražošanu, un veicināsim konkurētspējīgu tirgu izveidi, lai šādu ārpus ES ražotu ūdeņradi varētu tirgot starptautiskā mērogā bez eksporta ierobežojumiem vai cenu kropļojumiem. Mēs arī sadarbosimies ar partnervalstīm, lai investētu infrastruktūrā, kuras mērķis ir attīstīt ilgtspējīgas un noturīgas izejvielu vērtības ķēdes. 

2.3. Transports

Ekonomika un sabiedrība nevar plaukt bez transporta tīkliem. Tie mūs savieno ar partneriem un paver iespēju starptautiskai tirdzniecībai. Tāpat transporta nozarei ir būtiska loma cīņā pret klimata pārmaiņām un attiecībā uz digitālo tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu.

Global Gateway veicinās pasaules mēroga investīcijas infrastruktūrā, kuras rada ilgtspējīgus, viedus, noturīgus, iekļaujošus un drošus transporta tīklus visiem transporta veidiem, ieskaitot dzelzceļu, autoceļus, ostas, lidostas, kā arī loģistikas un robežšķērsošanas punktus, un kuras apvieno šos transporta veidus multimodālā sistēmā. Mēs īstenosim transporta infrastruktūras projektus, kas veicina partnervalstu ilgtspējīgu attīstību un samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī ļauj dažādot partnervalstu piegādes ķēdes. Mēs arī centīsimies nostiprināt savu pozīciju kā pasaules transporta mezgls.

Global Gateway veicinās konverģenci ar Eiropas vai starptautiskajiem tehniskajiem, sociālajiem, vides un konkurences standartiem, savstarpību attiecībā uz piekļuvi tirgum un vienlīdzīgus konkurences apstākļus transporta infrastruktūras plānošanas un attīstības jomā. Global Gateway palīdzēs uzlabot bezemisiju transportlīdzekļu uzlādes un uzpildes infrastruktūru un veicinās atjaunīgās un mazoglekļa degvielas piegādi. Tā palīdzēs stiprināt gaisa un jūras savienojumus ar galvenajiem partneriem, vienlaikus nosakot jaunus standartus, lai uzlabotu vidisko un sociālo ilgtspēju, radītu godīgu konkurenci un mazinātu emisijas minētajās nozarēs.

2.4. Veselība

Pandēmija ir atklājusi veselības aprūpes sistēmu nepilnības un zāļu piegādes ķēžu trauslumu. Tā ir arī izcēlusi zāļu ražošanas jaudas lielās atšķirības visā pasaulē. Piemēram, Āfrika joprojām importē 99 % tās vakcīnu. Tomēr problēmas veselības aprūpes jomā sniedzas daudz tālāk par pandēmiju. Tiek lēsts, ka katru gadu valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem 8,6 miljoni cilvēku dzīvību zaudē ārstējamu veselības problēmu, tai skaitā vakcīnnovēršamu slimību, grūtniecības sarežģījumu un ceļu satiksmes negadījumos gūtu traumu rezultātā 9 .

Global Gateway par prioritāti noteiks piegādes ķēžu drošību un vietējās ražošanas attīstību. Attiecībā uz piegādes ķēžu drošību ES sadarbosies ar partnervalstīm, lai dažādotu to zāļu piegādes ķēdes. Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde (HERA) arī palīdzēs novērst traucējumus starptautiskajā piegādes ķēdē.

Kontinentiem ir jāspēj ražot pašiem savas vakcīnas. ES ir apņēmusies stiprināt spējas visā pasaulē un tādējādi novērst turpmākas ārkārtas situācijas veselības jomā. Tas ietver ražošanas jaudu palielināšanu trešās valstīs.

HERA izveidos ciešu sadarbību ar globāliem partneriem, lai stiprinātu globālo uzraudzību, veicinātu starptautisko sadarbību un atbalstu medicīniskiem pretpasākumiem veselības ārkārtas situācijās, atbalstītu valstis ar zemiem un vidējiem ienākumiem speciālo zināšanu veidošanā un ražošanas jaudas un izplatīšanas spēju attīstīšanā, kā arī atbalstītu piekļuvi ES finansētiem medicīniskiem pretpasākumiem.

