EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.7.2021

COM(2021) 550 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI EMPTY

“Gatavi mērķrādītājam 55 %”: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti

1.“Gatavi mērķrādītājam 55 %”: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti

Pasaules cīņā ar klimata un biodaudzveidības krīzi ir pienācis izšķirīgs brīdis, un mūsu paaudze ir pēdējā, kas vēl var laikus rīkoties. Šī desmitgade izšķirs, vai mūsu visu veselības, labbūtības un labklājības vārdā mums izdosies sasniegt saistības, ko esam uzņēmušies saskaņā ar Parīzes nolīgumu. ES ir rādījusi piemēru, nospraužot vērienīgus mērķrādītājus, kas paredz neto emisijas līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gadu) un līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Šie mērķi vairs nav tikai centieni vai ieceres, bet gan pienākumi, kas noteikti pirmajā Eiropas Klimata aktā, un tie paver jaunas inovācijas, investīciju un nodarbinātības iespējas.

Ņemot to vērā, priekšlikumu paketes mērķis ir padarīt Eiropas Savienību “gatavu mērķrādītājam 55 %” un īstenot transformatīvās pārmaiņas, kas jārealizē mūsu ekonomikā, sabiedrībā un rūpniecībā. Tā ir kolektīva atbildība un izdevība, kam jābūt atvērtai visiem — gan inovatoriem un investoriem, uzņēmumiem un pilsētām, gan patērētājiem, mājsaimniecībām un privātpersonām. Mēs visi baudām augļus, ko nes vairāk vietas dabai, tīrāks gaiss, vēsākas un zaļākas pilsētas, veselāki iedzīvotāji, mazāks enerģijas patēriņš un rēķini, kā arī jaunas darbvietas, tehnoloģijas un industriālās iespējas. ES zaļās pārkārtošanās galvenais uzdevums ir šos ieguvumus pēc iespējas ātrāk un taisnīgāk panākt visiem, vienlaikus stiprinot mūsu konkurētspēju, radot nākotnes darbvietas un sekmīgi risinot pārkārtošanas izmaksu un nelabvēlīgo aspektu problemātiku.

Ja rīkosimies, pirms sasniedzam neatgriezeniskus kritiskos punktus, mēs šo pārveidi varēsim vadīt, nevis tikai reaģēt uz pārmaiņām un tām pielāgoties. Lai gan nerīkošanās mums acīmredzami izmaksātu vairāk nekā klimatisko ieceru īstenošana, sausi skaitļi vien nespēj atspoguļot smagās sekas, ko nestu turpināšana pa vecam. Bezdarbība turklāt varētu radīt jaunas robežšķirtnes starp tiem, kas var atļauties tīras, modernas atjaunīgo resursu tehnoloģijas, un tiem, kuriem nākas izmantot novecojušas, piesārņojošas tehnoloģijas tāpēc, ka nav alternatīvu. Nākamās paaudzes būs tās, kas vissmagāk izjutīs aizvien biežākas un intensīvākas vētras, dabas ugunsgrēkus, sausumu un plūdus, kā arī konfliktus, kas tiem varētu sekot. Tāpēc šo krīžu pārvarēšana ir starppaaudžu un starptautiskās solidaritātes jautājums. Tas, cik daudz mums izdosies panākt nākamajos desmit gados, izšķirs mūsu bērnu nākotni. Tāpēc sabiedrība pastāvīgi un aizvien lielākā mērā atbalsta vērienīgas klimatiskās ieceres un klimatrīcību 1 . Uz klimatrīcības pastiprināšanu turklāt it sevišķi aicina jaunieši un pusaudži, kuri kā pārmaiņu nesēji valdības un ES aicina izlēmīgi un nekavējoties rīkoties, lai klimatu un vidi aizsargātu nākamajām paaudzēm.

Priekšlikumos, ar kuriem nākam klajā šodien, izvērstas rīcībpolitikas un tiesību akti, ko Eiropas Savienība jau ieviesusi. Šo transformatīvo pārmaiņu plāns ir izklāstīts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu. Ar to ielikti nākotnes ekonomikas stūrakmeņi — pieņemtas vēsturiskas stratēģijas tādās jomās kā biodaudzveidība, aprites ekonomika, nulles piesārņojums, ilgtspējīga un vieda mobilitāte, renovācijas vilnis, ilgtspējīga pārtika, ūdeņradis, akumulatori, atkrastes atjaunīgā enerģija u. c. Pārkārtošanās atbalstam ir iezīmēti vēl nepieredzēti resursi, gan izmantojot ES atveseļošanas plānu, NextGenerationEU, no kā vismaz 37 % būs atvēlēti zaļās pārkārtošanās vajadzībām, nākamo ES ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam, gan turpinot koncentrēties uz ilgtspējīgu finansējumu un privāto investīciju atraisīšanu. Un arī turpmāk pārvirzi uz klimatneitralitāti sekmēsim ar visām ES rīcībpolitikām, arī tādās jomās kā pētniecība, prasmes, industriālā attīstība, konkurence un tirdzniecība.

Pakete turklāt ir balstīta uz skaidriem pierādījumiem — gan par vajadzību sasniegt 2030. gada mērķrādītāju, gan arī par to, kā to sasniegt pēc iespējas labāk un taisnīgāk. 2030. gada klimata mērķrādītāja plānā 2 tika novērtētas zaļās pārkārtošanās iespējas un izmaksas, un tas rāda — ja tiks izraudzīts pareizs rīcībpolitiku kopums, svaru kausi nosvērsies par labu iespējām. Tas balstās uz to, ka mēs zinām: kas nāk par labu planētai, nāk par labu arī cilvēkiem un ekonomikai; par to liecina arī tas, ka ekonomika kopš 1990. gada ir augusi par 62 %, savukārt emisijas šajā laika ir par 24 % sarukušas, kas nozīmē, ka izaugsme un CO2 emisijas neiet roku rokā.

Pateicoties šai pieredzei un zināšanām, šī priekšlikumu pakete ir visaptverošākais priekšlikumu kopums, ko Komisija jebkad ir iesniegusi klimata un enerģētikas jomā, un tā liek pamatus jaunām darbvietām un noturīgai un ilgtspējīgai Eiropas nākotnes ekonomikai. Tā būs regulatīvais pamats mērķrādītāju sasniegšanai taisnīgā, izmaksefektīvā un konkurētspējīgā veidā. Tā nosaka oglekļa cenu vēl vairākās nozarēs, kas ienesīs ievērojamus papildu ieņēmumus taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanai un tīrus risinājumus padarīs lētākus. Tā atbalsta plašāku atjaunīgās enerģijas izmantošanu un lielākus enerģijas ietaupījumus. Tā veicina jaunu tīru transportlīdzekļu un tīrāku transportlīdzekļu degvielu pārdošanu. Tā nodrošina, ka industrija var būt pārkārtošanās avangardā, un sniedz tai noteiktību, kas vajadzīga, lai veicinātu investīcijas un inovāciju. Tajā galvenā uzmanība pievērsta energoresursu aplikšanai ar nodokli saskaņā ar mūsu klimata un vides mērķiem. Priekšlikumu pakete principu “piesārņotājs maksā” īsteno praksē. Tās mērķis ir aizsargāt un kāpināt dabas pašlaik sarūkošo spēju no atmosfēras piesaistīt oglekli. Un, veicinot globālu klimatrīcību, tā palīdz nodrošināt, ka mūsu klimata mērķus neapdraud oglekļa emisiju pārvirzes draudi.

Pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” gan ar rīcību, gan ar paraugu stiprina ES vadošo lomu pasaulē cīņā pret klimata pārmaiņām. Tomēr ar ES rīcību vien nepietiek, un ar to vien pasaulei vajadzīgo globālo emisiju samazinājumu panākt nevar. ES joprojām ir apņēmības pilna ievērot daudzpusējo pasaules kārtību un aicina partnerus visā pasaulē uz kopīgu darbu. Tāpēc ES sadarbojas ar G7, G20 un citiem starptautiskajiem partneriem, lai parādītu, ka vērienīgākas klimatiskās ieceres, ekonomiskā labklājība un ilgtspējīga izaugsme var iet roku rokā. Gatavojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konferences izšķirīgajai 26. sesijai (COP26), kas notiks 2021. gada novembrī Glāzgovā, šā priekšlikumu kopuma mērķis ir izstrādāt darba kārtību, kā kopā ar pārējo pasauli pavērt ceļu uz zaļo pārkārtošanos, kura novērsīs eksistenciālus draudus un visiem pavērs jaunas iespējas.

Pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir savstarpēji saistītu priekšlikumu kopums, kas dos iespēju vērienīgās ieceres realizēt. Šajā paziņojumā ir sniegts pārskats par dažādajiem priekšlikumiem, kā arī saiknes starp tiem, un tajā ir izskaidrota izraudzīto rīcībpolitikas pasākumu rīkkopa. Tajā izklāstīts, kā paketē ir panākts vispārējs līdzsvars starp taisnīgumu, emisiju samazināšanu un konkurētspēju, un parādīts, kā dažādās rīcībpolitikas mijiedarbojas.

2.Visas ekonomikas pieeja: taisnīga, konkurētspējīga un zaļa pārkārtošanās

Paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” mērķis ir sasniegt ES emisiju samazināšanas palielināto mērķrādītāju, no kā ieguvēji būs visi Eiropas iedzīvotāji, un radīt iespējas piedalīties pārkārtošanā, palīdzēt tiem, kam tas vajadzīgs visvairāk, un panākt lielākus kopējos emisiju samazinājumus. Tā arī atbalstīs ES zaļo atveseļošanu pēc pandēmijas, palīdzēs vidiskos standartus izplatīt aiz ES robežām un veicinās inovāciju nākotnes produktos un tehnoloģijās.

2.1. Sociāli taisnīga pārkārtošanās: nevienlīdzības un enerģētiskās nabadzības novēršana ar klimatrīcību

Pārkārtošanās uz klimatneitralitāti var būt unikāla izdevība samazināt sistēmisko nevienlīdzību. Piemēram, oglekļa cenas instrumenti nes ieņēmumus, ko var atkalinvestēt, lai risinātu mazaizsargāto grupu enerģētiskās nabadzības un mobilitātes problēmas, veicinātu inovāciju un ekonomisko izaugsmi un radītu darbvietas. Tas ir ne tikai taisnīguma un solidaritātes jautājums, bet arī plašāka sabiedriska nepieciešamība novērst nevienlīdzību, kas pastāvēja jau pirms Eiropas zaļā kursa un kas bez izlēmīgas cīņas pret klimata pārmaiņām un virzības uz nulles piesārņojumu tikai saasinātos.

Tāpēc solidaritāte ir Eiropas zaļā kursa pamatprincips — solidaritāte starp paaudzēm, dalībvalstīm, reģioniem, lauku un pilsētu teritorijām un dažādām sabiedrības daļām —, un to apliecina Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms un vairāki citi instrumenti, kas pēdējos gados ieviesti ES līmenī. Lai sasniegtu klimatneitralitāti, būs vajadzīga kopīga mērķa apziņa, jāpieliek kopīgas pūles un jāapzinās dažādie izejas punkti un problēmas. Lai ierobežotu savu oglekļa pēdu un varētu dzīvot zaļākā un veselīgākā vidē, daudzi iedzīvotāji, it sevišķi jaunieši, ir gatavi mainīt savus patēriņa un mobilitātes modeļus, ja vien viņiem ir vajadzīgā informācija. Tomēr šajā paketē ir ņemtas vērā arī to cilvēku bažas, kuru nodarbinātību vai ienākumus pārkārtošanās var apdraudēt. 

Šo pieeju, kas ir paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” vadmotīvs, atspoguļo gan doma, ka dalībvalstīm klimata mērķrādītāji jāsasniedz kopīgiem spēkiem atkarībā no to relatīvās bagātības, gan princips, ka ieņēmumu sadalē un nevienlīdzības novēršanā ir jāņem vērā dalībvalstu atšķirīgās spējas. Tas atspoguļo vajadzību pēc lielākas solidaritātes un sociālā taisnīguma, kas saskanētu ar kāpināto rīcības tempu un ieceru vērienu.

Šajā sakarā, ņemot vērā emisijas kvotu tirdzniecības ieviešanu autotransporta un ēku sektorā, īpašu finansējumu dalībvalstīm to Eiropas iedzīvotāju atbalstam, kurus enerģētiskā nabadzība vai trūcīgas mobilitātes iespējas skar vai apdraud visvairāk, nodrošinās jauns Sociālais klimata fonds. Enerģētiskā nabadzība vien pašlaik Eiropas Savienībā skar līdz 34 miljoniem cilvēku. Fonds palīdzēs mazināt izmaksas tiem, kas pārkārtošanās laikā visvairāk pakļauti fosilo degvielu cenu pieaugumam. Jaunais fonds veicinās taisnīgumu un solidaritāti starp dalībvalstīm un to iekšienē, vienlaikus mazinot enerģētiskās nabadzības un trūcīgu mobilitātes iespēju risku. Tas izvērsīs un papildinās esošos solidaritātes mehānismus 3 . Sociālais klimata fonds no jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ES budžetā no 2025. līdz 2032. gadam nodrošinās 72,2 miljardus euro faktiskajās cenās. Tas dalībvalstīm dos iespēju atbalstīt mazaizsargātās mājsaimniecības ar maziem vai vidējiem ienākumiem, transporta lietotājus un mikrouzņēmumus, kurus ietekmē ēku un transporta iekļaušana emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Tas ietvers atbalstu investīcijām ar mērķi veicināt ēku energoefektivitāti un renovāciju, tīru siltumapgādi un aukstumapgādi un integrēt atjaunīgo enerģiju tādā veidā, kas varētu ilgtspējīgi samazināt gan CO2 emisijas, gan enerģijas rēķinus mazaizsargātām mājsaimniecībām un mikrouzņēmumiem. Tas arī finansēs piekļuvi bezemisiju un mazemisiju mobilitātei. Vajadzības gadījumā un tik ilgi, cik nepieciešams, fonds var segt tiešo ienākumu atbalstu, kamēr ar fonda un cita starpā arī Atveseļošanas un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālās attīstības fonda starpniecību tiek realizētas un augļus nes zaļās investīcijas.