Global Gateway arī veicinās investīcijas ilgtspējīgā infrastruktūrā un normatīvajā vidē zāļu un medicīnas tehnoloģiju vietējai ražošanai, kas savukārt palīdzēs integrēt pašreiz sadrumstalotos tirgus un veicinās pētniecību un pārrobežu inovāciju veselības aprūpē, tādējādi palīdzot mums uzveikt tādas slimības kā Covid-19, malārija, dzeltenais drudzis, tuberkuloze vai HIV/AIDS.

2.5. Izglītība un pētniecība

Izglītība ir priekšnosacījums taisnīgai un iekļaujošai sabiedrībai un tās ilgtermiņa ekonomiskajiem panākumiem. Covid-19 pandēmija ir atklājusi izglītības sistēmu nepilnības visā pasaulē. Izglītības budžets jaunattīstības valstīs bieži vien ir nepietiekams, savukārt skolēnu un studentu skaits pieaug. Tiek lēsts, ka nākamajos divdesmit gados skolēnu un studentu skaits pasaulē trīskāršosies.

ES investēs kvalitatīvā izglītībā, tai skaitā digitālajā izglītībā, ar mūžizglītības perspektīvu, īpašu uzmanību pievēršot meiteņu un sieviešu iekļaušanai un tādu citu neaizsargātu grupu iekļaušanai, kas bieži vien retāk apmeklē skolu. Mēs palīdzēsim partnervalstīm pārveidot to izglītības sistēmas un novērst trūkumus mācīšanas, apmācības un mācīšanās jomā visos līmeņos.

Mēs arī veicināsim skolēnu un studentu, personāla, skolotāju un stažieru mobilitāti un stiprināsim tīklus un mācīšanos no līdzbiedriem augstākās izglītības iestādēs. Paplašinātā programma Erasmus+ paver šādas iespējas cilvēkiem no visas pasaules.

ES sadarbosies ar partnervalstīm, lai stiprinātu sadarbību pētniecības un inovācijas jomā.

“Apvārsnis Eiropa” – pasaulē lielākā publiski finansētā daudzpusējā pētniecības un inovācijas programma – piedāvā trešo valstu pētniekiem un novatoriem iespēju piedalīties ES finansētās kopīgas pētniecības un inovācijas darbībās, mobilitātes shēmās un daudzpusējās pētniecības un inovācijas partnerībās. Programma “Apvārsnis Eiropa” tagad piedāvā arī iespēju asociēt valstis, kuras atrodas jebkur pasaulē un kurām ir kopīgas pamatvērtības un spēcīgs zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju profils. Komisija arī pētīs iespējas savienot biznesa inkubatorus un novatorus visā pasaulē.

3.Global Gateway investīciju un īstenošanas modelis

Lai sasniegtu vajadzīgo investīciju apjomu, Global Gateway mobilizēs vairāk un labākas investīcijas starptautiskajā infrastruktūrā. Šajā nolūkā ir vajadzīga jauna un inovatīva pieeja finansēšanai un mūsu esošās rīkkopas modernizēšana. Global Gateway pamatā būs riska mazināšanas instrumenti, piemēram, garantijas un finansējuma apvienošana ar mērķi izmantot publiskā un privātā sektora apvienotos resursus. Lai palīdzētu izveidot labākus nosacījumus kvalitatīvām investīcijām, finanšu rīki tiks kombinēti ar operatīvajiem rīkiem, piemēram, tehnisko palīdzību, politikas un ekonomikas dialogu, tirdzniecības un investīciju nolīgumiem un standartizāciju.

3.1. Investīciju palielināšana

ES plāno palielināt budžeta izdevumus infrastruktūras attīstībai trešās valstīs. Laikā no 2014. līdz 2020. gadam Eiropas Savienība savienojamības projektos ieguldīja 14 % sava ārējā budžeta jeb 9,62 miljardus EUR. 2021.–2027. gada budžeta ciklā šī summa, visticamāk, būs ievērojami lielāka. Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI) “Eiropa pasaulē”, no kura finansē sadarbību ar trešām valstīm, kopējais budžets ir 79 miljardi EUR un klimatrīcības izdevumu mērķrādītājs ir 35 %. Turklāt aptuveni 10 % NDICI finansējuma tiks atvēlēti digitālajām darbībām.