Tā apjoms principā atbildīs 25 % no gaidāmajiem ieņēmumiem no jaunās emisijas kvotu tirdzniecības, kas aptver būvniecību un autotransportu, un, lai sagatavotos pārmaiņām, tas sāks funkcionēt vienu gadu pirms oglekļa cenas noteikšanas stāšanās spēkā. Tas tiks kombinēts ar valstu iemaksām vismaz 50 % apmērā. Lai jaunajam instrumentam pielāgotu Pašu resursu lēmumu un daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, Komisija drīzumā tajos ierosinās grozījumus. Turklāt Komisija plāno dalībvalstīm sniegt papildu norādījumus, proti, nākt klajā ar priekšlikumu Padomes ieteikumam, kā vislabāk risināt klimatiskās pārkārtošanās sociālos un darbaspēka aspektus.

2028. gadā Komisija novērtēs Sociālā klimata fonda darbību, ņemot vērā arī Kopīgo centienu regulas vēlamo ietekmi un emisijas kvotu tirdzniecības piemērošanu jaunām nozarēm.

Lai vēl vairāk stiprinātu sociālo dimensiju, Komisija aicina dalībvalstis papildus Sociālajam klimata fondam daļu no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot kvotas ēku un autotransporta nozarē, izmantot, lai mazinātu ietekmi uz tām mājsaimniecībām un transporta lietotājiem ar maziem un vidējiem ienākumiem, kas gaidāmo pārmaiņu priekšā ir mazaizsargāti.

Dalībvalstis, kuru energoresursu struktūrā ir lielāks fosilo degvielu īpatsvars, kurām ir lielākas siltumnīcefekta gāzu emisijas, lielāka energointensitāte un mazāks IKP uz vienu iedzīvotāju, saņems palīdzību arī no uzlabotā Modernizācijas fonda. Šā fonda resursi būs atkarīgi no oglekļa cenas, bet fonds tiks papildināts ar vēl 192,5 miljoniem kvotu.

Visbeidzot, turpināsies Kopīgo centienu regulā un ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā iestrādātā solidaritāte, konkrētāk, desmitā daļa izsolāmo kvotu tiks pārdalītas dalībvalstu starpā.

2.2. Konkurētspējīga pārkārtošanās: jaunas izdevības, ko paver industriālas un nozariskas pārmaiņas

2030. gada mērķrādītāja sasniegšana prasīs sistēmisku visas ekonomikas pārkārtošanu. Gaidāmā nacionālo enerģētikas un klimata plānu un pārvaldības regulas pārskatīšana nodrošinās integrētu zaļās pārkārtošanās plānošanu, īstenošanu un monitoringu 2030. gada perspektīvā. Tā ES un tās dalībvalstīm dos iespēju virzīties uz priekšu līdzsvaroti. To atspoguļo paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” priekšlikumi, kas paredz rīkoties rūpniecības, transporta, ēku un enerģētikas jomā. Komplementāras un mērķorientētas rīcībpolitikas ES un nacionālā līmenī paātrinās ieradumu maiņu, tehnoloģisko inovāciju un ieviešanu, kā arī jaunas infrastruktūras izbūvi. Paketes stūrakmens ir iecere ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, kura jau nesusi augļus, stiprināt un piemērot jaunām nozarēm, kurās emisiju samazinājumi līdz šim bijuši visai pieticīgi. Pēdējo 16 gadu pieredze liecina, ka emisijas kvotu tirdzniecība ir ļoti efektīvs mehānisms, kā izmakslietderīgi samazināt emisijas, savukārt tās ieņēmumus var izmantot, lai atbalstītu pārkārtošanos uz tīrāku ražošanu un stimulētu inovāciju.

Lai veicinātu pārmaiņas, līdzās oglekļa cenas signālam ir vajadzīgi skaidri mērķrādītāji, piemēram, tie, kas noteikti pārskatītajā Kopīgo centienu regulā (KCR) un dalībvalstis pamudinās ar nacionāla mēroga rīcību risināt emisiju problēmu ēku, transporta, lauksaimniecības, atkritumu un sīkrūpniecības sektoros. Priekšlikuma realizēšana ļautu līdz 2030. gadam panākt ES mēroga emisiju samazinājumu par 40 % (salīdzinājumā ar 2005. gadu). Principi, pēc kuriem nosaka dalībvalstu centienu relatīvo sadalījumu, paliek tādi paši, kā līdz šim. Tas, ka dalībvalstu rīcības spējas ir atšķirīgas, tiks atzīts arī turpmāk, proti, nacionālie mērķrādītāji tiks balstīti uz IKP uz vienu iedzīvotāju un pielāgoti tā, lai ņemtu vērā valstu apstākļus un izmaksefektivitāti.

Emisijas kvotu tirdzniecības piemērošana jaunām nozarēm līdztekus pārējām paketes rīcībpolitikām stimulēs pārmaiņas publiskajās un privātajās investīcijās, patērētāju uzvedībā un uzņēmējdarbības praksē. Komisijas ietekmes novērtējumi liecina, ka, lai būtu iespējams emisijas kvotu tirdzniecību šajās jomās nepiemērot, visās nozarēs nāktos piemērot daudz stingrākus regulatīvos pasākumus par šajā paketē ierosinātajiem, it sevišķi degvielas standartu, atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes, kā arī nodokļu jomā.

2.2.1. Industriālā pārveide un oglekļa cenas noteikšana

Zaļā pārkārtošanās paver plašas iespējas ES rūpniecībai, jo pasaule seko mūsu priekšzīmei jaunu tīro tehnoloģiju un produktu tirgu attīstīšanā un ilgtspējīgu, vietēju un kvalificētu darbvietu nodrošināšanā visā Eiropā. ES rūpniecība ir gatava investēt, bet tai ir vajadzīga paredzamība un saskaņots regulatīvais satvars, piekļuve infrastruktūrai un atbalsts inovācijai.

Pakete ne tikai ietver jaunas rūpniecības nozarei piemērojamas prasības dekarbonizēt ražošanas procesus, bet arī atbalsta mehānismus jaunu tehnoloģiju ieviešanai. Inovāciju fonds, kas atbalsta uzņēmumu un MVU investīcijas tīrā enerģijā, palielinās finansējumu inovatīviem projektiem un infrastruktūrai rūpniecības dekarbonizācijai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta projektiem nozarēs, uz kurām attiecas oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (OIKM).

Ņemot vērā vajadzību pēc straujākiem emisiju samazinājumiem, Komisija šodien ierosina noteikt, ka nozarēm, kuras aptver pārskatītā ES ETS 4 , līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni jāsamazina par 61 %. Lai to panāktu, mums ikgadējais maksimālais emisiju apjoms jāsamazina atbilstoši trajektorijai uz vērienīgāko 2030. gada ieceru sasniegšanu.

Lai stiprinātu oglekļa cenas nozīmi transporta nozarē, Komisija ierosina laikā no 2023. līdz 2025. gadam pašreizējo ES ETS sākt pakāpeniski attiecināt uz jūrniecību. Lielākas pūles samazināt emisijas būs jāpieliek arī aviācijas operatoriem, tāpēc Komisija ierosina pakāpeniski atteikties no bezmaksas emisijas kvotām, ko šī nozare pašlaik saņem. Lai aviācijas emisiju problēmu risinātu arī globālā līmenī, ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas direktīvu tiks īstenota Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA). Mēs gan īstenosim iekšējās rīcībpolitikas, gan turpināsim sadarbību ar partneriem starptautiskā līmenī ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas un Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) starpniecību.

Būtisks emisiju un piesārņojuma avots ir fosilās degvielas un kurināmie, ko izmanto autotransportā un ēku sektorā. Lai gan līdz šim šos sektorus dekarbonizēt izrādījies ļoti grūti, tiem piemīt arī inovācijas un jaunu darbvietu potenciāls. Piemēram, emisijas kvotu tirdzniecība autotransporta nozarē palielinās stimulus sagādāt tīrākas degvielas esošajiem transportlīdzekļiem. Tā iespaidā tirgū būs pieejamas labākas degvielas esošajam autoparkam, bet piegādātājiem būs stimuls degvielas dekarbonizēt. Tomēr oglekļa cena pati par sevi negarantē ātru pārkārtošanos uz bezemisiju mobilitāti; vajadzīgas ir komplementāras rīcībpolitikas, arī tādas, kas aptvertu uzlādes infrastruktūru.

Līdzīgā kārtā arī emisijas kvotu tirdzniecības piemērošana ēku sektorā lietotajām degvielām palīdzēs laist tirgū tīrākas degvielas, saīsinās atmaksāšanās periodus investīcijām renovācijā un paātrinās degvielu nomaiņu esošo ēku siltumapgādē un aukstumapgādē. To papildinās rīcībpolitikas pasākumi ēku un energoierīču un sistēmu energoefektivitātes uzlabošanai tā, lai samazinātu arī mājokļiem un siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām kopumā vajadzīgo enerģijas daudzumu.

Tāpēc Komisija ierosina no 2026. gada sākt emisijas kvotu tirdzniecības piemērošanu autotransportam un ēkām. Tas tiks darīts atsevišķā sistēmā, kas vērsta uz augšposma degvielas piegādātājiem, atbildību par sistēmas ievērošanu uzliekot degvielas ražotājiem, nevis pieprasot, lai individuālas mājsaimniecības vai autotransporta lietotāji sistēmā piedalītos tieši. Autotransporta un ēku nozaru radītās emisijas tiks ierobežotas, maksimālo apjomu laika gaitā samazinot tā, lai saruktu kopējās emisijas.

Ja starptautiskie partneri nerīkojas ar līdzīgu vērienu kā ES, pastāv oglekļa emisiju pārvirzes risks — proti, ka ražošana no ES tiktu pārvirzīta uz citām valstīm, kam emisiju samazināšanas ieceres ir pieticīgākas. Ja šis risks materializēsies, globālās emisijas nesamazināsies. Tāpēc, kā sīkāk izklāstīts šā paziņojuma 4. sadaļā, Komisija ierosina oglekļa ievedkorekcijas mehānismu — noteikt cenu ierobežota skaita ļoti piesārņojošu preču importam atkarībā no to oglekļa satura.

Šī rūpniecības pārkārtošana līdz 2030. gadam un pēc tam — līdz klimatneitralitātei — prasa kopīgus un iekļaujīgus centienus, kas ir saderīgi ar industriālajām ekosistēmām. Atjauninātajā industriālajā stratēģijā izziņots, ka kopā ar sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām tiks izveidoti pārkārtošanās ceļi, lai noskaidrotu, kā vislabāk divējādo pārkārtošanos paātrināt un gūt no tās labumu, ņemot vērā pārkārtošanās mērogu, ātrumu un katras ekosistēmas apstākļus. Šie ceļi dod iespēju saprast, kādas ir vajadzības, arī vajadzība pēc pārkvalificēšanās, investīcijām vai tehnoloģijām, un sagatavot pasākumus to apmierināšanai, balstoties uz tādu informāciju kā industriālās stratēģijas ceļveži. Prioritāte tiek piešķirta ekosistēmām, kuras apņemas īstenot pārkārtošanos, saskaras ar vissmagākajām problēmām un kuras smagi skārusi krīze, piemēram, mobilitātes, būvniecības sektorā un energoietilpīgās nozarēs.

Komisija atzīst, ka zaļā pārkārtošanās var izdoties tikai tad, ja ES būs kvalificēts darbaspēks, kas tai vajadzīgs, lai saglabātu konkurētspēju. Ar tādiem instrumentiem kā Erasmus+ zaļais atzars un Klimatizglītības koalīcija svarīga loma atvēlēta izglītībai un apmācībai, kam ir būtiska nozīme informētības palielināšanā un zaļās ekonomikas prasmju veidošanā. Ar Eiropas Prasmju programmu ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai Komisija īsteno pamatdarbības, kuru mērķis ir cilvēkiem nodrošināt prasmes zaļās un digitālās pārkārtošanās vajadzībām. Saskaņā ar programmu Komisija arī sekmē visu industriālo ekosistēmu pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides saistību uzņemšanos. Dažādas ekosistēmas, arī autobūves ekosistēma, Prasmju pilnveides pakta ietvaros jau ir apņēmušās pārkvalificēt darbaspēku un pilnveidot tā prasmes visā vērtības ķēdē.

2.2.2. Tīrāka mobilitāte un transporta degvielas

Lai transporta nozari stingri virzītu uz nulles emisijām un samazinātu gaisa piesārņojumu, līdzās oglekļa cenas noteikšanai ir jāīsteno arī citi pasākumi, jo transporta nozarē rodas gandrīz ceturtā daļa no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām un pilsētās transports ir galvenais gaisa piesārņojuma cēlonis. Emisijas joprojām ir lielākas nekā 1990. gadā, un, lai panāktu klimatneitralitāti, kopējās transporta emisijas līdz 2050. gadam būs jāsamazina par 90 % 5 .

Tāpēc paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir četri priekšlikumi, kas tehnoloģiski neitrālā veidā atbalsta tīrākus transportlīdzekļus un degvielas. Jaunu vieglo automobiļu un furgonu CO2 emisiju standartu pārskatīšanas mērķis ir vēl vairāk samazināt šo transportlīdzekļu siltumnīcefekta gāzu emisijas, nodrošinot skaidru un reālistisku trajektoriju uz bezemisiju mobilitāti. Patērētāju pieprasījums pēc bezemisiju transportlīdzekļiem jau tagad strauji pieaug 6 .