Mēs arī izmantosim inovatīvus finanšu instrumentus, lai piesaistītu privāto kapitālu. NDICI – “Eiropa pasaulē” paredz Eiropas Savienības maksimālo garantiju apjomu 53,4 miljardu EUR apmērā. ES var arī piesaistīt privātās investīcijas, izmantojot tās Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III), programmas Interreg, InvestEU un ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”. Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+) būs mūsu galvenais finanšu rīks investīciju piesaistei Global Gateway ietvaros. Tā sniegtās garantijas tiks izmantotas riska mazināšanas darbībām un privātu investīciju piesaistei, sadarbojoties ar Eiropas Investīciju banku un citām Eiropas finanšu iestādēm, ieskaitot, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku.

Nolūkā paplašināt savu finanšu rīkkopu ES izskata iespēju izveidot Eiropas eksporta kredīta mehānismu, kas papildinātu esošos eksporta kredītu noteikumus dalībvalstu līmenī un palielinātu ES kopējo kapacitāti šajā jomā. Minētais mehānisms palīdzētu nodrošināt vienlīdzīgākus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem trešo valstu tirgos, kur tiem aizvien biežāk jākonkurē ar ārvalstu konkurentiem, kuri saņem plašu atbalstu no savas valsts valdības, un tādējādi atvieglotu to dalību infrastruktūras projektos.

3.2. Investīcijām labvēlīga vide

Atbalstoša vide ir būtiska, lai piesaistītu lielākas investīcijas infrastruktūrā, kuras atbilst arī augstiem tehniskiem, konkurences, vides, sociālajiem un pārvaldības standartiem. ES izmantos savus dažādos rīkus, lai uzlabotu nosacījumus un piesaistītu kvalitatīvas investīcijas partnervalstīs. Šajā nolūkā tiks veikts darbs dažādos virzienos:

·vietējo resursu piesaistes stiprināšana, publisko finanšu pārvaldības un parādu pārvaldības, kā arī parāda atmaksājamības uzlabošana;

·reformu veicināšana partnervalstīs ar mērķi veidot pārredzamu, nediskriminējošu un ilgtspējīgu tiesisko regulējumu, kas saskaņots ar starptautiskajiem standartiem, un uzlabot to spēju panākt juridisko pienākumu izpildi;

·ilgtspējīga finansējuma plūsmas uzlabošana, veicinot attiecīgo taksonomiju, standartus un informācijas atklāšanu. Komisija izstrādā visaptverošu stratēģiju piekļuves ilgtspējīgam finansējumam paplašināšanai valstīs ar maziem un vidējiem ienākumiem;

·partnervalstu spējas uzlabošana izstrādāt infrastruktūras plānus un izveidot pārliecinošu sarakstu ar projektiem, kas saskaņots ar valsts attīstības stratēģiju un vajadzībām;

·citu divpusējo un daudzpusējo finansējuma sniedzēju mudināšana ievērot starptautiskos infrastruktūras izdevumu standartus;

·aktīva dalība attiecīgās starptautiskajās standartizācijas struktūrās. 

4.Koordinēt centienus ar līdzīgi domājošiem partneriem

Īstenojot Global Gateway, ES cieši sadarbosies ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai radītu sinerģiju ar trešām valstīm attiecībā uz attiecīgajiem centieniem savienojamības un kvalitatīvas infrastruktūras jomā un panāktu maksimālu ietekmi uz globālās infrastruktūras nepilnību novēršanu. Šī sadarbība aptvers visus mūsu darba aspektus, kas ietver rīcībpolitikas koordināciju, sadarbību attiecībā uz kopīgiem vai paralēli izstrādātiem projektiem un šādu projektu līdzfinansēšanu, kopīgo sadarbību ar uzņēmējvalstīm, privāto sektoru un starptautiskajām finanšu iestādēm, kā arī sadarbību attiecīgo starptautisko standartu noteikšanas forumu kontekstā.