Alternatīvo degvielu infrastruktūras regula nodrošinās nepieciešamo sadarbspējīgas un lietotājdraudzīgas infrastruktūras ieviešanu tīrāku transportlīdzekļu uzlādei un uzpildei visā ES, turoties līdzi tirgus attīstībai un garantējot, ka tiks aptverti arī lauku apvidi un attāli reģioni. Lai atbalstītu tīrāku transportlīdzekļu ienākšanu tirgū un nepārtrauktu šā tirgus izaugsmi, kas paver milzīgas iespējas ES autobūves nozarei, ir katrā ziņā vajadzīgi ierosinātie obligātie alternatīvo degvielu infrastruktūras mērķrādītāji.

Visi šie pasākumi cits citu pastiprina un papildina. Zinot, ka automobiļa vidējais darbmūžs ir 10–15 gadi, steidzami jānosaka oglekļa cena autotransportam, lai samazinātu pašreizējā autoparka emisijas. Turklāt vērienīgāki CO2 standarti palīdzēs ātri panākt, lai uz ceļa būtu vairāk bezemisiju transportlīdzekļu, savukārt infrastruktūras saistības nozīmēs, ka tiks ieviestas uzlādes un uzpildes stacijas, kas vajadzīgas, lai apkalpotu miljoniem jaunu transportlīdzekļu, kuri nonāks uz ceļiem līdz 2030. gadam, vienlaikus turpinot veidot ilgtspējīgu un globāli konkurētspējīgu akumulatoru vērtības ķēdi.

Autobūves nozares un tās piegādes ķēdes pārkārtošanās jau notiek. Tādi finanšu resursi kā Inovāciju fonds un iespējas, ko paredz valsts atbalsta noteikumi par investīcijām, ir jāizmanto jaunu uzņēmējdarbības iespēju radīšanai dažādos industriālās ekosistēmas segmentos. Turklāt pārkvalificēšanās un prasmju pilnveides pasākumu atbalstam var izmantot arī Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), InvestEU un citas ES finansējuma programmas.

Komisija arī ierosina veicināt ilgtspējīgu degvielu ieviešanu aviācijas un jūrniecības nozarē, tā papildinot ETS attiecināšanu uz aviācijas un jūrniecības nozari, kas piegādātājiem sadārdzina piesārņojošas degvielas. ReFuelEU Aviation, kas domāta ilgtspējīgu aviācijas degvielu atbalstam, uzliks degvielas piegādātājiem pienākumu esošajai reaktīvo dzinēju degvielai, ko uzpilda ES lidostās, pievienot aizvien vairāk ilgtspējīgu aviācijas degvielu, kā arī stimulēs sintētisko degvielu (e-degvielu) ieviešanu. Šo darbu papildinās gaidāmā nulles emisiju aviācijas alianse, kuras mērķis būs nodrošināt tirgus gatavību revolucionārām gaisakuģu konfigurācijām (piemēram, ūdeņraža, elektriskajiem gaisakuģiem). Komisija turklāt aicina Padomi un Eiropas Parlamentu drīz vienoties par atjaunināto Eiropas vienotās gaisa telpas regulatīvo satvaru, kas saskaņā ar aplēsēm varētu palīdzēt aviācijas radītās emisijas samazināt pat par 10 %.

Priekšlikums FuelEU Maritime, kura mērķis ir veicināt ilgtspējīgu flotes degvielu izmantošanu, noteiks jaunas prasības kuģiem, kuri ienāk ES ostās vai no tām iziet, neatkarīgi no to karoga, nosakot maksimālo siltumnīcefekta gāzu daudzuma ierobežojumu to izmantotajā enerģijā un laika gaitā šos ierobežojumus padarot stingrākus. Gaidāmā Atjaunīgo un mazoglekļa degvielu vērtības ķēdes alianse veicinās daudzsološāko degvielu piegādi un ieviešanu visu veidu transportam. 

Skaidrību par emisiju rādītājiem šajās nozarēs var panākt, tikai nodrošinot, ka jaunajās degvielās tiek ievēroti atjaunīgo energoresursu ilgtspējas kritēriji. Šī saikne ir jāsaglabā, un ir jārūpējas, lai mēs atbalstītu tikai tīrākās modernās biodegvielas un jaunveidīgās elektrodegvielas ar vislabākajiem emisiju rādītājiem. Aviācijas nozarē tiks īstenota ICAO Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA). Šos pasākumus papildina pārskatītā Enerģijas nodokļu direktīva, kas tīrākas degvielas darīs pievilcīgākas visu veidu transportā un novērsīs nepilnības, kas atstāj iespēju izmantot piesārņojošas degvielas.

2.2.3. Enerģētika

Enerģijas patēriņš rada 75 % no ES emisijām, tāpēc energosistēmas pārveide ir mūsu klimatisko ieceru īstenošanas stūrakmens. Lai izdotos kāpināt nodarbinātību un izaugsmi, bet samazināt emisijas, jāietaupa vairāk enerģijas, bet enerģijai, ko izmantojam, jābūt atjaunīgākai.

Lai sasniegtu 2030. gada mērķrādītāju, atjauninātajā Atjaunojamo energoresursu direktīvā ierosināts vispārējo saistošo mērķrādītāju no pašreizējiem 32 % atjaunīgo energoresursu ES energoresursu struktūrā palielināt līdz 40 %. To papildinās indikatīvie nacionālie devumi, kas rādīs, kādā mērā katrai dalībvalstij jāveicina šā kopīgā mērķrādītāja sasniegšana. Priekšlikums, nosakot nozariskos mērķrādītājus un pasākumus, dalībvalstīm palīdzēs pilnvērtīgi izmantot savu izmakslietderīgas atjaunīgās enerģijas potenciālu visās nozarēs. Tās mērķis ir padarīt energosistēmu tīrāku un efektīvāku, veicinot uz atjaunīgajiem energoresursiem balstītu elektrifikāciju, bet tādās nozarēs kā rūpniecība un transports, kur tas ir grūtāk, veicināt atjaunīgo degvielu, piemēram, tīrā ūdeņraža, izmantošanu.

Mazāks enerģijas patēriņš samazinātu gan emisijas, gan enerģijas izmaksas patērētājiem un rūpniecībai. Energoefektivitātes direktīvas pārskatītajā redakcijā ierosināts ES līmenī palielināt energoefektivitātes mērķrādītāju vērienīgumu un padarīt tos saistošus. Tam vajadzētu enerģijas patēriņu salīdzinājumā ar bāzlīnijas prognozēm līdz 2030. gadam samazināt par 9 % 7 . Šajā sakarā dalībvalstu rīcību virzīs arī indikatīvie nacionālie energoefektivitātes etaloni, kas aprēķināti, izmantojot jaunu formulu. Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanā, kas plānota vēlāk šogad, tiks apzināti konkrēti pasākumi, kā paātrināt ēku renovācijas tempu, tā veicinot energoefektivitātes un atjaunīgo energoresursu mērķu sasniegšanu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu ēku sektorā.