G7 jau ir sācis daudzas iniciatīvas, kas sekmē ilgtspējīgu infrastruktūru partnervalstīs. ES ir pilnībā apņēmusies īstenot vērienīgās izmaiņas infrastruktūras finansēšanā, kuras G7 valstu līderi apņēmās panākt Karbisbejas samitā 2021. gada jūnijā, un ir aktīvi iesaistījusies šīs ieceres īstenošanā. ES to uzskata par ilgtermiņa partnerību, kurai varēs pievienoties arī citi dalībnieki.

ES jau ir noslēgusi vienošanos par savienojamības partnerību ar Japānu un Indiju. Tā arī plāno vienoties par savienojamības partnerību ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN), pamatojoties uz 2020. gada ministru deklarāciju. Šogad ES un Amerikas Savienotās Valstis izveidoja Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi, kurā puses sadarbojas cita starpā nolūkā sekmēt drošu un ilgtspējīgu starptautisko digitālo savienojamību. ES centīsies arī turpmāk sadarboties ar ASV, kā arī Kanādu, Korejas Republiku un citiem līdzīgi domājošiem partneriem.

Lai to iekļautu politiskajā darba kārtībā, Eiropas Savienība padarīs Global Gateway par prioritāti daudzpusējos un attiecīgā gadījumā divpusējos samitos ar mūsu starptautiskajiem partneriem, sākot ar gaidāmo ES un Austrumu partnerības valstu samitu, kam sekos ES un Āfrikas Savienības samits. Tā Global Gateway principus integrēs arī esošajā ar savienojamību saistītajā sadarbībā ar partneru reģioniem, organizācijām un valstīm.

5.Pārvaldība un saziņa

Global Gateway projekti tiks izstrādāti un īstenoti, izmantojot Eiropas komandas iniciatīvas. ES iestādes, dalībvalstis un Eiropas finanšu iestādes sadarbosies ar Eiropas uzņēmumiem, kā arī ar valdībām, pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru partnervalstīs.

Iniciatīvu Global Gateway Komisijas priekšsēdētājas vadībā virzīs Augstais pārstāvis / Komisijas priekšsēdētājas vietnieks un atbildīgie komisāri. Šajā kontekstā tiks izveidota Global Gateway valde, kas sniegs stratēģiskas norādes par šo iniciatīvu, jo īpaši par Eiropas komandas projektu izstrādi.

Komisija izveidos Global Gateway darījumdarbības padomdevēju grupu. Šī grupa nodrošinās privātā sektora iesaisti, būs viegli pieejama un tajā varēs apspriest Global Gateway stratēģijas īstenošanu. Tā saņems informāciju no uzņēmumiem un dalīsies zināšanās, lai maksimāli palielinātu investīciju ietekmi un lietderību. Šī grupa strādās papildus esošajām darījumdarbības atbalsta organizācijām un neskars to darbu. Turklāt tiks izveidots dialogs ar pilsonisko sabiedrību, lai nodrošinātu, ka tiek izmantota pilnībā iekļaujoša pieeja.

Lai atbalstītu šādus informatīvus pasākumus, ES delegācijām, kas cieši sadarbosies ar ES dalībvalstīm Eiropas komandas pieejas īstenošanā, būs būtiska loma visu ieinteresēto personu uz vietas koordinēšanā un saziņā ar partnervalstīm nolūkā apzināt projektus, rast tiem atbilstošu finansējumu un sekot to īstenošanai. Tā būs daļa no plašākiem diplomātiskiem centieniem, kas tiks īstenoti kopā ar dalībvalstīm, lai veicinātu Global Gateway modeli un tā radītos ekonomiskos, sociālos un vidiskos ieguvumus.

ES sāks izpratnes uzlabošanas kampaņu partnervalstīs, kuras mērķis būs izskaidrot Global Gateway pieeju iedzīvotājiem un institucionālajām ieinteresētajām personām, un tā aicina dalībvalstis un Eiropas finanšu iestādes arī iesaistīties šajā saziņā. Turklāt Komisija 2022. gadā organizēs īpašu Global Gateway komunikācijas kampaņu Eiropas Savienībā.