Energoproduktu nodokļu sistēmai gan jāaizsargā iekšējais tirgus, gan ar pareizajiem stimuliem jāatbalsta zaļā pārkārtošanās. Tāpēc, pārskatot Enerģijas nodokļu direktīvu, tiek ierosināts minimālās nodokļu likmes siltumapgādei un transporta degvielām pieskaņot ES klimata un vides mērķiem, vienlaikus mazinot nelabvēlīgo sociālo ietekmi. Ar jaunajiem noteikumiem tiks atcelti novecojuši atbrīvojumi (piemēram, aviācijā un jūras transportā) un citi stimuli izmantot fosilās degvielas, vienlaikus veicinot tīru degvielu izmantošanu.

2.3. Zaļā pārkārtošanās: aizsargāt dabu un palielināt ES dabisko oglekļa piesaistītāju

Klimata krīze un biodaudzveidības krīze ir cieši saistītas, un tās nevar risināt atsevišķi. Vai nu klimata un dabas krīzi atrisināsim kopā, vai neatrisināsim ne vienu, ne otru. Tas nozīmē arī to, ka planētai nedrīkstam atņemt vairāk resursu, nekā tā var atļauties mums dot. Ja palīdzēsim trauslajām zemes un okeānu ekosistēmām atgūties, tās spēs gādāt par dzīvību uz planētas un pildīt savu lomu cīņā pret klimata pārmaiņām. Lai daba absorbētu un uzglabātu vairāk oglekļa, tā ir jāatjauno un ir jādod iespēja atkal uzplaukt biodaudzveidībai.

Tāpēc mums ir jākāpina ES mežu, augšņu, mitrāju un kūdrāju, okeānu un ūdensobjektu spēja funkcionēt kā oglekļa piesaistītājiem un uzkrājumiem. Modernizētā lauksaimniecības nozarē mums arī jārealizē tāda lauksaimniecības prakse, kas pirmajā vietā liek zemi un dabu un atjauno augsnes kvalitāti, lai aizsargātu mūsu nodrošinātību ar pārtiku.

Atjauninātās Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) regulas ietvaros Komisija ierosina izvirzīt vērienīgākas ES dabiskās oglekļa piesaistes paplašināšanas ieceres, kam ir būtiska nozīme emisiju atsvēršanā un klimatneitralitātes panākšanā. Jaunā priekšlikuma mērķis ir pretējā virzienā pavērst pašreizējo tendenci, ka CO2 piesaistījumi sarūk, un uzlabot ES mežu un citu dabisko oglekļa piesaistītāju kvalitāti un kvantitāti. Tajā ierosināts noteikt ES mērķrādītāju, kas paredz līdz 2030. gadam ZIZIMM sektorā panākt siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumus 310 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta apmērā. Lai sekmētu šā kopīgā mērķa sasniegšanu, ir ierosināti konkrēti nacionālie mērķrādītāji. Pēc 2030. gada Komisija novērtēs progresu un ir iecerējusi nākt klajā ar priekšlikumiem šā sektora virzīšanai klimatneitralitāti, ņemot vērā emisijas un piesaistījumus ZIZIMM sektorā un lauksaimniecības emisijas, kas nav CO2 emisijas. 

Dalībvalstis saglabās zināmu elastību, jo centieni būs sadalīti starp Kopīgo centienu regulu un ZIZIMM sektora regulējumu, vēlreiz pasvītrojot dažādo paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” iekļauto priekšlikumu komplementaritāti.

Komisija turklāt īstenos vairākus pasākumus ar mērķi stimulēt labu praksi biomasas ražošanā un nodrošināt, ka koksnes biomasas piedāvājums un pieprasījums nepārsniedz ilgtspējas robežas 8 un atbilst mūsu mērķiem atjaunot biodaudzveidību, uzlabot dabas veselību un dzīvot planētas iespēju robežās.

Priekšlikumā par atjaunīgās enerģijas ražošanu ir iekļauti stingrāki bioenerģijas ilgtspējas kritēriji, proti, paplašināts to piemērošanas tvērums un ieguvei neizmantojamās teritorijas. Pašlaik bioenerģija veido aptuveni 60 % no saražotās atjaunīgās enerģijas, un, lai gan tiek prognozēts, ka laikā no 2030. līdz 2050. gadam šis īpatsvars samazināsies, kopējais pieprasījums pēc atjaunīgās enerģijas pieaugs. Priekšlikumā ir nostiprināts kaskādes princips, kas prioritizē koksnes izmantojuma veidus ar vislielāko pievienoto vērtību un nodrošina, ka ilgtspējīgi iegūtas biomasas izmantošanas valsts atbalsta shēmas atbilst šim principam un nepieļauj kaitīgu ietekmi uz biodaudzveidību.

Jaunā ES Meža stratēģija, kas nāk vienlaikus ar paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kā arī gaidāmā jaunā Augsnes stratēģija, ES Dabas atjaunošanas akts un Oglekļsaistīgās lauksaimniecības iniciatīva, kas plānota vēlāk 2021. gadā, vēl vairāk stiprinās ES dabiskos oglekļa piesaistītājus, nodrošinās, ka vispārējā pieejā būtiska nozīme tiek atvēlēta biodaudzveidībai, un stiprinās mežsaimniecības un uz koksnes resursiem balstīto sektoru svarīgās sociālās un ekonomiskās funkcijas.

3.Izdevības un stimuli: inovācija un investīcijas konkurētspējīgas pārkārtošanās panākšanai

Pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku nāk par labu inovācijai. Eiropas zaļais kurss ir izaugsmes stratēģija, un, kā izklāstīts atjauninātajā ES Industriālajā stratēģijā, paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” priekšlikumi piedāvā ievērojamas iespējas radīt, ieviest un eksportēt mazoglekļa tehnoloģijas un zaļās darbvietas 9 .

Nosakot skaidru rīcībpolitisko satvaru ar sīki izstrādātiem mērķrādītājiem un rīcībpolitikām, Komisija dod vajadzīgo noteiktību investoriem un mazina risku, ka notiks investīciju iesīkste oglekļietilpīgās nozarēs, kas drīz pilnīgi zaudētu aktualitāti un novestu pie balasta aktīviem. Ņemot vērā, ka globālā rīcība klimata pārmaiņu jomā arvien pastiprinās, ES būtu iniciatores priekšrocības. Investīcijas mazoglekļa ekonomikā var veicināt ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību, paātrināt pārkārtošanos uz tīru enerģētiku, vairot ilgtermiņa konkurētspēju un dot ieguldījumu zaļajā atveseļošanā.

ES ilgtermiņa budžets un tā atveseļošanas pakete NextGenerationEU ir īpaši pielāgoti zaļās pārkārtošanās atbalstam. 30 % no 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas programmām ir domāti tam, lai atbalstītu klimatrīcību, piemēram, ar kohēzijas politiku, lauksaimniecības rīcībpolitiku un vides un klimata pasākumu programmu LIFE. Izvirzītais mērķrādītājs 35 % no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pētniecības un inovācijas finansējuma izmantot zaļajām investīcijām, kā arī programmas dažādās partnerības un uzdevumi 10 nodrošina vajadzīgos resursus ilgtspējīgu un inovatīvu zaļās pārkārtošanās risinājumu izstrādei. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” MVU, it sevišķi jaunuzņēmumiem un atvasuzņēmumiem, sniedz būtisku atbalstu revolucionāru inovāciju izstrādei un izvēršanai lielākā mērogā.

Turklāt dalībvalstu nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem, ko finansē ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, ir zaļā pārkārtošanās jāveicina ar pasākumiem, kas ir vismaz 37 % no plānos atvēlētajiem līdzekļiem. Tomēr ar publisko finansējumu vien nepietiks. Stratēģija par finansējumu pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku palīdzēs atraisīt privātās investīcijas, kas vajadzīgas šīs pārkārtošanās finansēšanai 11 .

Komisija arī turpmāk stimulēs investīcijas zaļajā pārkārtošanā. Izskatot pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai, Komisija īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai tās mēroga un vēriena ziņā būtu Eiropas zaļā kursa cienīgas. Lai gan nesenais pašreizējā IPCEI paziņojuma izvērtējums liecina, ka noteikumi darbojas labi, tomēr būtu vajadzīgi daži mērķorientēti pielāgojumi, cita starpā ar mērķi vēl vairāk uzlabot to atvērtību un atvieglot MVU dalību, kā arī sniegt norādījumus par kritērijiem valstu budžetu un ES programmu līdzekļu apvienošanai.

Lai to atbalstītu, paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” priekšlikumiem ir savi īpaši finanšu instrumenti taisnīgas pārkārtošanās atbalstam, kuru pamatā ir ieņēmumi, kas gūti, paplašinot un stiprinot emisijas kvotu tirdzniecību. Tas vēlreiz uzsver dažādo šīs priekšlikumu paketes daļu savstarpējo sasaisti. Lai novērstu nelabvēlīgo distributīvo ietekmi un veicinātu turpmākas investīcijas inovatīvos mazoglekļa risinājumos, esošie solidaritātes mehānismi un fondi ir nostiprināti. Inovāciju fonda apmērs un tvērums ir paplašināts tā, lai sniegtu atbalstu projektiem oglekļa cenas starpības līgumu veidā, tā veicinot emisiju samazinājumus rūpniecībā. 

4.Ilgtspējīga ES ilgtspējīgā pasaulē

Lai gan ES rada tikai 8 % pasaules CO2 emisiju, tā atzīst savu atbildību par lielāku kumulatīvo emisiju daļu. ES ir apņēmusies izlēmīgi virzīties uz zaļu, konkurētspējīgu, iekļaujīgu aprites ekonomiku. Eiropas zaļais kurss kā mūsu izaugsmes un konkurētspējas stratēģija palīdz pārveidot globālo vēstījumu šajā jomā, ietekmējot politiskos un uzņēmējdarbības tirgus un rādot priekšzīmi.

Globāla iesaiste un starptautiskā sadarbība ir klimata krīzes risinājuma atslēga, un ES aktīvi sadarbojas ar partnervalstīm gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī.

Pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir svarīgs atskaites punkts ceļā uz Glāzgovu, kur vēlāk šogad notiks nākamā Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konference (COP26). Tā liks pamatus ES izredzēm izpildīt saistības pret planētu un pasauli, kuras tā uzņēmusies ar Parīzes nolīgumu.

ES ir apņēmības pilna nodrošināt, ka dekarbonizācijas progress Eiropas Savienībā nedrīkst vienkārši nozīmēt oglekļa emisiju izgrūšanu aiz mūsu robežām. Šādu oglekļa emisiju pārvirzi pašlaik novērš bezmaksas kvotu piešķiršana emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS). Šī sistēma ir iedarbīgi mazinājusi pārvirzes risku, taču tā arī apslāpē motivāciju gan pašu mājās, gan ārvalstīs investēt zaļākā ražošanā.

Ņemot to vērā, Komisija šodien ierosina oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIKM). Tas ir izstrādāts kā klimatrīcības instruments tādas tirgus dinamikas ieviešanai, kas aizsargātu ES un globālās klimata rīcībpolitikas integritāti, samazinot SEG emisijas gan ES, gan visā pasaulē, un tas attiecīgās nozares mudina modernizēties, kļūt ilgtspējīgākām un samazināt oglekļa saturu.

OIKM tiks pakāpeniski ieviests konkrētiem produktiem. Pirmajos gados tiks piemērota vienkāršota sistēma ar mērķi atvieglot raitu mehānisma ieviešanu. OIKM priekšlikums nodrošina, ka par vietējiem un importētiem produktiem būs jāmaksā vienāda oglekļa cena, kas līdz ar to būs nediskriminējoša un saderīga ar PTO noteikumiem un citām ES starptautiskajām saistībām. Attiecīgajās nozarēs OIKM tiks pakāpeniski ieviests, savukārt bezmaksas kvotas tiks pakāpeniski atceltas, nodrošinot, ka jaunā sistēma gan ES, gan ārvalstu industrijas spēcīgāk stimulē inovēt un mazināt emisijas. Turklāt OIKM būs izdevīgs tām nozarēm un uzņēmumiem ārpus ES, kur oglekļa saturs ražošanas ciklos jau ir zemāks vai kur tiek piemērota līdzīga oglekļa cenas sistēma. Tas ir aicinājums mūsu starptautiskajiem partneriem kopīgi izvirzīt vērienīgākas klimatiskās ieceres.

Globāla mēroga atteikšanās no fosilajām degvielām jau ir sākusies. Un tās ietekme ir ne tikai klimatiska un vidiska — tā ir arī ģeopolitiska. ES ir attiecīgi jāpielāgo savas rīcībpolitikas, lai nodrošinātu stabilu pārkārtošanos, arī aiz tās robežām. Ņemot to vērā, Eiropas Komisija drīzumā nāks klajā ar jauniem tiesību aktiem ar mērķi minimalizēt ES negatīvo pienesumu atmežošanā un mežu degradācijā visā pasaulē un uzņēmumu stratēģijās iekļaut ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību.

Mēs gaidām, ka arī partneri izpildīs savas Parīzes saistības, un esam gatavi sadarboties, stiprinot ES klimata diplomātiju. Viss ES ārpolitikas instrumentu klāsts tiks pielāgots virsmērķiem uzlabot sadarbību ar mūsu starptautiskajiem partneriem un veicināt globālu pārkārtošanos uz neto nulles emisiju ekonomiku. Īstenojot klimata diplomātiju divpusējās partnerībās un daudzpusējās organizācijās, ES tieksies apspriesties, paskaidrot, palīdzēt un, kad iespējams, piemēroties partneriem, vienlaikus saglabājot uzsvaru uz Parīzes nolīgumā nospraustajiem galvenajiem mērķiem. Tas ietver arī atbalstu klimatfinansējumam, kas mazaizsargātām valstīm palīdzēs pielāgoties klimata pārmaiņām un investēt siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanā. ES un tās dalībvalstis aizvien ir bijušas pasaulē lielākās publiskā klimatfinansējuma līdzekļu devējas valstīm ar maziem un vidējiem ienākumiem, un tā būs arī turpmāk, turklāt īpaša uzmanība tiks pievērsta vismazāk attīstīto valstu vajadzībām.