6.Nākamie soļi

Global Gateway mērķis ir apvienot Eiropas komandas, tās starptautisko partneru un privātā sektora kapitālu un speciālās zināšanas. Tas tiks balstīts uz mūsu partnervalstu vajadzībām un Eiropas Savienības stratēģiskajām interesēm. Šajā sakarā mēs attīstīsim Global Gateway kopā ar partnervalstīm un aicināsim pilsonisko sabiedrību un vietējo privāto sektoru aktīvi iesaistīties mūsu saziņā. ES tagad uzrunās citas valstis, kuras vēlas veidot partnerību. Mēs arī iesaistīsim privāto sektoru, lai varētu izmantot tā kapitālu, speciālās zināšanas un pieredzi.

Global Gateway īstenošanas progress tiks regulāri un proaktīvi uzraudzīts, izvērtēts un par to tiks ziņots. Vajadzības gadījumā stratēģija tiks pielāgota. Komisija un Augstais pārstāvis ir apņēmušies ātri īstenot stratēģiju un pastāvīgi informēs Padomi un Eiropas Parlamentu par tās īstenošanu.

Balstoties uz sekmīgo 2019. gada Eiropas savienojamības forumu, kurā piedalījās dažas ES partnervalstis un galvenās ieinteresētās personas, ES regulāri organizēs Global Gateway forumu. Komisija 2022. gada jūnijā organizēs tikšanos ar ieinteresētajām personām ar mērķi novērtēt Global Gateway īstenošanas progresu un apspriest turpmākās darbības.

(1)

 Globālais Infrastruktūras centrs: https://outlook.gihub.org/ . 

(2)

 Rozenberg, Julie; Fay, Marianne. 2019. Beyond the Gap: How Countries Can Afford the Infrastructure They Need while Protecting the Planet. Vašingtona, Pasaules Banka.

(3)

Padomes 2021. gada 12. jūlija secinājumi “Globāli savienota Eiropa” (10629/21).

(4)

  https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/statement_21_5767 . 

(5)

   Paziņojums “Ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem” (COM(2020) 641 final).

(6)

Kopīgs paziņojums “Noturības stiprināšana – Austrumu partnerība, kas sniedz labumu visiem” (JOIN(2020) 7 final) un  kopīgs Komisijas dienestu darba dokuments Recovery, resilience and reform: post 2020 Eastern Partnership priorities (SWD(2021) 186 final).

(7)

Kopīgs paziņojums “Atjaunota partnerība ar dienvidu kaimiņreģionu. Jauna programma Vidusjūras reģionam” (JOIN(2021) 2 final) un kopīgs Komisijas dienestu darba dokuments Renewed Partnership with the Southern Neighbourhood Economic and Investment Plan for the Southern Neighbours (SWD(2021) 23 final).

(8)

 Komisijas paziņojums “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” (9.3.2021., COM(2021) 118 final).

(9)

 Kruk, Margaret E.; Gage, Anna D.; Joseph, Naima T.; Danaei, Goodarz; García-Saisó, Sebastián; Salomon, Joshua A., Mortality due to low-quality health systems in the universal health coverage era: a systematic analysis of amenable deaths in 137 countries, The Lancet 392.10160 (2018), 2203.–2212. lpp., https://doi.org/10.1016/S0140-6736(18)31668-4 .

(10)

 Komisija ierosina jaunu Global Gateway iniciatīvu, lai radītu iespēju būtiski palielināt investīcijas, ko finansē no ES budžeta. Tā piedāvā 2022.–2027. gada periodā darīt pieejamus 750 miljonus EUR, sadalot šo summu gada maksājumos, ja EIB saskaņos šo finansējumu atbilstoši attiecīgajai kārtībai un ja šo projektu īstenošana notiks tā, kā plānots. Šajā sakarā nekavējoties jāturpina darbs attiecībā uz projektu apzināšanu un novērtēšanu. Komisija rosina novērtējumu par šo veikt 2024. gadā ar mērķi attiecīgā gadījumā palielināt budžetu.