5.Secinājums

Eiropas Savienības pamatā ir kopīgu rīcībpolitiku veidošana mūsu kopīgo interešu īstenošanai. Lai šos mērķus sasniegtu un tie nestu augļus, dalībvalstīm un to iedzīvotājiem ir jārīkojas solidāri — atbilstoši savām iespējām un kompetencei un ņemot vērā valstu īpatnības un atšķirīgos sākumpunktus virsmērķa sasniegšanā. Pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir izstrādāta tieši šādā garā — dalībvalstu centieni tiek sadalīti iespējami izmakslietderīgi, ņemot vērā mūsu atšķirības, un atbalsts tiek sniegts tiem, kam tas vajadzīgs visvairāk, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās nāk par labu ikvienam.

Priekšlikumu pakete ir rūpīgi izstrādāta ar mērķi panākt pareizo līdzsvaru starp rīcībpolitikas pasākumiem un gūtajiem ieņēmumiem tā, lai iecerētu un virzītu taisnīgas un transformatīvas pārmaiņas visā ES ekonomikā. Viena instrumenta ietekmīguma maiņa ietekmētu vairākus citus, un atteikšanās no jebkura ierosinātā pasākuma nozīmētu, ka priekšlikumi citās jomās jāpadara stingrāki. Lai Eiropas Savienību sagatavotu mērķrādītājam 55 % un emisijas vismaz par 55 % samazinātu laikus, mums ir vajadzīgi visi šie instrumenti un šis līdzsvars.

Paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir ņemts vērā, ka ES iedzīvotājiem ir jāpiedāvā pilnīgāka informācija, cenas ziņā pieņemamas iespējas un pienācīgi stimuli panākt individuālas pārmaiņas, kas mums visiem palīdzētu dzīvot līdzsvarā ar vidi un planētu. Īstenošanā tiks cieši iesaistīti visu reģionu un vecumu iedzīvotāji, piemēram, īstenojot dzīvē Eiropas Klimata paktu un rīkojot iedzīvotāju paneļdiskusijas konferencē par Eiropas nākotni. Tāpat paketē ņemts vērā, cik iedarbīgi ir noteikt cenu ogleklim, un tās iecere ir sakopot uzņēmumu un tirgu ekonomisko varu, lai panāktu strukturālas pārmaiņas mūsu ekonomikā, kas vainagotos ar tīrākiem, veselīgākiem produktiem un pakalpojumiem, kādi mums vajadzīgi. Visbeidzot, tā ES dod iespēju veidot ilgtermiņa investīcijas un pirmtirgus un panākt jaunu zaļo standartu ievērošanu. Tieši šī kombinācija ES sagatavos klimatneitrālai nākotnei.

Uz klimata pārmaiņu problēmām ir jāreaģē globāli, un ES arī turpmāk aktīvi sadarboties ar partnervalstīm, lai atbalstītu klimatisko pārveidi un enerģētikas pārkārtošanu visā pasaulē. 

Komisija tagad ir nākusi klajā ar priekšlikumiem, kas vajadzīgi, lai ES varētu izpildīt savas saistības un sasniegt mērķrādītājus, kā arī patiesi pieņemt gaidāmo pārveidi. Mēs aicinām Eiropas Parlamentu un Padomi ātri sākt likumdošanas darbu pie šodien iesniegtajiem priekšlikumiem un raudzīties uz tiem kā uz vienotu paketi, proti, rēķināties ar to daudzajām savstarpējām saiknēm.

Ir sākusies izšķirošā “būt vai nebūt” desmitgade. Eiropas Savienībai ir iespējami drīz vajadzīgs mērķrādītājam 55 % gatavs rīcībpolitikas instrumentu kopums, kas mums dos iespēju sasniegt 2030. gada mērķrādītājus un stingri nostāties uz ceļa, kurš dod izredzes līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu.

(1) Eirobarometra speciālaptauja Nr. 513 par klimata pārmaiņām (publicēta 2021. gada 5. jūlijā): https://ec.europa.eu/clima/citizens/support_lv .

(2)   COM(2020) 562 final .

(3) Piemēram, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Sociālo fondu Plus.

(4) Elektroenerģijas nozare, energoietilpīgas rūpniecības nozares, to vidū naftas rafinēšana, tērauda rūpniecība un dzelzs, alumīnija, metālu, cementa, kaļķu, stikla, keramikas, pulpas, papīra, kartona, skābju un lielapjoma organisko ķimikāliju ražošana, kā arī aviācijas un jūrniecības nozare.

(5)      Salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

(6)  2020. gada pēdējā ceturksnī ES tika reģistrēts gandrīz pusmiljons jaunu elektriski uzlādējamu transportlīdzekļu (EUT). Tas ir augstākais līdz šim reģistrētais rādītājs, kas nozīmē, ka ir iekarota līdz šim nepieredzēti liela tirgus daļa — 17 %. Kopējo jauno EUT skaits gadā līdz ar to sasniedza vienu miljonu, kas nozīmē, ka esošais elektroautoparks 12 mēnešos divkāršojās (ceturkšņa ziņojums par Eiropas elektroenerģijas tirgiem, 2020. gada 4. ceturksnis).

(7)  Atsauces scenārijs, kas izmantots Savienības mērķrādītāju vērienīguma definēšanai, Energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanas tiesību akta priekšlikumā ir atjaunināts. Turpmāk mērķrādītāji tiks aprēķināti, izmantojot 2020. gada atsauces scenārija bāzlīniju, savukārt pašreizējie energoefektivitātes mērķrādītāji ir aprēķināti, izmantojot 2007. gada atsauces scenārija bāzlīniju.

(8)   JRC publikāciju repozitorijs. Brief on the role of the forest-based bioeconomy in mitigating climate change through carbon storage and material substitution [“Kopsavilkums par mežu bioekonomikas nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā, pateicoties oglekļa uzglabāšanai un materiālu aizstāšanai”] (europa.eu).

(9)  Sk. ietekmes novērtējumu paziņojumam “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana”, SWD(2020) 177 final.

(10) Attiecībā uz zaļo pārkārtošanos īpaši relevanti ir uzdevumi “Klimatneitrālas un viedas pilsētas”, “Veselīgi okeāni, jūras un piekrastes un iekšzemes ūdeņi”, “Augsnes veselība un pārtika” un “Pielāgošanās klimata pārmaiņām, tostarp sabiedrības pārveide”.

(11)   COM(2021) 390 final .